Šajos četros mēnešos Veselības ministrija nav "atradusi" prasītos pierādījumus, ka "sporta nozare var nodrošināt drošu nodarbību norisi" un visai stingri ir ievērojusi savu pozīciju: pandēmijas laikā sabiedrībai sports nav svarīgs un esošajos apstākļos – bīstams. Konkrētie argumenti gan tiek nostiprināti ar vispārējām frāzēm, proti, bez jebkādas detalizētākas analīzes, aktuāliem datiem un pierādījumiem. Tieši tas pats notiek ar sporta nozares paustajiem argumentiem un piedāvātajiem risinājumiem. Precīzāk – nekas nenotiek. Visi argumenti un ierosinājumi tiek ļoti veiksmīgi ignorēti. Bet, vai tam ir pamats?
Ņemot vērā, ka sporta bāzes jau četrus mēnešus ir pieejamas tikai izlašu sportistiem, lēmumu pieņēmējiem bija un joprojām ir iespēja veikt metodoloģiski precīzu, zinātniski korektu situācijas monitoringu, pārliecināties par pastāvošajiem riskiem un labākajiem risinājumiem to mazināšanai/novēršanai, bet iegūto pieredzi – pārnest uz treniņu procesa organizēšanu ārpus izlašu grupās (visvienkāršāk sākt ar profesionālās ievirzes sportā grupām un interešu izglītības grupām). Taču tas nevienu neinteresē.
Diemžēl dienās, kad kaimiņvalstī iedzīvotāji var atgriezties pie sportošanas telpās, mūsu zemītē jebkuru optimismu nomāc atkal pieaugošie saslimstības rādītāji – skaidrs, ka šādos apstākļos sporta nozarei nav cerību uz jebkādiem atvieglojumiem. Šādu cerību nebija arī tad, kad saslimstības skaitļi bija zemāki nekā Igaunijā, pieņemot lēmumu par sporta iestāžu durvju atvēršanu. Šādu cerību latviešiem nav pat neskatoties uz to, ka vīrusa izplatībai nav un nekad nav bijusi tieša korelācija ar sporta nozarei noteiktajiem ierobežojumiem. Arī tas nevienu neinteresē.
Un tomēr, Darba svētkiem par godu, piedāvāju izvērtēt vai un cik daudz vīrusam ir izdevies ielauzties peldētāju aprindās un vai patiešām nav iespējams īstenot preventīvos pasākumus, lai nodrošinātu pietiekami drošas sportošanas iespējas peldbaseinos (telpās) arī personām ārpus nacionālajām izlasēm, kā to nenogurdinoši uzsver Veselības ministrijas pārstāvji.
Piedāvāju ieskatīties datos par Covid-19 infekcijas izplatību Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) organizētajos izlašu treniņos un sacensībās, un labprāt padalīšos ar tiem plašākai publikai, (naivā) cerībā, ka arī epidemiologi un Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa agrāk vai vēlāk spēs ieklausīties datos un vērtēt katru nozari objektīvi nevis pēc vienas mērauklas.
120 dienas zem Covid-19 lupas
Ievērojot Ministru kabineta noteikumus un tajos iekļautos izņēmumus, LPF jau no pirmās peldbaseinu slēgšanas dienas (2020.gada 21.decembra) ir nodrošinājusi treniņu iespējas Latvijas izlašu sastāvos iekļautajiem sportistiem. No sākuma šīs iespējas bija pieaugušo izlašu sportistiem, bet vēlāk arī pārējo vecuma grupu sportistiem. Tādas pašas iespējas ir meklējušas arī citas atzītās sporta federācijas, kuras tiešā vai pastarpinātā veidā ir saistītas ar peldēšanu (arī tādas, kuru sportisti peldēšanu izmanto tikai vispārējās fiziskās sagatavotības vai rehabilitācijas nolūkos).
Uz šo dienu LPF izlašu sastāvos iekļautie sportisti, ievērojot LPF izstrādāto Covid-19 risku novēršanas protokolu, trenējas vairākās pašvaldībās (par to nenoliedzami jāsaka liels paldies šo pašvaldību vadītājiem). LPF izstrādātais protokols cita starpā nosaka pienākumu visiem izlašu sastāvos iekļautajiem sportistiem un treneriem nekavējoties informēt par būtiskām veselības izmaiņām un saslimšanu ar Covid-19. Šāda prasība ļauj LPF "turēt roku uz pulsa" un operatīvi analizēt situāciju sporta veidā.
