Zīmīgs ir fonda dibināšanas laiks, norādīja LHF prezidents. "Būtiski, ka fonds tiek dibināts brīdī, kad Latvijas valstsvienība gatavojas doties uz Klāgenfurti, lai risinātu grūtu uzdevumu - izcīnītu tiesības piedalīties 2002.gada olimpiskajās spēlēs. Aprīļa beigās Latvijas izlase startēs arī Pasaules čempionātā Vācijā. Čempionāta laikā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresā tiks arī izlemts, vai 2005. vai 2006.gadā pasaules čempionāts tiks rīkots Latvijā," teica Lipmans.
LHF prezidents atzina, ka pasaules čempionāta rīkošanai ir nepieciešamas divas starptautiskajām prasībām atbilstošas halles, viena no kurām būtu jaunbūvējamā Rīgas ledus arēna, bet otra varētu būt pārbūvēta Rīgas Sporta pils vai pagaidu vieglu kostrukciju būve ar vietām 6-8 tūkstošiem skatītāju.
Jaundibinātā fonda uzdevums būs ne tikai piesaistīt līdzekļus lielajai ledus arēnai, kuras izmaksas atkarībā no projekta un tā realizācijas veida varētu svārstīties 25-40 miljonu dolāru apjomā, bet arī mazākām ledus hallēm.
Paredzams, ka aprīlī būs gatava ledus halle Jelgavā, un intensīvi tiek strādāts, lai ledus arēnas būtu arī Valmierā un Aizkrauklē, norādīja Lipmans, piebilstot, ka valstī nepieciešamas vēl trīs līdz četras halles un apstākļi normālai hokeja attīstībai būs nodrošināti.
Rīgas ledus arēna būtu paredzēta ne tikai hokejam, bet arī citiem sporta veidiem un kultūras pasākumiem. Tomēr Lipmans piebilda, ka Latvijā tik populārs sporta veids kā basketbols nespēj piedāvāt sacensības, kas pēc mēroga atbilstu jaunajai hallei, kuru pagaidām iecerēts būvēt bijušā hipodroma teritorijā.
Savukārt Koziols norādīja uz trim galvenajiem faktoriem, kas ir būtiski, lai iegūtu tiesības rīkot tik nozīmīgu pasākumu kā pasaules čempionāts hokejā - sabiedrības un uzņēmēju atbalsts, kā arī finansēšanas iespējas.
Uz jautājumu, kādu daļu no halles būvei paredzētajiem līdzekļiem varētu piesaistīt jaundibinātais fonds, Koziols norādīja, ka par to vēl ir priekšlaicīgi spriest, taču mērķis ir gūt maksimāli plašu atbalstu. Interesi par fonda atbalstīšanu jau esot izteikuši vairāki uzņēmēji, piebilda Koziols, kas līdz pilnīgai vienošanās panākšanai tomēr nevēlējās nosaukt konkrētus uzvārdus un uzņēmumus.
"Hokejs Latvijā ir sporta veids numur viens pēc popularitātes un gūtajiem panākumiem, tādēļ mūsu darbība būs būtiska palīdzība LHF, lai parādītu, ka arī iedzīvotāji un uzņēmēji atbalsta ideju Rīgā rīkot pasaules čempionātu," teica Koziols, norādot, ka 2000.gadā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas rīkotā sanāksme pierādīja, ka no tāda mēroga pasākumiem ieguvēji ir visi iedzīvotāji.
"Ja šo lietu neviens nekustinās, tad nekā arī nebūs, bet LHF prezidenta līdzšinējā darbība manī ir radījusi pārliecību, kas tas [pasaules čempionāta rīkošana Rīgā] ir iespējams", atzina Balderis-Sildedzis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
