Kad pirms divām nedēļām pavadījām Latvijas vīriešu izlasi uz Eiropas čempionāta finālturnīru, klusībā cerējām, ka mūsu komanda būs cienīga pretiniece lietuviešiem un četrām eksDienvidslāvijas komandām, spēs ne tikai labi spēlēt, bet arī izcīnīt kādu uzvaru un pacīnīties par ceļazīmi uz otro posmu.
Šodien mums ir labākā bilance Eiropas čempionātos kopš 1939.gada – četras uzvaras astoņās spēlēs, devītā vieta Eiropas rangu tabulā un tomēr zināma neapmierinātība, jo bija reālas iespējas sasniegt vēl vairāk. Turklāt visneapmierinātākie ir paši basketbolisti, kuri, negaidot Basketbola savienības valdes formālus uzdevumu uzstādījumus, paši sev izvirzīja augstus mērķus un ieguldīja milzīgu darbu treniņos un spēlēs, lai tos sasniegtu.
Piekrītu galvenajam trenerim Ainaram Bagatskim – vajadzīgs laiks un vēsas galvas, lai saliktu pa plauktiņiem visu, kas tika izdarīts un kas šoreiz vēl pietrūka, lai pakāptos vēl augstāk. Tāpēc ar secinājumiem nesteigsimies. Kā jau pēdējos gados iegājies, izlases treneri iesniegs savus pārskatus par paveikto un ieteikumus nākotnei. Tos vispirms izvērtēs Basketbola savienības Treneru komisija, pēc tam LBS valde.
Taču, lai kāds būs profesionāļu vērtējums, savā vārdā gribu pateikties visam izlases kolektīvam – treneriem, spēlētājiem un apkalpojošajam personālam, kas ļoti produktīvi pastrādāja, izveidojot visos aspektos simpātisku komandu. Par Latvijas komandas spēles stilu un kvalitāti dzirdēju daudz komplimentu no ārzemju kolēģiem. Ap komandu valdošā pozitīvā gaisotne un sasniegtie rezultāti noteikti uzlabojuši basketbola tēlu Latvijas sabiedrības acīs.
Vēlreiz – paldies visiem par darbu, attieksmi un patriotismu reālajos darbos, nevis tikai vārdos. Jo īpaši tas attiecas uz mūsu pieredzējušajiem spēlētājiem – komandas kapteini Jāni Blūmu un Kristapu Janičenoku, kuri ar personīgo piemēru iedvesmoja partnerus un ar ikdienas darbu ģērbtuvē saliedēja komandu. Prieks, ka abi pievienojušies basketbolistiem, kuri valstsvienībā aizvadījuši vairāk par 100 spēlēm un ceru, ka šī statistika vēl tiks papildināta. Tāpat siltus vārdus pelnījuši gan pieredzējušie Kaspars Bērziņš un Armands Šķēle, gan visi pārējie komandas dalībnieki, kuri daļu atvaļinājuma un pirmssezonas sagatavošanās laiku veltīja valstsvienībai. Diemžēl daudziem pateicības man jāizsaka neklātienē, jo basketbolistu režīms ir nežēlīgs – jau nākamajā dienā pēc izlases atgriešanās Latvijā daudzi spēlētāji jau devušies uz savām darba vietām.
Uzsvēršu, ka basketbolisti par līdzdalību valsts izlasē nesaņem atalgojumu, traumu gadījumos riskējot ar savām karjerām klubos. Basketbola savienība ar savu atbalstītāju palīdzību ir centusies nodrošināt mūsu izlašu komandas ar normāliem apstākļiem profesionālam darbam. Pamatvajadzības esam apmierinājuši, tomēr uz konkurentu fona joprojām esam trūcīgi. Būtu labi, ja valsts nacionālo izlašu startu Eiropas un pasaules čempionātos tomēr atbalstītu ne tikai ar deklaratīvu ierakstu likumā, bet arī reāli – tad, piemēram uz Eiropas čempionātu, valsts izlase varētu lidot ar ērtāko, nevis lētāko reisu.
Vīriešu izlases labais starts bija turpinājums vienai no veiksmīgākajām sezonām Latvijas basketbola jaunāko laiku vēsturē. Jauniešu sekmīgie starti Eiropas čempionātos liecina, ka aug labs papildinājums pašreizējai vīriešu izlasei, kuras visi pašreizējie spēlētāji, esmu pārliecināts, arī pēc diviem gadiem paši reāli pretendēs uz startu Eiropas čempionātā Ukrainā. Savstarpējā konkurence ir labs dzinējspēks, kas komandu darīs stiprāku.
Sieviešu basketbolā situācija ir mazliet sarežģītāka. Tomēr divas no trim jauniešu izlasēm savos Eiropas čempionātos startēja veiksmīgi – U16 izlase izcīnīja 7.vietu, U20 izlases atguva vietu virslīgā – apliecinot, ka talantu asniņi ir. Tos jāattīsta vēl mērķtiecīgāk un ceru, ka Latvijas basketbola sabiedrības sieviešu "frakcija" spēs vienoties konstruktīvai sadarbībai, lai racionāli izmantotu mūsu ne pārāk bagātos resursus.
Taču, zinot kādus spēkus un līdzekļus savu basketbola saimniecību attīstībā, iegulda mūsu konkurenti daudzās Eiropas valstīs, ir skaidrs, ka uz lauriem dusēt nedrīkstam. Mūsu labākos rezultātus pagaidām biežāk sasniedzam ar atsevišķu talantu – gan treneru, gan spēlētāju – spēkiem un profesionālo meistarību. Iespējams, veiksmes palīdzību esam nopelnījuši, laikus pieņemot grūtus un sāpīgus, tomēr pareizus lēmumus – gan mērķtiecīgi atjauninot izlasi, gan ar striktām prasībām par jauno basketbolistu sekmēm mācībās stimulējot jaunos spēlētājus mācīties ne tikai precīzi trāpīt grozā.
Stabilus panākumus var nodrošināt tikai sistemātisks darbs. Tāpēc noteikti turpināsim atbalstīt mūsu klubus, kuri konsekventi veido pilnas basketbola piramīdas, gatavojot kandidātus visa līmeņa izlasēm. Tāpēc turpināsim un, ceru, paplašināsim LMT Basketbola akadēmijas programmu, kas uzlabo izaugsmes iespējas pašiem talantīgākajiem spēlētājiem. Tāpēc darbā ar izlasēm iesaistīsim enerģiskākos un izglītoties gribošos jaunos trenerus. Tāpēc uzturēsim spēkā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski pārrunāto ideju par basketbola internāta izveidi un attīstību.
Redzot, cik daudz šajā Eiropas čempionātā ir negaidītu rezultātu, kļūst skaidrs, ka konkurence ar katru gadu saasinās un pat visgodprātīgākais darbs ne vienmēr ļaus sasniegt cerēto vietu konkrētajā turnīrā. Tomēr izraugoties pareizu virzienu un konsekventi tajā ejot, pat relatīvas neveiksmes gadījumā nebūs kauns par procesu. Šoreiz Latvijas izlases puiši pielika labu punktu labai sezonai. Esmu pārliecināts, ka, tā turpinot, reiz izdosies pielikt arī kārtīgu izsaukuma zīmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
