Rakstu sērija "Futbols pilsētā" pievēršas futbola vēsturei dažādās Latvijas pilsētās - atceroties aizgājušo dienu zvaigznes un spilgtākos mirkļus pilsētu futbola vēsturē. Rakstu tapšanā izmantoti materiāli no laikrakstu arhīviem, Latvijas futbola statistiskie pārskati un intervijas ar futbola veterāniem un ekspertiem. Paredzēts, ka sērijā laika gaitā tiks apskatīta futbola vēsture visās Latvijas pilsētās, kas devušas ievērojamu ieguldījumu Latvijas futbola tapšanā. Raksti sērijā tiks publicēti reizi divās nedēļās.
Par Ogres futbola pirmsākumiem kaut ko spriest ir diezgan grūti, jo līdz pat pagājušā gadsimta sešdesmito gadu otrajai pusei pilsētas futbolisti piedalījās vien pavisam lokāla mēroga turnīros. Nav šaubu, ka futbols šajā laikā Ogrē pastāvēja, bet tas nebija viens no pilsētā populārākajiem sporta veidiem.

Lielu grūdienu Ogres futbolam deva tam laikam modernā stadiona būvniecība, kas vienlaikus sakrita ar laiku, kad arī pati pilsēta piedzīvoja lielu izaugumu – tika uzcelta Ogres trikotāžas kombināts, kas Ogrei piesaistīja gan papildu līdzekļus, gan ievērojami pieauga pilsētas iedzīvotāju skaits.

Ogres būvplastmasu rūpnīcas komandā par treneri uzaicināja Paulu Rubīnu (vecāko), kas bija sevi jau sekmīgi pierādījis kā Ventspils ostas futbola komandas treneris, aizvedot to pie uzvaras Latvijas kausā 1967.gadā.

1969.gadā Ogres futbolisti uzvarēja "Vārpas" čempionātā un piedalījās pretedentu turnīrā par tiesībām 1970.gadā spēlēt republikas augstākajā līgā. Kvalifikācijas turnīrs tik veiksmīgs neizrādījās, toties ogrēnieši izcīnīja laikraksta "Sports" kausu.

Nākamajā sezonā Ogres futbolisti atkal uzvarēja "Vārpas" sacensībās, apsteidzot Aizputes "Kurzemi", un 1971.gadā debitēja republikas B klasē, kurā atkal izcīnīja pirmo vietu un 1972.gadā Ogres klubs (kas jau 1971.gadā bija ticis pārsaukts par "Adītāju") debitēja republikas augstākajā grupā. 1971.gads bija zīmīgs arī ar to, ka tad Ogrē viesojās slavenā Baku "Ņeftči" futbola komanda.

Debija augstākaja līgā Ogres klubam (pārsauktam par "Trikotāžas kombinātu") padevās pietiekami laba – 13 komandu konkurencē izcīnīta 8.vieta, apsteigtas Liepājas, Brocēnu, Daugavpils un Rēzeknes komanas. Tiesa, pēc sezonas komandu atstāja Pauls Rubīns, kas bija saņēmis piedāvājumu strādāt Rīgas "Daugavas" struktūrā. Vadību pār komandu pārņēma Valentīns Lampickis, un viņa pirmā darba sezona ar Ogres futbolistiem izvērtās īsti katastrofāla – 22 spēlēs izcīnīti tikai divi punkti, nevienas uzvaras, sezonas garumā gūti vien 11 vārti. Kopumā tas dabiski nozīmēja atvadīšanos no augstakās grupas. Lampickis tomēr klubu nepameta un turpināja ar to strādāt līdz pat 90. gadu sākumam. No Ukrainas atbraukušais Lampickis Paula Rubīna darba gados bija viens no vadošajiem komandas spēlētājiem, arī vēlāk viņš vairākus gadus bija komandas spēlējošais treneris.

Nākamie desmit gadi Ogres klubam aizritēja B klasē. Sliktākajos gados arī tajā komanda atradās uz izkrišanas robežas. Tā 1975.gadā "Adītājs" B klasē ierindojās vien 11. vietā no 14 komandām, bet uz septiņdesmito gadu beigām rezultāti sāka uzlaboties. Vispirms 1977.gadā "Adītājs" B klasē izcīnīja dalītu 3.-5. vietu B klasē. Pārspēlēs par 3.vietu "Adītājs" pieveica Rīgas "Torpedo" un Rīgas porcelāna rūpnīcas komandu "Keramika", kā rezultātā tas varēja cīnīties ar Brocēnu "Startu" par vietu A klasē 1978.gadā. Abās spēlēs uzvaras izcīnīja "Starts" (4:2 un 1:0), kā rezultātā "Adītājam" nācās palikt B klasē. Arī 1978.gadā "Adītājs" B klasē bija trešais un tam bija jācīnās ar Valmieras "Gauju", bet abās savstarpējās spēlēs uzvarēja Valmieras komanda. 1979.gadā "Adītājs" atkal tika tuvu A klasei – tikai vienu punktu tas zaudēja "Keramikai" cīņā par 2.vietu un tiesībām nākamo gadu spēlēt A klasē.

