Medijs: Pasaules kauss apdraud klaiņojošos suņus Krievijā  (23)

Gada sākumā Krievijas premjerministra vietnieks Vitālijs Mutko tikās ar dzīvnieku tiesību aizstāvju pārstāvjiem, lai apspriestu bažas par klaiņojošu suņu likvidēšanu pirms Pasaules kausa futbolā. Mutko solīja izskaust dažāda veida vardarbību pret dzīvniekiem un izteicās, ka ir jau organizējis patversmju būvēšanu.

Tomēr aktīvisti apgalvo, ka suņu slepkavības ir turpinājušās un ka Mutko solījumam ir mazsvarīga nozīme, jo pilsētu vadības nav spiestas ievērot federālā līmenī pieņemtos ieteikumus.

Medijs skaidro, ka 11 Krievijas pilsētās, kurās notiks Pasaules kauss, kopumā ir apmēram divi miljoni klaiņojošu dzīvnieku. Tiek uzskatīts, ka varas iestādes izmantos resursus apmēram 135 miljoni eiro apjomā, lai noķertu, ieslodzītu būros, sterilizētu un nogalinātu šos dzīvniekus.

Kāda dzīvnieku tiesību aizstāvju grupas dalībniece izsaka bažas, ka atkārtosies tas, kas notika pirms Soču olimpiskajām spēlēm – dzīvnieku masveida noindēšana un nošaušana.

Krievijas parlamenta ekoloģijas un vides aizsardzības komitejas vadītājs Vladimirs Burmatovs šī gada sākumā, apmeklējot suņu patversmi, izteicās: "Tas, ko es redzēju, atstāja uz mani ļoti sāpīgu un paliekošu iespaidu. Novārguši suņi un tādi apstākļi, kurus nevarētu saukt pat par apmierinošiem."

Tāpat viņš izteicās, ka liela daļa suņu bez vajadzības tika iemidzināti, par katru suni patērējot vienu eiro un 35 centus. Šī cena apspoguļo to, ka tam izmantotās metodes, visticamāk, nebija cilvēciskas. Viņš atklāja arī to, ka kompānija, kas uzturēja suņus, patiesībā nemaz nebija specializēta dzīvniekus uzturēšanai, bet gan atkritumu savākšanai un likvidēšanai

Jau iepriekš ziņots, ka Sočos klaiņojošie suņi kļuva par starptautisku skandālu. Pirms olimpiskajām spēlēm parādījās bildes ar uz ielām mirstošiem suņiem, un, lai to novērstu, aktīvisti izmisīgi centās evakuēt suņus ārpus pilsētas. Daži olimpieši adoptēja suņus no Sočiem un paņēma tos līdzi uz savām mājām. Vienā gadījumā pat izveidoja "Instagram" profilu (instagram.com/thesochipups) šiem suņiem.

Portāls "The Guardian" informē, 2018. gadā kompānija "Basya Service", kura veica masveida suņu nokautēšanu pirms Soču olimpiskajām spēlēm, ir uzvarējusi konkursu par 3501 klaiņojoša suņa un kaķa noķeršanu.

Soču mērs Anatolijs Pakhomovs noliedz, ka pilsēta ir apstiprinājusi klaiņojošo dzīvnieku nogalināšanu un to nav plānots darīt arī pirms Pasaules kausa. Arī "Basya Service" noliedz necilvēcisku metožu izmantošanu pret dzīvniekiem.

Neskatoties uz to, Soču aktīvisti aicina iedzīvotājus vērot apkārtnē klaiņojošos suņus un filmēt, iejaukties vai saukt policiju jebkādā vardarbības gadījumā pret dzīvniekiem.

Situācija ir mazāk svārstīga citās pilsētās, kur notiks Pasaules kausa spēles. Ņižņijnovgorodas vietējie aktīvisti apgalvo, ka varas iestādes izmanto "Noķert, sterilizēt, atbrīvot" politiku. Maskavā klaiņojošo suņu likvidēšanas gadījumi notiek ļoti reti.

Tomēr aktīvisti norāda uz to, ka eitanāzijas programmas pieļauj korupciju lielākā mērā – kamēr ir samērā viegli pārbaudīt, vai klaiņojošais suns ir sterilizēts un marķēts, ir gandrīz neiespējami pateikt, vai suņi ir nogalināti un tas izdarīts, izmantojot "vieglāko ceļu", ziņo britu medijs "The Guardian".