Latvijas hokeja vārtsarga Jāņa Vora profesionāļa karjera sākās pietiekami skaļi, kad viņu 19 gadu vecumā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubs Rīgas "Dinamo" izsauca sargāt vārtus situācijā, kad komandā visi noalgotie leģionāru vārtsargi bija savainoti. Spilgtas spēles mijās ar neveiksmēm, un viņam neatradās vieta Rīgas lielkluba sastāvā šajā sezonā. Zinot, ka spēļu prakse šajā karjeras posmā ir svarīga, Voris devās spēlēt un progresēt uz Ukrainas austrumiem, pievienojoties Doņeckas "Donbass" komandai.

"Donbass" Latvijas hokejistiem nav svešs pieturpunkts karjerā. Kad klubs spēlēja KHL, to pārstāvēja Oskars Bārtulis, vēlāk Ukrainas čempionātā tajā spēlējuši aizsargi Mārtiņš Jakovļevs un Ņikita Koļesņikovs, bet nu jau trešo sezonu vienību pārstāv arī uzbrucējs Oļegs Šišļaņņikovs. Voris "Donbass" vienībā lūko nostiprināt stabilitāti, lai varētu turpināt kāpt pa savas profesionāļa karjeras kāpnēm, jo līdz šim veiktajā lēcienā no junioru hokeja uz Rīgas "Dinamo" pilnīgu skaidrību par savu varējumu nav izdevies viest.

Pēc pirmās iespējas "Dinamo" rindās viņš devās uz Dānijas čempionātu, kur nospēlēja 11 spēles, bet pagājušās sezonas otrajā pusē viņš atgriezās Rīgā, vēlreiz mēģinot sevi apliecināt šajā līmenī. Rīgas "Dinamo" sastāvā Vorim bija spilgtas epizodes – "sausā" spēle pret "Baris" un uzvara pret Maskavas CSKA, ielaižot tikai vienus vārtus. Kopumā divu sezonu laikā KHL aizvadītas 18 spēles, kurās nekonkurētspējīgās "Dinamo" sastāvā gūtas trīs uzvaras. Vidēji ielaisti 3,43 vārti un atvairīti 87,6% metienu.

Kad kļuva skaidrs, ka Voris nepaliks Rīgas "Dinamo", svarīgākais bija iespēja progresēt, tāpēc ļoti svarīgs faktors bija, vai klubam ir vārtsargu treneris. "Donbass" rindās tāds bija, turklāt šajā klubā saistošs faktors latvietim bija arī iespēja aizvadīt starptautiskās spēles hokeja Čempionu līgā.

Zinot, ka pirms pāris gadiem Doņeckā risinājās Ukrainas armijas un prokrievisko separātistu militārās sadursmes, cik daudz pētīji situāciju šajā reģionā, pirms piekriti pievienoties "Donbass" komandai?

Mēs te nedzīvojam Doņeckā. Dzīvojam Kramatorskā, kas ir kādus 100 kilometrus nostāk no tās vietas, kur notika karadarbība. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!