"Viņš bija unikāls ne tikai basketbola laukumā – arī līdztekus spēlēšanai augstākajā līmenī ar izcilām sekmēm absolvējot Rīgas Medicīnas institūtu, izstudējot aspirantūrā pie profesora Georga Jankovska un 1974. gadā aizstāvot zinātņu doktora disertāciju. Mūža tēma – sportistu kaulu sistēma un osteorefleksoterapijas metode," pieminot Strēli, raksta LBS. "Kārļa firmas zīme laukumā bija trāpīgie soda metieni – savulaik iemetis 67 pēc kārtas, vēl nesen spējis no 100 metieniem trāpīt 92. Lai labi krīt mūžīgajos laukumos…"
1943. gada 16. martā Liezerē dzimušais, bet kopš 1946. gada Rīgā dzīvojošais Kārlis Strēlis basketbolu mācījies spēlēt "Daugavas" sporta skolā un sešdesmito gadu sākumā debitējis VEF meistarkomandā. 1963. gadā gada "iesaukts" Rīgas ASK sastāvā, drīz kļuvis par komandas kapteini un 1964. gadā pielika roku slavenās Rīgas ASK komandas pēdējam lielajam panākumam – sudraba medaļu izcīnīšanai Padomju Savienības čempionātā.
Rīgas ASK Kārlis nospēlēja līdz 1978. gadam, sakrādams arī visvairāk spēļu Latvijas izlasē pirms neatkarības atgūšanas (137). Laukumā lielisks komandas spēles diriģētājs, aukstasinīgs un precīzs snaiperis, šīs prasmes saglabādams līdz mūža pēdējam gadam. Bijis PSRS junioru izlases kapteinis, bet viņa laikā Eiropas čempionāti jaunajiem basketbolistiem vēl netika rīkoti, tāpēc starptautiski panākumi izpalika. Līdz 1999. gadam, kad Latvijas senioru komandas sastāvā kļuva par pasaules maksibasketbola čempionu un izšķirošajā spēlē pārspējot ASV komandu.
Strēlis aktīvi darbojās arī politikā, bija partijas "Gods kalpot Rīgai!" biedrs, bet iepriekš bija partijās "Jaunais laiks" un "Vienotība".
2002. gadā iestājies partijā "Jaunais laiks", ievēlēts 8. Saeimā. 2006. gadā kandidējis 9. Saeimas vēlēšanās, bet nav ticis ievēlēts par deputātu. 2009. gadā ievēlēts Rīgas domē. Nesekmīgi kandidējis arī 10. Saeimas, 11. Saeimas un 12. Saeimas vēlēšanās (jau kā partijas "Vienotība" kandidāts). 2013. gada pašvaldību vēlēšanās atkārtoti ievēlēts Rīgas domē.
2016. gada jūnijā K. Strēlis paziņoja par izstāšanos no partijas "Vienotība" un pievienošanos Rīgas domes valdošajā koalīcijā ietilpstošajai partijai "Gods kalpot Rīgai!". 2017. gada pašvaldību vēlēšanās nesekmīgi kandidēja uz vietu Rīgas domē no "Saskaņas Centra" un "Gods kalpot Rīgai!" apvienības. Tāpat netika ievēlēts 2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās no partijas "Gods kalpot Rīgai!" saraksta un 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, kur viņa pārstāvētās partijas politiķi kandidēja partijas "Latvija pirmajā vietā" sarakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
