Foto: Publicitātes foto
Eiropas sieviešu basketbola čempionāta laikā no 27. jūnija līdz 1. jūlijam "Arēna Rīga" foajē būs apskatāmas Latvijā dzimušā, bet mūža lielāko daļu Zviedrijā dzīvojušā Friča Forstmaņa fotogrāfijas.

To galvenie varoņi – latviešu trimdinieki, kuri atstājuši redzamas pēdas Zviedrijas basketbola vēsturē.

Basketbols Zviedrijā nopietni sāka attīstīties pēc Otrā pasaules kara un milzīgu ieguldījumu spēles popularizēšanā deva bēgļi no Latvijas un Igaunijas.

Pazīstamā mākslinieka Niklāva Strunkes dēls Ali Strunke no 1953. līdz 1958. gadam un no 1962. līdz 1987. gadam bija Zviedrijas Basketbola federācijas (ZBF) ģenerālsekretārs.

Sporta kluba "Rīga" komanda, kurā spēlēja tikai latviešu trimdinieki, 1958. gadā izcīnīja Zviedrijas čempionu titulu.

Juris Reneslācis no 1957. līdz 1963.gadam bija Zviedrijas izlases treneris, bet valstsvienībā spēlēja Jānis Teriņš, Gunārs Kraulis un citi Latvijā dzimuši vai latviešu ģimenēs auguši basketbolisti.

Tie ir tikai daži fakti Zviedrijas basketbola vēsturē, kas saistīti ar Latviju un latviešiem.

Fotogrāfs Fricis Forstmanis (11.01.1906. Rīgā – 21.08.2004. Stokholmā) uzaudzis Ventspilī, bet kopš 1944. gada dzīvojis Zviedrijā. Strādājis kā grāmatu sējējs, rakstījis dzeju (pseidonīmi Fricis Dziesma un Alans Vils), arī tulkojis vairākus darbus no latviešu uz zviedru valodu.

Papildus radošajām aktivitātēm, Fricis Forstmanis ar savu foto kameru apmeklēja visas lielākās basketbola spēles Stokholmā gandrīz 50 gadu garumā, atstājot vairāk nekā 15 000 fotogrāfijas.

Izstādē redzama tikai maza daļa no Friča Forstmaņa atstātā mantojuma par latviešu ieguldījumu Zviedrijas basketbola attīstībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!