DELFI žurnālisti pievienojas 'Facebook' faktu pārbaudītāju programmai
"Facebook", cīnoties pret dezinformāciju, visā pasaulē sadarbojas ar neatkarīgiem trešās puses faktu pārbaudītājiem, kuri caurskata un novērtē satura precizitāti. Nu šai programmai pievienojušies arī vadošā ziņu portāla DELFI žurnālisti Laura Dzērve, Andris Kārkluvalks, Filips Lastovskis un Edžus Miķelsons.
Šobrīd sociālajam tīklam ir vairāk nekā 55 partneri, kuri pārbauda faktus vairāk nekā 45 valodās visā pasaulē. No politiskās ietekmes neatkarīgais Starptautiskais faktu pārbaudes tīkls (International Fact-Checking Network) šim darbam akreditējis Lietuvas DELFI redakciju, kura projektam piesaista kolēģus gan Latvijā, gan Igaunijā.

No Latvijas DELFI redakcijas ar "Facebook" ziņu lentes faktu pārbaudīšanu nodarbosies "DELFI plus" redaktore Laura Dzērve, ārzemju ziņu žurnālists Andris Kārkluvalks, nacionālo ziņu un biznesa ziņu nodaļas redaktors Filips Lastovskis un zinātnei un izglītībai veltītās sadaļas CAMPUS redaktors Edžus Miķelsons, kuriem visiem cīņa ar dezinformāciju un publiskajā telpā izplatītās informācijas pārbaude ir ikdienas darbs.

Kā pirmais "Facebook" faktu pārbaudes rakstu sērijā startējis "Delfi plus" redaktors Filips Lastovskis ar publikāciju "Nē, mediji nemuļķo – Itālijā mirušo skaits ir ļoti augsts". Tajā viņš izskaidrojis kāda "Facebook" lietotāja Gata ierakstu par Covid-19 mirstības rādītājiem Itālijā, kurā Gatis dalās savos novērojumos, secinot, ka tauta tiek muļķota.
Laura Dzērve
"DELFI plus" redaktore
Laura Dzērve sociālo tīklu saturam profesionālās darbības ietvaros pirmo reizi pievērsās 2006. gadā, kad "Facebook" ēra tikai sākās un Latvijā populārākais sociālais tīkls bija "draugiem.lv". Viņa kopā ar tā brīža kolēģiem Gunti Bojāru un Nilu Konstantinovu laikrakstā "Diena" eksperimentā izveidoja neīstu 14 gadus vecas meitenes profilu un atklāja virkni risku, ar kādiem pusaudži saskaras interneta vidē. Pētījumam bija atskaņas valsts institūcijās, kuras konstatēja, ka var sodīt varmākas arī par uzmākšanos interneta vidē, un tā bija pirmā lieta, kas nonāca tiesā un noslēdzās ar varmāku notiesājošu spriedumu.
Savukārt jaunākais Lauras veikums par attiecīgo tēmu ir "Filma, ko televīzijas atsakās rādīt: kas savirmojis onkoloģijas nozari". Tā centrā ir režisores Ritas Brokas dokumentālā filma "24/7" par Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) likvidēšanu. Pārbaudot faktus saistībā ar filmā paustajiem apgalvojumiem, žurnāliste atklāja, ka vairāki patiešām neatbilst pēdējo gadu situācijai. "Manuprāt, faktu pārbaude ir katra žurnālista uzdevums, veidojot ikvienu – lielāku vai mazāku – rakstu, sižetu vai raidījumu. Turklāt bieži vien interesantākais ir ne tikai saprast, kas ir pareizi un kas nepareizi, bet arī – kāpēc šādi apgalvojumi parādās," uzskata Laura.
Andris Kārkluvalks
Ārzemju ziņu nodaļas žurnālists
Andra Kārkluvalka profesionālajā portfolio ir virkne pētniecisku materiālu, kuros viņš atspēkojis Krievijas informatīvajā telpā cirkulējošo informāciju par svarīgiem notikumiem uz starptautiskās politikas skatuves – par Malaizijas lidmašīnas MH17 notriekšanu un Krievijas apzināto dezinformāciju par iesaisti Sīrijas pilsoņkarā – un Krievijas apgalvojumus gan par Latvijas ekspertu teikto, gan Kerčas konfliktu, kā arī intervējis nozares ekspertus – vienu no pazīstamākajām Krievijas propagandas atmaskotājām ASV Elizabeti Vālu un Aleksu Mancarlu, kurš vada Starptautisko faktu pārbaudītāju tīklu.
Filips Lastovskis
"DELFI plus" redaktors
Savukārt Filipa Lastovska izglītība ir vistiešākajā veidā saistīta ar "Facebook" faktu pārbaudes programmas prasībām – viņš ieguvis Latvijas Universitātes sociālo zinātņu bakalaura grādu komunikācijas zinātnē un maģistra grādu politikas zinātnē, 2011. gadā bijis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas mediju monitoringa komandā, pētot 11. Saeimas pirmsvēlēšanu laika presi, savukārt 2018. un 2019. gadā kā mentors piedalījies Baltijas Mediju izcilības centra vadītajā medijpratības projektā vidusskolām "Pilna doma", palīdzot skolēniem apgūt kritiskās domāšanas iemaņas ikdienas mediju patēriņā. Filips portālā DELFI strādā kopš 2013. gada sākuma, šo gadu laikā veidojot arī viltus ziņas atmaskojošus rakstus, tostarp par Kremļa propagandu bēgļu krīzes laikā un citām tēmām.
Edžus Miķelsons
CAMPUS redaktors
Kā atklāj Edžus Miķelsons, regulāri vēstot par jaunumiem eksakto zinātņu jomā, nācies skaudri atskārst, cik liela sabiedrības daļa aizvien vēl ir uzņēmīga pret informāciju un apgalvojumiem, kas tikai maskējas kā zinātniski, taču patiesībā ir nekas cits kā nepierādīti pieņēmumi un pseidozinātne. Tas arī viņu pamudinājis uzsākt skaidrojošu rakstu sēriju "Zinātne vai muļķības", kur vienkāršā valodā katras konkrētās jomas eksperti – zinātnieki – skaidro sabiedrībā karsti apspriestas tēmas.
"Nē, 5G neizraisīja ne vēzi, ne Covid-19 pandēmiju, bet daļa cilvēku mēģina mūs pārliecināt, ka izraisīja gan. Nē, ūdenim nav atmiņas, bet daļa cilvēku mēģina mūs pārliecināt, ka ir gan. Tieši tāpēc iesaisti "Facebook" faktu pārbaudes projektā uzskatu par lielisku iespēju turpināt jau iepriekš uzsākto – censties mazināt pseidozinātniska satura izplatību Latvijā," skaidro Edžus.

