Bijusī Latvijas kamaniņu braucēja Ulla Zirne uzvarējusi tiesvedībā pret Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), panākot vairāk nekā 10 000 eiro kompensāciju par nesaņemtajiem ienākumiem, vēsta Latvijas Televīzija.
2018.gada Phjončhanas Ziemas Olimpiskajās spēlēs stafetē ar Kristeru Aparjodu un divnieku Andri Šicu/Juri Šicu izcīnīja sesto vietu. Pamatojoties uz nodibinājuma "Latvijas Olimpiešu sociālais fonds" nolikumu par pabalstu piešķiršanu, par Phjončhanas Ziemas Olimpiskajās spēlēs izcīnīto sesto vietu Zirnei sāka maksāt ikmēneša pabalstu 2150 eiro kā Latvijas Olimpiskās vienības sportistei.
2020. gada 24. janvārī tika apstiprināts jauns fonda nolikums par pabalstu piešķiršanu un to izmaksāšanas kārtību. Tā rezultātā samazinājās pieteicējai izmaksātā pabalsta apmērs – sākotnēji uz 1600 eiro mēnesī, bet vēlāk uz 850 eiro. Iniciatīva par ikmēneša pabalsta samazināšanu bija Latvijas Kamaniņu sporta federācijai, kas savu rīcību izskaidroja ar pamatā neapmierinošiem Zirnes rezultātiem.
2022. gadā Zirne neiekļuva Latvijas izlases sastāvā dalībai Pekinas olimpiskajās spēlēs un noslēdza sportistes karjeru.
Tā kā pabalsts tika maksāts no valsts budžeta līdzekļiem, tad kā atbildētāja bija par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija. Sākotnēji prasības summa bija 18 300 eiro. IZM pērn atzina kamaniņu federācijas lēmumu par prettiesisku un sportistei izmaksāja daļu no ieturētā pabalsta – 6600 eiro. Zirnes prasību par atlikušās summas jeb vairāk nekā 11 000 eiro piedziņu izskatīja Administratīvā rajona tiesa Rīgā, kas Zirnes prasību atzina par pamatotu – IZM būs jāizmaksā viņai vairāk nekā 11 000 eiro.
"Es droši vien gribētu uzsvērt to, kāpēc es šo visu darīju. Es redzēju visas šīs problēmas. Es redzēju, cik sportists ir neizdevīgā situācijā un īsti neko nevar darīt. Tajā brīdī, kad sāc uzdot jautājumus, kad sāc kļūt neērts, tad vairs nav citas opcijas, kā beigt karjeru, un tad arī attiecīgi var uzsākt tiesas procesus," sarunā ar LTV sacīja Zirne.
"Tā kā nav noteikti konkrēti kritēriji, pēc kā sporta veida federācijas valde nosaka pabalsta apmēru, kādi rezultāti ir ņemami vērā, vai olimpiādē iegūtais rezultāts kā labākais rezultāts ir attiecināms uz visu olimpisko ciklu vai tikai attiecībā uz vienu sezonu, secināms, ka pieteicējas tiesiskā paļāvība, ka viņas situācija nepasliktināsies (jo nav gūtas traumas, kas liedz dalību sacensībās u.tml., izbeigta sportiskā karjera, kas būtu pamats pārskatīt lēmumu) ir aizsardzības vērta, jo tādā veidā tiek aizsargātas arī valsts intereses attiecībā uz izcilu sportistu sagatavošanu," teikts tiesas spriedumā, kuru citē LTV.
Zirne ir gandarīta, ka tiesnese pamatīgi iedziļinājās situācijā, kā arī lietas izskatīšanā ar ministrijai uzdotajiem jautājumiem izgaismoja dažādas nepilnības un paviršības sporta administrēšanā. "Kad viņa [tiesnese] uzdeva šos jautājumus, tas laikam bija pirmais brīdis, kad bija gandarījums, jo redzēju, ka kāds ārpus sporta pasaules ir sapratis un ieraudzījis problēmas. Tiesnese arī uzdeva visus šos jautājumus un lūdza skaidrot. Un tur arī var redzēt, ka to skaidrojumu līdz galam nebija," gandarījumu par tiesneses darbu pauda Zirne.
IZM nemācēja teikt, vai pārsūdzēs spriedumu. Ministrija gan norāda, ka turpmāk šādi precedentiem nevajadzētu būt. "Šobrīd spēkā esošais Latvijas Olimpiskās vienības normatīvais regulējums izslēdz šādu situāciju atkārtošanos, jo ar sportistiem tiek slēgti divi līgumi. Viens terminētais darba līgums uz vienu gadu. Vasaras sporta veidiem no 1. janvāra līdz 31. decembrim, ziemas sporta veidiem no 1. maija līdz 30. aprīlim. Otrs līgums ir par treniņu darba finansējumu, termiņi tie paši. Darba alga un treniņu darba finansējums tiek piešķirts pēc LOV kritērijiem jeb izcīnītās vietas," paskaidroja ministrijā.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
