Labs sportists nezina, kāda šodien diena, uzskata fizioterapeits Aršauskis  (11)

Aršauskis ikdienā palīdz daudziem sportistiem, bet šobrīd uzsācis sadarbību ar Latvijas kalnu riteņbraukšanas XCO komandu "DPA Cycling Team". Ikdienā Aršauskis ar sportistiem strādā Latvijā, bet šoreiz bija devies kopā ar komandu un palīdzēja sacensībās Vācijā.

"Viss, kas notiek ārpus Latvijas, ir pilnīgi cits, kas notiek šeit uz vietas. Tā ir pilnīgi cita domāšana un psiholoģiskā sagatavotība sacensībām, cits dzīves veids. Tie ir profesionāli sportisti, kuri vēlas pilnveidot savus sportiskos sasniegumus, lai uzvarētu. Man bija iespēja tikties arī citu komandu savas profesijas pārstāvjiem, kas tikai apstiprināja manas idejas tālākajam darbam ar "DPA Cycling Team" braucējiem," saka Aršauskis. "Es novērtēju, ka ar DPA Cycling Team pašlaik strādā ļoti augsta līmeņa komanda – gan menedžeris, gan tehniķis, gan treneris, gan arī mediķis u.c., kas tikai norāda, ka varam sasniegt augstus rezultātus un mērķus. Mums bija ļoti labas un kvalitatīvas sarunas ar treneri Primožu Strančaru par šo sporta veidu, par komandas braucējiem, par viņu dzīvesveidu, par rezultātiem, par tālāko kopīgo darbu. Nonācām pie kopīgiem slēdzieniem, ko mainīsim savā darbā, lai motivētu mūsu braucējus, lai viņu rezultāti uzlabotos, lai viņi brauktu savu spēju robežās."

"Profesionāls sports nozīmē ļoti lielu pašdisciplīnu, kam pakārtots viss dzīvesveids, piemēram, agra celšanās, rīta rosmes, pareizs uzturs un vitamīni noteiktos laikos, treniņi, atpūta un sabalansēts miegs, kas varbūt ne vienmēr piemīt gados jauniem sportistiem. Vēl viena problēma ir traumas, jo tajā brīdī sportists izkrīt no aprites. Protams, jebkurš sporta veids ir traumatisks, bet to iespējams novērst, terapiju laikā iespējams vēl tuvāk iepazīt sportistus, izprast viņu noskaņojumu un psiholoģisko noskaņojumu, kā arī sagatavot nākošajām sacensībām," norāda Aršauskis. "Labs sportists ir tāds, kurš nezina, kāda šodien diena, viņi dzīvo savu režīmu, balstoties uz sportiskajiem sniegumiem. Ļoti svarīga ir sportistu psiholoģiskā sagatavotība, sacensības nepieciešams uztvert kā svētkus, smaidīt, nevis doties pretī mērķim ar sakostiem zobiem. Pats svarīgākais ir pašu sportistu attieksme pret to, ko viņi dara, cik rūpīgi un precīzi izdara to, ko piedāvā treneris vai fizioterapeits, vai cits profesionāls padomdevējs."

Aršausks piebilst, ka šobrīd vienībā sapulcināti gados jauni sportisti, ar kuriem "daudz jārunā, jāmotivē, jāstāsta, kas un kā, kādēļ, jārāda savs personīgais piemērs".