Māris Rīmenis: Kā pārvarēt krīzi?

Nav jēgas meklēt iemeslus ārpus korta, jo tik un tā viss izšķiras laukumā. Ja vēl precīzāk - spēlētāja galvā spēles laikā. Vismaz tajā līmenī, kad vari kā līdzīgs ar līdzīgu spēlēt pret pasaules labākajiem tenisistiem un tikpat labi vari pazaudēt otrā simtnieka spēlētājiem. Tā laipa ir ļoti šaura un abiem konkurentiem laukumā uz tās nepietiek vietas, kādam ir jāpiekāpjas.

Ernests vienmēr bijis brīvdomātājs un patiesībā ne vienmēr vajag pievērst tik lielu vērību viņa izteikumiem. Reizēm tā ir kā spēle, lai jau žurnālisti domā , ko grib, pilnībā līdz galam Gulbis neatklājas, kur nu vēl svešiem. Pašlaik viņam nav tas vieglākais periods, ko vēl vairāk sarežģīs nākamās nedēļas. ATP kalendārs šogad nedaudz mainīts, nu būs jāspēlē Madrides "Masters" turnīrā, tikai pēcāk Romā un pērn iegūtie punkti Itālijā jau pavisam drīz tiks zaudēti. Būs neglābjams kritiens reitingā (uz septīto desmitu) un tas krietni vien mainīs arī nākamo turnīru stratēģiju. Gulbis nebūs izlikto vidū "Grand Slam" turnīros un "Masters" var pat nākties spēlēt kvalifikāciju. Vai tas labi vai slikti ? Varbūt  neskādēs, jo šogad vidēji mēnesī Gulbim bijušas tikai četras vienspēles. Tas ir pavisam maz un šādi nu ritmā neieiet. Ja neskaita pašu gada sākumu un samērā veiksmīgos turnīrus Dohā un Sidnejā, tālāk ir bijis absolūts čiks, gan pēc rezultātiem, gan spēles.

Tenisā apgrozās liela nauda un tas ir viens no retajiem sporta veidiem, kur balvu fonds ar katru gadu tikai pieaug. No otras puses - arī konkurence ir nežēlīga un neviens otram nekā nedāvina, turklāt par visu jāmaksā pašam. Sen  vairs nav  tie laiki, kad labākie spēlētāji vēl vakarā kopā  iedzēra kādu glāzi alus un nākamajā dienā izgāja viens pret otru laukumā. Mūsdienu tenisā ir konkurence, savstarpējai draudzībai nav vietas un arī tīri fiziski vairs nevar atļauties kādas vaļības nedz iepriekšējā dienā, nedz kādu laiciņu pirms turnīriem.

Pašlaik  nav īsti skaidrs, vai Ernests turpinās sadarbību ar argentīnieti Ernānu Gumī. Puslīdz droši, ka Gumī pilnībā nespēs pārveidot Ernestu un panākt , lai viņš tikai un vienīgi koncentrējas tenisam. Austrālietis Kehils bija tikai tāds pagaidu variants Gumī prombūtnes laikā un grūti prognozēt par tālāko sadarbību ar armēni Sargsijanu. Mentāli šī sadarbība varētu nebūt slikta, kā treneris Sargsijans gan vēl sevi nav apliecinājis, kaut šajā stadijā ne tas ir galvenais. Svarīgākais - kas notiks sportista galvā un kāda būs viņa psiholoģiskā noturība laukumā. Fiziskajā ziņā nav tik traki un vismaz nerodas tāds iespaids, ka Gulbis zaudē spēka un izturības dēļ. Maikls Novotnijs noteikti ir viens no profesionālākajiem speciālistiem šajā jomā visā ATP tūrē un viņš ir Ernesta komandā.

Par pašu galveno. Ticību saviem spēkiem un psiholoģisko noturību laikam gan Gulbim var iedvest patiesi liela personība. Tāds vīrs, kas spētu viņu aizraut. Līdzīgi kā savulaik Borisa Bekera menedžeris rumānis Jons Ciriaks. Viņš bija izsities gan tenisā, gan vēlāk biznesā no absolūtas nulles un ,pēc paša vārdiem, bija gatavs kājām aizskriet nu Brasovas Rumānijā līdz Montekarlo. Ciriaka piemērs bija aizraujošs un pamācošs un viņš radīja patiesu talantu un cīnītāju, kaut Bekera treneri dažādos laika posmos bija citi. Kaut ko līdzīgu vajadzētu arī Gulbim, citādi paies vēl kāds laiks un mēs visi tikai varēsim ar nožēlu konstatēt, ka bija mums tāds talants.... Starp citu, Gulbis ir iecienīts arī daudzu ārvalstu fanu vidū, par ko var pārliecināties dažādos tenisa forumos.

Ja kāds cits no mūsu valsts tenisistiem sāktu mīt Gulbim uz papēžiem arī būtu vieglāk, bet tā pagaidām ir utopija. Lai kā spēlētu Kārlis Lejnieks, Andis Juška, Deniss Pavlovs, Miķelis Lībietis un vēl daži jaunie talanti, viņu visu griesti pēdējos gados ir ceturtais simtnieks ATP reitingā. Cepuri nost par izturību, centību, cīnīšanos, bet tāds spējš lēciens visiem pārējiem nav izdevies.

Cita lieta ir Anastasijas Sevastovas sasniegumi, kaut pēdējos mēnešos arī viņa īpaši neiepriecina. Pēc problēmām ar pēdu,  martā un aprīlī spēlēts maz, turklāt šonedēļ pazaudēti daudzi punkti par pērn gūto čempionu titulu Eštorilā. Nav Nastja šobrīd tik izcilā formā kā gada sākumā Melburnā, arī izloze Eštorilā nebija tā labākā ( Ursula Radvanska). Lai vai kā, Sevastovai ir laba publicitāte Latvijā un neviens viņu publiski nekritizē. Nav jau arī par ko - dažas neveiksmes var gadīties katram,  bet kopumā ar katru gadu Sevastova uzlabo savu sniegumu un reitingā kāpj augšup. Viņa iet soli pa solītim uz priekšu un nenolaiž rokas, Gulbim pēdējos mēnešos motivācija gan nav īsti redzama, vismaz no malas nē.