LFF prezidents: Latvijas futbols no kvalitatīvu viesspēlētāju piesaistīšanas ilgtermiņā ir ieguvējs  (1)

LFF valde 4. februāra ārkārtas sēdē vienbalsīgi apstiprināja 2021. gada sezonas "Optibet" virslīgas čempionāta reglamentu, kā arī krietni palielinājusi maksu par leģionāriem sākot no 2022. gada sezonas. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem no 2022. gada sezonas Latvijas futbola čempionāta virslīgā būs krietni lielākas maksas par futbolistiem, kuri nav LFF sagatavoti spēlētāji - par pirmo līdz astoto spēlētāju 3000 eiro, bet par katru nākamo 8000 eiro. Pašreizējie noteikumi paredz maksājumus 1000 eiro (1.-8. spēlētājs), 3000 eiro (9.-11. spēlētājs) un 5000 eiro (katrs nākamais) apjomā.

Lēmums izraisīja pretestību no virslīgas klubu puses, kuriem pēc gada 2022. gada sezonā būs plašāk jāatver maciņš, ja vēlēsies piesaistīt vairāk leģionāru. Tāpat diskusiju futbola aprindās raisīja leģionāru maksas iegūto līdzekļu tālāka sadale, par ko pagaidām LFF nav lēmusi.

Komentējot jautājumu, kas skar plānotās izmaiņas virslīgas čempionāta ārvalstu spēlētāju reģistrācijas maksājumu sistēmā, LFF prezidents pauž, ka ir nepieciešama dziļāka diskusija un plašāka viedokļu apmaiņa par šīs ieceres niansēm un potenciālajiem ieguvumiem, šādā ceļā nonākot pie visiem saprotama kopsaucēja. Pēc Vadima Ļašenko vārdiem, no šīs pieredzes ir jāmācās un jāuzlabo LFF valdes locekļu skaidrojošās darbības komunikācijā ar līgu un klubiem, domājot par esošās sistēmas pilnveidošanu.

"Šajā jautājumā gan LFF valdē, gan citos Latvijas futbola administratīvajos līmeņos nav simtprocentīgas vienprātības, un tas pats par sevi nav nekas slikts. Tā ir daļa no demokrātiska procesa. Ilgtermiņā Latvijas futbolam tas ir vērtīgi, jo tikai diskusijā un viedokļu apmaiņā dzimst labas idejas. Būtu labi, ja šajā procesā izdotos izvairīties no emocijām un emocionāliem izteikumiem, tomēr no cilvēciskā aspekta emociju parādīšanos ir grūti pārmest. Latvijas futbols var lepoties ar lielu skaitu augsti motivētu cilvēku, kuriem patiešām rūp tas, ko viņi dara futbolā un kurp Latvijas futbola attīstība virzās. Šādi cilvēki ir Latvijas futbola spēks, kas mūs visus dzen uz priekšu," pauž Vadims Ļašenko. "Esam vienisprātis, ka šī sistēma ir pilnveidojama un attīstāma, tomēr es viennozīmīgi piekrītu, ka tas prasa tālāku diskusiju ar klubu iesaisti. Jau esam tikušies ar līgas vadību un vienojušies, ka pēc iespējas īsākā termiņā par šo jautājumu sēdīsimies pie apaļā galda ar līgas un klubu pārstāvjiem."

"Ilgtermiņa attiecības ar virslīgu, kurās valda spēja uzklausīt dažādus viedokļus, mums ir ļoti svarīgas. Virslīga un tās klubi tiešā nozīmē ir LFF partneri, tie ir mūsu biedri – neatņemama un svarīga fundamenta daļa, kas veido Latvijas futbola vidi. Dialogu jautājumos, kuros pārklājas mūsu visus intereses, vēlamies uzlabot," uzsver LFF prezidents. "Vēlamies diskutēt gan par leģionāru reģistrēšanas maksas jautājumu, gan par akadēmiju finansēšanas sistēmu, ko ir nepieciešams pilnveidot. Šo elementu saderība ar atgriezenisko devumu pašiem klubiem un pastarpinātu devumu Latvijas futbola kopējai sistēmai ir būtiska, strādājot pie Latvijas futbola ilgtermiņa attīstības."

"Piekrītu uzskatam, ka Latvijas futbols no kvalitatīvu viesspēlētāju piesaistīšanas ilgtermiņā ir ieguvējs, jo spēlēs un treniņprocesā tas sniedz pienesumu arī vietējo spēlētāju izaugsmei. LFF prioritāte vietējo sacensību attīstībā vienmēr būs tieši vietējais spēlētājs. Līdzās šai prioritātei kā neatņemama sastāvdaļa ir klubu attīstība, un to LFF respektē, radot apstākļus, kuros katrs klubs var izvēlēties savu attīstības ceļu – lielāku uzmanību veltīt augsta līmeņa viesspēlētāju piesaistīšanai, koncentrēties uz vietējo futbolistu sagatavošanu vai meklēt starp abiem balansu. Apstākļi tam ir radīti, bet apstākļi, kādos atbalstīt tieši vietējos spēlētājus, ir jāattīsta un jāpilnveido," pauž Vadims Ļašenko.