Kopumā spēlētāju kodols Ogres klubā septiņdesmitajos-astoņdesmitajos gados saglabājās diezgan nemainīgs. Teju divdesmit gadus komandas rindās spēlēja Nikolajs Kondratjevs, tāpat ilggadīgi komandas balsti bija aizsargs Ivars Valners, Mihails Ševeļovs, tāpat ilgus gadus Ogri pārstāvēja Jānis Cīrulis. Komandā spēlēja arī brāļi Aleksejs un Aleksandrs Vasiļjevi no Salaspils. Lielisks uzbrucējs bija Igors Overčuks. Komandas kodolu visu laiku veidoja vietējie futbolisti, tāpat savu atbalstu deva arī futbolisti no Salaspils.

Atgriešanās A klasē "Adītājam" izdevās 1983.gada sezonā. Vispirms tas izcīnīja pirmo vietu "Vārpas" A klases Austrumu zonā, tad "Vārpas" pusfinālā pārspēja Brocēnu "Startu" ar 3:1 un noslēgumā, pārspējot Vangažu futbolistus, "Adītājs" kļuva par "Vārpas" čempioniem.

Otrā piegājienā "Adītājam" A klasē izdevās noturēties ievērojami ilgāk nekā septiņdesmito gadu sākumā. Tiesa, par izciliem rezultātiem runāt nevarētu, labākais sasniegums astoņdesmitajos gados A klasē "Adītājam" bija 1984.gadā izcīnītā 10.vieta, un vairākas sezonas tas atradās uz robežas starp A un B klasēm. Visubeidzot pēc 1988.gada sezonas "Adītājam" nācās A klasi atstāt. Taču 1990.gadā, pateicoties Baltijas līgas izveidošanai un sešu labāko Latvijas komandu dalībai tajā, Adītājs atkal varēja spēlēt A klasē. Arī šajā novājinātajā A klases turnīrā Ogres klubam nācās samierināties ar priekšpēdējo vietu un līdz ar to tā bija līdz šim pēdējā sezona, kad Ogres futbols bija pārstāvēts republikas augstākajā līgā.

Latvijas neatkarību "Adītājs" sagaidīja kā 1.līgas komanda. Pirmajā 1.līga sezonā 1992.gadā tas 14 komandu konkurencē spēja izcīnīt vien 12.vietu. Ap šo laiku Ogres futbols bija pamatīgi panīcis – trikotāžas kombinātam un "Vārpai" vairs nebija līdzekļu komandas finansēšanai, arī Valentīnam Lampickim bija apnicis cīnīties ar vējdzirnavām un līdz ar to "Adītājs" pārstāja eksistēt.

1993.gadā Vladimirs Paškovics vecākais Ogrē izveidoja futbola klubu "Fortūna", kas ilgāku laiku spēlēja Latvijas 2.līgā un vairākus gadus tam tikai nedaudz pietrūka, lai izcīnītu tiesības spēlēt 1.līgā. Beidzot tas izdevās vien 2003.gadā. 2004.gadā "Fortūna"/OSC debitēja 1.līgā un palika tajā pēdējā vietā ar 2 uzvarām un 24 zaudējumiem 26 spēlēs, turklāt komandai gan aizsardzība, gan uzbrukums bija vājākie 1.līgā.

Lai arī pagājuši jau teju divdesmit gadi kopš Ogrei bija komanda Latvijas augstakajā līgā, Ogre toties var lepoties ar diviem pilsētas futbola audzēkņiem Latvijas izlasē – Igoru Stepanovu un Andreju Prohorenkovu. Tiesa, kā atzīst Jānis Cīrulis, Prohorenkova un Stepanova veiksmīgās karjeras lielā mērā ir viņu abu vecāku nopelns, kas ļoti cītīgi strādāja ar saviem bērniem, turklāt gan Prohorenkovs, gan Stepanovs vēl pavisam jauni pārgāja spēlēt uz Rīgu.

Patlaban Ogres futbolā toni nosaka Ogres sporta centra komanda, par kuras treneri strādā kādreizējais "Adītāja" un "Fortūnas" futbolists Jānis Cīrulis. Šogad komandai ir izvirzīts mērķis izcīnīt tiesības 2009.gadu uzsākt atkal kā 1.līgas komandai. Pilsētā notiek nopietna futbola infrastruktūras attīstība, komandai ir atrasti sponsori un Ogres futbola nākotne pēc ilgāka pārtraukuma atkal izskatās cerīga.

Autors izsaka lielu pateicību par palīdzību raksta tapšanā Jānim Cīrulim, Vladimiram Paškovicam un Paulam Rubīnam (jaunākajam). Autors būs pateicīgs lasītājiem par jebkādiem komentāros izteiktiem papildinājumiem un precizējumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!