Latvijas ūdenspolo izlase pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas piedalīsies EČ kvalifikācijā  (5)

Latvijas nacionālā vīriešu ūdenspolo izlase 2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru iesāks laika posmā no 6.–8. februārim Nīderlandē, kurā mērosies spēkiem ar Maltas, Francijas un Nīderlandes valstsvienībām. Šogad kvalifikācijas turnīrā startēs arī lietuvieši, kuri stāsies pretī Vācijas, Turcijas un Baltkrievijas komandām.

LEN Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrs notiek divos posmos, no kuriem katrā komandas izspēlē apļa turnīru savas apakšgrupas ietvaros.

2016. gada Eiropas čempionātam kvalificēsies 4 spēcīgākās komandas – katras grupas uzvarētājas, kas pievienosies 8 valstsvienībām – Serbijai, Ungārijai, Itālijai, Melnkalnei, Horvātijai, Grieķijai, Spānijai un Rumānijai, kuras vietu čempionāta turnīrā jau ir nodrošinājušas.

Latvija šajā turnīrā būs pastarīte, un sagaidāmas ļoti smagas spēles gan no fiziskā, gan psiholoģiskā viedokļa. Tās būs pirmās Eiropas līmeņa spēles ūdenspolo laukumā.

"Mēs ļoti labi apzināmies mūsu pozīcijas Eiropas ūdenspolo valstu saimē un mūsu iespējas parādīt konkurētspējīgu sniegumu šajā kvalifikācijas turnīrā, tomēr tā nav nekāda avantūra. Tas mums ir labi pārdomāts un stratēģisks solis, ar kuru mēs vēlamies panākt plašāku interesi par ūdenspolo un straujāku šī aizraujošā sporta veida attīstību Latvijā. Nākamgad plānojam startēt arī Eiropas olimpiādes kvalifikācijas turnīrā, kurā drīkstam pieteikt sportistus vecumā līdz 18 gadiem," skaidroja LPF ģenerālsekretārs Aivars Platonovs. "Iespējams, šobrīd esam tikai bērna autiņos, un, lai gan Latvijā pat nav nevienas sporta skolas, kurā tiktu nodrošināts ūdens polo mācību treniņu process, mums ir visai liels peldēšanā iesaistīto bērnu un jauniešu skaits, daļai no kuriem ūdenspolo varētu būt lieliska alternatīva turpmākajām sportiskajām gaitām."

"Piedalīsimies šajā turnīrā ar Eiropas peldēšanas sporta veidu federācijas (LEN) svētību un atbalstu, un esam pārliecināti, ka tā būs ļoti laba skola gan sportistiem un treneriem, gan menedžmenta komandai", federācijas plānus stāstīja LPF ģenerālsekretārs.
Savukārt LPF ūdenspolo komitejas priekšsēdētājs un komandas dalībnieks Mihails Galuška atklāj, ka "iesākot treniņus 2011. gadā, mums nebija, no kā mācīties. Ūdenspolo kompetences Latvijā praktiski neeksistēja, tā bija jāmeklē, jāattīsta no nulles. Trīs gados piesaistījām gan trenerus, gan ārzemju spēlētājus, no kā paši mācāmies. Vairākas sezonas piedalījāmies gan Lietuvas ūdenspolo līgas atklātajā čempionātā, gan Baltijas čempionātā, gan daudzos draudzības turnīros. Arī Latvijā organizējām vairākas draudzības spēles ar komandām no Portugāles, Lietuvas, Igaunijas. Protams, lai pretendētu uz nopietniem panākumiem, ūdenspolo jātrenējas no pašas bērnības. Ar tādu mērķi arī brauksim uz Eiropas līmeņa turnīriem – piesaistīt Latvijas bērnu un jauniešu uzmanību šim sportam, radīt interesi, iesaistīt, veidot jaunas bērnu komandas. Labs piemērs, manuprāt, ir Inčukalna bērnu komanda, kas peldētapmācības piedāvā nu jau 100 bērniem kā pirmo soli uz ūdenspolo komandu, kurā šobrīd trenējas 22 puiši un meitenes. Perspektīva spēlēt baseinā ar bumbu dod bērnam lielu motivāciju iemācīties peldēt."

"Svarīgi, ka peldēšanai ūdenspolo ir liela nozīme, tomēr ne izšķiroša. Komandas sadarbība, spēlētāju tehnika un spēks bieži vien nosaka spēles rezultātu. Tā kā daudziem no mums ir tieši peldētāju pagātne, tad komandas darbam un ūdenspolo tehnikai treniņos pievēršam īspašu uzmanību. Nodarbības notiek regulāri gan Ķīpsalas peldbaseinā, gan Inčukalnā, gan vasarā arī Ādažos atklātajā ūdenī"," sacīja Galuška.