Nav šaubu, ka draudzīgajās pašvaldībās peldbaseinu apmeklē arī citu federāciju izlašu dalībnieki, par ko man nav precīzas informācijas, taču manā rīcībā ir pilnīgi droši un precīzi dati par izlašu un tajos iesaistīto sportistu skaitu, treniņu apjomu un Covid-19 vīrusa izplatību vienā no šīm sporta bāzēm. Un tieši to arī piedāvāju apskatīt.
Minētajā sporta bāzē kopš janvāra sākuma trenējas 7 dažādu federāciju sportisti – kopumā 120 personas. Tāpat sporta bāzē ir notikušas divas starptautiska mēroga sacensības jeb FINA atzītas Vasaras Olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensības, katrā no tām pulcējot vairāk kā 250 sportistu, bet - par visu pēc kārtas.
Sportistu saslimstība un Covid-19 pārnese treniņu laikā
120 dienu laikā konkrētās sporta bāzes peldbaseinā teju katru dienu treniņus ir apmeklējuši 120 sportisti un 28 treneri no 7 dažādām federācijām. Katra treniņa ilgums sasniedz 60-90 minūtes. Summējot visu sportistu baseinā pavadītās kontaktstundas, sanāk vairāk kā 4600 stundu jeb 276 tūkstošus minūšu. Protams, treniņi tika organizēti, ievērojot LPF Covid-19 protokolu, kurš nosaka, ka uz vienu izlases sportistu treniņā jāatvēl ne mazāk par 25m2 ūdens virsmas platības. Praksē tas nozīmē, ka vienlaicīgi baseinā atradās no 4 - 32 cilvēkiem. Statistiski skatoties, redzams, ka aptuveni 10% sportistu treniņu laikā nav tikušies ar vairāk kā 8 citiem sportistiem, 60% gadījumu sportistu grupas izmērs nepārsniedz 16 cilvēku, bet pārējie 30% sportistu treniņu aizvadīja vienlaicīgi ar vēl vismaz 15 citiem sportistiem.
Aizvadītajos četros mēnešos starp šiem 120 sportistiem tika konstatēti 2 atsevišķi saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, kā arī viens gadījums starp treneriem. Pirmais gadījums bija janvāra nogalē – sportists pēc paša teiktā ar pasaulē populārāko vīrusu inficējās, visticamāk, no ģimenes locekļiem. LPF sākotnēji kā kontaktpersonas identificēja 13 sportistus un trenerus, kas vienlaicīgi ar saslimušo personu aizvadīja treniņus 48 laikā pirms saslimšanas simptomu parādīšanās. Pēc sazināšanās ar Slimību profilakses un kontroles centru, kontaktpersonu loks tika sašaurināts līdz vienai personai, kura vienlaicīgi ar saslimušo atradās ģērbtuvēs. SPKC norādes liecina, ka personas, kas vienlaicīgi ar inficēto atradās peldbaseinā (peldēja), netiek uzskatītas par apdraudētām.
Sportists slimību pārcieta samērā viegli un jau pavisam drīz ar ārsta atļauju atgriezās treniņos. Nedz identificētajai kontaktpersonai, nedz arī pārējiem sportistiem un treneriem, kas trenējās kopā ar saslimušo, nekādi Covid-19 simptomi neparādījās un veikto analīžu rezultāti bija negatīvi. Tātad – vīrusa pārnese nenotika.
Februāra vidū mēs saņēmām ziņu, ka pēc saslimstības simptomu parādīšanās pozitīvs Covid-19 analīžu rezultāts izrādījās vienam trenerim. Jau atkal – identificējām vairākas kontaktpersonas, noteicām tām sekot līdzi savam veselības stāvoklim un pēc inkubācijas perioda veikt Covid-19 analīzes. Arī treneris savu cīņu ar Covid-19 veica ļoti sekmīgi un pēc salīdzinoši neilga pārtraukuma atgriezās pie darba. Arī šoreiz vīrusa pārnese starp kontaktpersonām netika konstatēta – sportistiem veikto analīžu rezultāti bija negatīvi.
