Foto: Publicitātes foto

Daži vadošie Latvijas izlases distanču un kalnu slēpotāji ar veiksmīgiem startiem sezonas sākumā ir pakāpušies par vairāk nekā simts vietām Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) rangā, informēja Latvijas Slēpošanas savienības preses sekretārs Ivars Bācis.

Kalnu slēpotāja Lelde Gasūna slaloma disciplīnā nepilnu trīs tūkstošu dalībnieču vidū pakāpusies no 310. uz 194.vietu, bet distanču slēpotājs Arvis Liepiņš distancē 3674 dalībnieku rangā uzlabojis savas pozīcijas no 748. uz 570.vietu. Kaut arī šajā periodā kāpumu nav veicis, tomēr stabili visaugstākā vieta no mūsējiem ir Kristapam Zvejniekam, kurš aptuveni 5000 sportistu rangā slalomā ir 122. vietā, bet milzu slalomā 157.vietā.

Dažiem no latviešiem pēdējo divu ar pusi nedēļu laikā ir izdevies labi nostartēt, iegūstot arī labus FIS punktus un pakāpjoties līdz ar to FIS rangā. Lelde Gasūna uz valsts svētkiem Kirunā (Zviedrija) uzvarēja slalomā un nopelnīja karjeras labākos FIS punktus (21,51), kā arī turpat nākošajā dienā ieguva 27,37 FIS, kas ir trešais viņa labākais rādītājs, un līdz ar to jaunajā FIS rangā slalomā ar 24,44 FIS punktiem Lelde pirmo reizi karjerā ir iekļuvusi labāko divsimtniekā, ieņemot 194.vietu. Lai tiktu 150-niekā, punkti jāuzlabo par četriem, bet līdz simtniekam pietrūkst 8 punkti. Nākamā labākā slalomā no mūsējām ir otra Soču olimpiete Agnese Āboltiņa, kurai 53,51 FIS punkts un 749.vieta, toties Agnese ir daudz augstāk nobrauciena rangā, kur viņa ieņem 323.vietu, tiesa, šajā bīstamajā ātrumdisciplīnā ir mazāka konkurence, jo reitingā ir nedaudz virs tūkstoša dalībnieču. Nobraucienā pasaules rangā pirmajā vietā ir vāciete Marija Hefla Rīša, bet slalomā amerikāniete Mikaela Šifrina.

Tikmēr vīriešiem līderis no Latvijas pārstāvjiem ir Kristaps Zvejnieks, kuram no nedaudz virs 5000 kalnu slēpotājiem slalomā ar reitingu 13,86 FIS punkti ir 122.vieta, bet milzu slalomā ar 16,85 FIS punktiem - 157.vieta. Lai tiktu simtniekā, kur pagājušā gadā uz trim mēnešiem vienreiz mārupietim jau ir sanācis būt, punktu reitings ir jāuzlabo par diviem, kas tajā līmenī ir grūtāk izdarāms. No ātrumdisciplīnām augstākā vieta ir Robertam Rodem, kurš nobraucienā ar 65,91 FIS punktiem ir 354.vietā. Pēc veiksmīgā starta pagājušo svētdien Somijā decembra otrajā pusē, kad iznāks nākamā FIS liste, uz 400-nieku slalomā pretendēs Miks Zvejnieks. Slalomā pasaules ranga galvgalī ir austrietis Marsels Hiršers, bet nobraucienā norvēģis Aksels Lunds Svindāls.

Neskatoties uz to, ka nesanāca gaidītais labais rezultāts Pasaules kausā Kūsamo, tomēr pirms tam divas nedēļas nogales veiksmīgais starts FIS sacensībās turpat Somijā mūsu distanču slēpotājam Arvim Liepiņam reitingu distancē no 93 FIS punktiem ir ļāvis uzlabot uz 75,77 FIS punktiem, un līdz ar to izdevies pakāpties par vairāk nekā 170 vietām un šobrīd ieņemt 570.vietu no vairāk nekā 3600 slēpotājiem. Sprintā mūsējiem ir augstākas vietas. Jānim Paipalam ar 91 FIS punktu ir 245.vieta, bet A.Liepiņš ieņem 370.vietu ar 112 FIS punktiem. No Latvijas pārstāvēm sieviešu konkurencē labākā ir Inga Dauškāne, kas ar 128 FIS punktiem sprintā ir 237.vietā, bet ar 130 FIS punktiem distancē 526.vietā. Tāpat kā kalnu slēpošanā arī šeit vīriešiem ir lielāka konkurence. Pirmajās vietās distanču slēpošanā ir norvēģi – vīriešiem Martins Jonsruds Sunbī distancē un Ula Vigens Hatestāds sprintā, bet dāmām attiecīgi Marita Bjergena un Ingvilda Estberga.

Distanču un kalnu slēpošanā ar vairāku nedēļu starpību tiek izdota FIS liste jeb rangs, kas ietver pēdējo 12 mēnešu sacensībās uzrādītos rezultātus jeb šajās sacensībās iegūtos FIS punktus. Distanču slēpošanā ir divas disciplīnas – distance un sprints, savukārt kalnu slēpošanā disciplīnu skaits sasniedz piecas – nobrauciens, supergigants, milzu slaloms, slaloms un superkombinācija. Kalnu slēpošanā reitingam katrai disciplīnai tiek ņemti vērā tikai divi labākie rezultāti pēdējo divpadsmit mēnešu periodā, bet distanču slēpošanā skaita piecus labākos startus, un, ja ir startēts mazāk par piecām sacensībām, tad piemēro soda punktu koeficentu. Atšķirībā no citiem sporta veidiem kalnu un distanču slēpošanā katrās sacensībās FIS punkti tiek piešķirti ne pēc iegūtajām vietām, bet gan pēc tā, cik daudz ir zaudēts uzvarētājam laika ziņā, kā arī no sacensībās piedalījušos dalībnieku reitinga. Un vēl pretējais citiem sporta veidiem ir tas, jo mazāk punktu jeb tuvāk nullei, jo labāks rezultāts.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!