Faktu pārbaudes programma tiek ieviesta saskaņā ar "Facebook" trīsdaļīgo stratēģiju, kuras mērķis ir uzlabot ziņu joslā attēloto stāstu kvalitāti un patiesumu, kas nav iespējams bez kompetentu speciālistu līdzdalības. Portāla DELFI žurnālistu darbs palīdzēs samazināt viltus ziņu un neīsta satura apjomu un izplatību, sniedzot sabiedrībai detalizētāku informāciju par "Facebook" redzamajiem ierakstiem, tostarp arī reklāmām, fotogrāfijām un videomateriāliem. Savukārt "Facebook" Kopienas standartiem vai Reklāmu noteikumiem neatbilstoši konti un saturs tiks dzēsts.
Kad faktu pārbaudītājs atzīmē, ka stāsts ir nepatiess, "Facebook" ziņu joslā tas nonāk zemāk, tādējādi būtiski samazinās tā izplatība. Tas savukārt aptur izdomājumu izplatīšanos un samazina to cilvēku skaitu, kuri šīs ziņas ierauga. Arī lapām un domēniem, kas atkārtoti izplata viltus ziņas, tiek samazināta redzamība un tiek liegta iespēja gūt ieņēmumus un reklamēties. Kad ieraksts tiek atzīmēts kā nepatiess, "Facebook" brīdina cilvēkus, kas to redz vai ar to cenšas dalīties, ka šis ieraksts ir atzīmēts kā nepatiess.
"Mēs esam gandarīti par mūsu trešās puses faktu pārbaudītāju programmas aizsākšanu Latvijā un Igaunijā un par tās paplašināšanu Lietuvā, iesaistot tajā "Re:Baltica" un DELFI. Mēs ļoti atbildīgi izturamies pret pienākumu cīnīties ar viltus ziņām, tāpēc pastāvīgi meklējam jaunus veidus, kā apturēt dezinformācijas izplatīšanos mūsu platformā,"

norāda Jakobs Turovskis (Jacob Turowski), "Facebook" Sabiedriskās politikas daļas vadītājs Baltijas valstīs un Polijā.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.