Trešais saslimstības gadījums tika konstatēts aprīļa vidū. Veiktās analīzes apliecināja, ka pašsajūtas pasliktināšanās ir saistīta ar Covid-19 infekciju. Šoreiz, ņemot vērā, ka konkrētā treniņgrupa kopā ne tikai peldēja, bet arī apmeklēja trenažieru zāli, kontaktpersonas statuss tika noteikts vēl 3 sportistiem un 1 trenerim. Par laimi, arī šoreiz vīrusa pārnese netika konstatēta – visu komandas biedru nodotās analīzes bija negatīvas. Tāpat kā iepriekšējos gadījumos, sportists slimību pārslimoja viegli un bez būtiskiem sarežģījumiem.
Tātad 4 mēnešu laikā starp teju 150 dažādu izlašu sportistiem un treneriem, kas trenējušies vienā sporta bāzē, konstatēti 3 saslimstības gadījumi. Statistiski - 2%. Taču daudz būtiskāks ir kāds cits secinājums – nevienā no konstatētajiem gadījumiem nav notikusi vīrusa pārnese starp komandas biedriem. Iespējams, kāds nosprauslāsies – paveicās. Varbūt. Bet tad šim veiksmes faktoram bija absolūtu jāsabrūk pie daudz lielāka kontaktu skaita, kas tika reģistrēts sportistiem piedaloties starptautiskās sacensībās.
Sportistu saslimstība un Covid-19 pārnese sacensībās
Paralēli jau aprakstītajiem treniņiem, aizvadītajos četros mēnešos LPF izlašu sastāvos iekļautie sportisti piedalījās divās Latvijā rīkotās starptautiskās sacensībās, kā arī devās uz sacensībām ārpus Latvijas, lai piedalītos Baltijas valstu čempionātā.
Pirmajās sacensībās, kas notika februāra nogalē, kopumā tika akreditēti 269 dalībnieki, t.s. 175 sportisti. Otrajās sacensībās, kas notika aprīļa sākumā, akreditēto dalībnieku skaits bija ļoti līdzīgs – 188 sportisti un 76 akreditētas personas ar citu statusu (treneri, komandu pārstāvji, tiesneši, organizatori). Atbilstoši LPF izstrādātajam drošības protokolam, visām akreditētajām personām bija jānodod Covid-19 analīzes (izņemot personām, kas pēdējo 90 dienu laikā bija pārslimojuši Covid-19 un varēja uzrādīt atbilstošu ārsta izziņu). Šo analīžu nodošana tika organizēta centralizēti un notika sacensību norises vietā.
Ķeramies klāt rezultātiem.
Pirmajās sacensībās tika nodotas 266 analīzes (trīs personas jau iepriekš bija pārslimojušas Covid-19). Nākamajā rītā tika saņemti 265 rezultāti ar ierakstu "NAV ATRASTA koronavīrusa SARS-CoV-2 RNS", bet vienā gadījumā analīžu rezultāti izrādījās pozitīvi. Saslimstība ar Covid-19 tika konstatēta vienam Igaunijas sportistam, kurš attiecīgi tika izolēts (kopā ar vēl vienu kontaktpersonu) un sacensībās nedrīkstēja piedalīties. Interesanti, ka atgriežoties mājās, sportists veica atkārtotu Covid-19 testu un tas bija negatīvs.
Visi pārējie sportisti, treneri un sacensību organizēšanā iesaistītie dalībnieki sacensībās piedalījās. 264 sacensību dalībnieki vienā telpā pavadīja aptuveni 2-3 stundas rīta sesijā un 2 stundas vakara sesijā. Un tā trīs dienas pēc kārtas. Pēc sacensībām LPF nesaņēma nevienu ziņu, ka kāds no sportistiem vai cita persona būtu inficējusies ar Covid-19. Visi Latvijas izlašu sastāvos iekļautie sportisti turpināja treniņus.
Pēc astoņām dienām LPF veica atkārotas Covid-19 analīzes trešdaļai no šajās sacensībās startējošajiem Latvijas izlašu sportistiem – arī šoreiz visi 32 sportistiem veiktie testi bija negatīvi. Negatīvi bija arī treneru nodoto analīžu rezultāti. Šie sportisti un treneri devās uz Lietuvu, kur kopā ar vēl 175 sportistiem no Igaunijas un Lietuvas piedalījās Baltijas valstu čempionātā. Pēc atgriešanās mājās visa delegācija bija sveika un vesela.
