Foto: Zigismunds Zālmanis (NIKON)
Par savu demisiju visnotaļ negaidīti paziņojuši Latvijas regbija 7 izlases galvenais treneris Edmunds Ščavinsks, kā arī izlases ģenerālmenedžeris, Latvijas Regbija federācijas valdes loceklis Jānis Zuments un valstsvienības direktors Kaspars Jēkabsons.

Latvijas Regbija federācija jau sākusi sarunas ar klasiskā regbija valstsvienības galveno trenētāju Sergeju Lisko par iespējamo viņa darbošanos arī pie septiņnieka komandas stūres.

Par izmaiņām regbija 7 izlasē portālam "Delfi" sīkāk skaidroja Jānis Zuments.

- Kāpēc tāds negaidīts lēmums - gandrīz visa menedžmenta demisija no Latvijas regbija 7 izlases galvgaļa?

- Izlases vadības komandas kodols tika veidots kā viens vesels, tāpēc atkāpšanās pilnā sastāvā ir likumsakarīga. Savukārt, ja ir jāmin iemesli, kāpēc tas ir noticis, jārunā par vairākiem faktoriem. Savulaik, pārņemot izlases vadību, viens no mūsu (izlases vadības) mērķiem bija regbija 7 valstsvienībai nodrošināt pusprofesionālus treniņu apstākļus, kas līdz šim mūsu saimē bija retums. Bija svarīgi ne tikai novadīt kvalitatīvāku treniņprocesu par iepriekšējiem, un ieviest svaigu redzējumu uz spēli kā tādu, bet arī rūpēties par komandas labsajūtu, spēlētāju motivāciju un rūpīgi izplānotu organizatorisko darbu ārpus laukuma. Ārkārtīgi svarīgi bija pierādīt mūsu sabiedrībai un funkcionāriem, ka, ieguldot profesionālu darbu arī amatieru komandā, var sasniegt labus rezultātus un, apliecinot to ar darbiem, nevis tikai ar vārdiem, esam pavisam noteikti izcīnījuši atzinību un, cerams, arī sapratni, ka ar entuziasmu vien šādu sistēmu nodrošināt ir ārkārtīgi sarežģīti. Būtiski bija mainīt stereotipu un pierādīt, ka rezultāts ir atkarīgs ne tikai no profesionāla trenera, bet arī no profesionāla menedžmenta un profesionāli noskaņotiem spēlētājiem. Uzskatu, ka tādējādi esam panākuši vienu no svarīgākajiem mērķiem R7 izlasē un LRF, atšķirībā no darba ar mūsu priekšgājējiem, būs gatava pienācīgi finansiāli atbalstīt komandas treneru un menedžmenta darbu. Ja mēs paliktu savās vietās, klubam "Livonia" nāktos turpināt līdzfinansēt izlases modeli, kas nav īsti pareizi, savukārt jau nākamgad finansējums simtprocentīgi gulsies uz Latvijas Regbija federācijas (LRF) vai potenciāli uz kāda sponsora pleciem.

Otrkārt, mēs skaidri apzināmies, ka šajā sezonā esam strādājuši ar maksimālu atdevi kā no spēlētāju, tā arī no izlases ārstu (Jekaterina Strauta, Laima Pīrāga, Uģis Kreitenbergs), treneru (Edmunds Ščavinsks, Sergejs Lisko, Vladimirs Stepanovs) un menedžmenta puses (Kaspars Jēkabsons). Lai turpinātu attīstīties, komandai nepieciešams vēl intensīvāks un ilgāks treniņu process. Savukārt, ņemot vērā šosezon iegūto pieredzi, cik nelabprāt daži klubi dalās ar saviem spēlētājiem ar izlasi, ir jāsaprot, ka mūsu sabiedrība pagaidām tam vienkārši nav gatava. Jā, dažkārt šī klubu nevēlēšanās robežojās ar loģiski neizskaidrojamām lietām, bet tas lai paliek uz pašu klubu vadītāju sirdsapziņas.

Treškārt, ir jāsaprot, ka spēlētāju resurss tik augsta līmeņa sacensībām kā A divīzija mūsu regbija saimē ir ierobežots. Saprotot to, mēs jau šogad centāmies izveidot A un B izlases, lai potenciāli izlasei noderīgo spēlētāju skaitu palielinātu nākamajā gadā līdz 25 vai pat 30. Šosezon bija ieplānoti sagatavošanās turnīri B izlasei (Gdaņska, Maskava) un A izlasei (Amsterdama), taču, sastopoties ar citu klubu pretestību, nācās no šīs ieceres atteikties. Tādējādi, spēlētāju rezerves, lai sasniegtu vēl augstākus mērķus, uz šo brīdi ir nepietiekamas. Paši esam pārliecināti, ka atgriežoties pie intensīva darba savā klubā, tuvāko 2 gadu laikā spēsim sagatavot vairāk R7 kandidātus, kā cīnoties ar citu klubu prioritātēm attiecībā pret izlasi un ražojot tos valstsvienības sistēmā.

Kā ceturtais faktors ir minams vienkāršs sagurums, jo mēs visi, paralēli darbam izlasē, aktīvi piedalāmies sava kluba (RFC "Livonia") dzīvē, savās ģimenēs audzinām bērnus un pelnām naudu savās darba vietās. Ja tam visam vēl piepluso Pasaules Kausa translāciju nodrošināšanu (tiesības iegūtas, strādājot vienā darba grupā ar Kārli Ventu un Artūru Kisli) un divu nopietnu spēlētāju ar latviešu saknēm piesaistīšanu izlasēm (Dāvis Jansons un Roberts Davidsons), tad ir skaidrs, ka gads ir bijis ļoti intensīvs. Ir vienkārši nepieciešama atpūta.

Visbeidzot, lai novērstu iespējamās nesaprašanās starp izlases vadību un klubiem, ir jācenšas algot treneris, kas nav saistīts ar kādu no vietējiem klubiem. Iespējams, ka tad tie būs gatavi aizmirst savus kašķus un strādāt viena, kopēja mērķa virzienā.

- Vai jūs šo lēmumu esat apsprieduši savā starpā?

- Šo lēmumu esam apsprieduši un ilgi diskutējuši. Izvērtējot visus plusus un mīnusus, patiesi ticam, ka Latvijas regbijam kopumā šajā brīdī lēmums nāks par labu

- Iekļūšana A grupas trijniekā un tiesības spēlēt olimpiskajā kvalifikācijā laikam ir spilgtākais pēdējo gadu sasniegums Latvijas regbijā. Vai tas ir pienācīgi novērtēts arī no LRF puses?

- Esmu pārliecināts, ka panākums klusāk vai skaļāk ir novērtēts atzinīgi. Ne visiem esam bijuši tie mīļākie kolēģi, taču arī šie cilvēki sirds dziļumos par šo panākumu noteikti priecājas.

- Ko jūs novēlētu izlases menedžmenta darba turpinātājiem?

- Pacietību darbā ar mūsu sabiedrību. Noturēt mūsu komandas sasniegto līmeni un uzdāvināt visiem mums skaistas uzvaras nākamajā sezonā. Izmantojot izdevību, vēlos pateikties visiem izlases spēlētājiem un kandidātiem, ārstiem Jekaterinai, Laimai un Uģim, treneriem Edmundam, Sergejam un Vladimiram, menedžerim Kasparam, fotogrāfam Zigim un preses pārstāvjiem: Laurim, Vladimiram, Džonim par visu kopējiem spēkiem sasniegto augsto rezultātu!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!