Nākamie testi tika veikti pēc 28 dienām – pirms otrajām šajā pašā sporta bāzē notiekošajām starptautiskajām sacensībām. Šoreiz sacensībās piedalījās tikai Latvijas un Igaunijas komandas. Kopā dalībai tika reģistrētas 264 personas, no kurām uz sacensībām ieradās 260. Dienu pirms sacensību sākuma tika nodrošināta centralizēta analīžu nodošana – kopumā tika pārbaudītas 240 personas un visi 240 rezultāti bija negatīvi. Pārējās 20 personas testu neveica, jo bija pārslimojušas Covid-19.
Interesanti, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējo reizi, bija pieaudzis Covid-19 pārslimojušo personu skaits. Igaunijas delegācijā pēdējo 90 dienu laikā ar Covid-19 bija inficējušies 13% dalībnieku. Ievērojami mazāks vīrusu pārslimojušo īpatsvars bija Latvijas delegācijā – nepilni 3%. Arī pēc šīm sacensībām nevienam no Latvijas delegācijas vai organizatoru komandas nav parādījušies Covid-19 simptomi (izņemot jau iepriekš aprakstīto gadījumu par 1 saslimušo sportistu, kas tika konstatēts 10 dienas pēc sacensībām).
Secinājumi jeb kas būtu jāņem vērā lēmumu pieņēmējiem?
Pirmkārt, neviens nav pasargāts no saslimšanas ar Covid-19. Saslimt var ikviens un visdažādākajās vietās. To nevar noliegt un reti kura saprātīga būtne to darīs.
Tieši tāpat nevar noliegt to, ka, ievērojot atbilstoši izstrādātus piesardzības pasākumus jeb Covid-19 protokolu, arī slēgtās sporta bāzēs (precīzāk – sporta veidā) vīrusa izplatības riski ir visnotaļ minimāli. To apliecina fakts, ka nevienā no aprakstītajiem saslimstības gadījumiem nav konstatēta vīrusa pārnese starp treniņgrupas partneriem, lai gan ir bijis samērā tiešs kontakts. Peldbaseinus var uzskatīt par samērā drošu vidi, jo saslimstības gadījumi nav identificēti arī sacensību laikā, kad vienlaikus sporta kompleksā ilgstoši atradās vairāk kā 250 personas. Iespējams, šādi rezultāti ir saistīti ar hlora izmantošanu publiskas lietošanas peldbaseinos. Iespējams, ar Pētera Apiņa apgalvojumu, ka "nevis maskas vai attālums nosaka infekcijas pārnesi, bet vīrusu blīvums uz gaisa kubikmetru un telpas ventilācija. Praktiski nav iespējams vīrusu pārnest sporta zālē, kurā ir augsti griesti un laba ventilācija".
Bet pats svarīgākais secinājums ir tāds, ka šis treniņu un sacensību process četru mēnešu garumā, kā arī iegūtie monitoringa (testēšanas) rezultāti skaidri un pārliecinoši pierāda, ka ir iespējams organizēt un vadīt epidemioloģiski drošu treniņu procesu telpās, t.s. ļaujot izmantot ģērbtuves un dušas, nelielām grupām. Latvijā vairums publiskas lietošanas peldbaseinu ir ar 4-6 peldceliņiem, kas nozīmē, ka, atvēlot 25m2 uz personu, vienlaicīgi baseinos varētu trenēties 8-12 sportistu. Šādām grupām ir iespējams vairāk kā droši nodrošināt distances ievērošanu gan ģērbtuvēs, gan dušās (jāatceras, ka katrā peldbaseinā ir vismaz divas nodalītas telpas – sievietēm un vīriešiem).
Tas, ka sporta skolu audzēkņi joprojām nedrīkst apmeklēt peldbaseinu vai citas sporta bāzes, absolūti nav saistīts ar epidemioloģiskās drošības riskiem vai nespēju tos vadīt. Iemesls drīzāk ir darba (ne)tikums un izpratne par to, vai un kā ir risināmas konkrētas problēmas. Diemžēl joprojām redzams, ka par labāko risinājumu tiek atzīts nedarīt neko. Tikmēr Latvijā dzīvojošajiem peldēt gribētājiem jau atkal jākrāmē somas un jādodas uz kaimiņvalstīm - tur peldēt ir drošāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
