Šādi pārfrāzēju leģendārā ASV trenera, amerikāņu kulta sporta – amerikāņu futbola – nozīmīgāko figūru pagājušajā gadsimtā Vinsa Lombardi izteikumu, un šādi – ar uzvaru tieši domu un ikdienas lietu kārtībā – aicinu paraudzīties uz vienu no spožākajiem komandu sporta veidiem – volejbolu Latvijā.

Volejbola saimniecība un ikdienas atspulgi publiskā saziņā visbiežāk ir sporta sasniegumi un Latvijas Volejbola federācijas (LVF) iekšējās svārstības. Daudz retāk līdz šim nācies dzirdēt par veselīga sporta pamatiem, jaunatnes darbu un jaunām pieejām treneru darba ikdienā. Pienācis laiks paraudzīties uz ierasto no jauna skatpunkta un iedzīvināt pārmaiņas.

Manuprāt, jaunās vadības komandas darbs volejbolā salīdzināms ar interjera dizainera veikumu – jums zināmais un ierastais mājoklis tiek pārkārtots un renovēts no iekšpuses. Jums ilgstoši šķitis, ka elektrības slēdzim ērtākais ir ierastais novietojums, bet, izrādās, ka daudz parocīgāks tas ir gluži citā vietā, piedevām vēl ar taimeru. Uz ilggadējo sporta veidu un tā ikdienu jāspēj lūkoties kā uz "renovācijas projektu".

Mana dziļākā pārliecība ir, ka uz vērtībām orientētu sporta organizāciju nevar izveidot, nemitīgi dzēšot ikdienas darbu ugunsgrēkus. Skrējienā – rīkojot neskaitāmus čempionātus, līgas un arī prestižas starptautiskas sacensības – nav reāli veltīt laiku plānošanas darbam un attīstībai. Šķiet tikai loģiski deleģēt sacensību un čempionātu tehniskā menedžmenta funkcijas profesionālu izpildītāju komandām, nevis LVF biroja darbiniekiem nodarboties ar sporta laukumu iekārtošanu un tehnisku "ūdens pienešanu".

Nešaubīgi liela mēroga sporta notikumi ir nacionālo izlašu un Latvijas labāko spēlētāju (arī visa volejbola, protams) atpazīstamības pasākumi. Līdz šim gan volejbolam nav izdevies šos lielos notikumus padarīt par tāda mēroga svētkiem, kuros tiešām sastaptos visu novadu un visu paaudžu volejbola draugi, tādēļ šeit redzu lielas iespējas pasākumus pilnveidot, maksimāli iesaistot jauno paaudzi, paredzot, ka lielo volejbola turnīru tribīnēs ne mazāk kā trešdaļa ir jaunieši, jaunie spēlētāji un potenciālie volejbola draugi. Latvijas situācijā, kur volejbolam jāizcīna konkurences cīņa ar meistarīgi un profesionāli pārvaldītiem sporta šoviem, ir jāinvestē jauno spēlētāju piesaistē, un, manuprāt, volejbola svētki lielo turnīru laikā ir pateicīgākā vide, lai uzsāktu pirmo sarunu un stiprinātu jauniešu lojalitāti volejbolam.

Svētku izjūta ir nepieciešama arī ikdienas notikumos un jaunatnes sacensībās, tādēļ šo notikumu rīkošanu es gribētu saistīt ar volejbola reputāciju un nosaukt par pašas federācijas tēla veidošanas stūrakmeni. Jaunatnes pasākumos jācenšas pieaicināt Latvijas volejbola zvaigznes, un arī federācijas vadībai aktīvi jāpiedalās šajos notikumos, lai vēlākajos gados ar tīru sirdsapziņu varētu teikt, ka pieredzējām jauno zvaigžņu pirmās uzvaras un nākamos izlases spēlētājus skatījām jau junioru sacensību laikā. Svētki, uzvaras un kopīgi brīži ar cilvēkiem, kuri ikdienā veido volejbola nākotni, – man tas šķiet ārkārtīgi svarīgi.

Te papildus jāmin arī sistēmisks darbs ar jaunatnes izlasēm, jaunajiem un perspektīvajiem spēlētājiem, skaidri parādot viņu iespējas attīstīt prasmes, augt līdz labi pārvaldītai nacionālajai izlasei un realizēt sevi klubu sistēmā Latvijā, Baltijas līmenī un Eiropas klubos.

Ne velti savas pārdomas sāku ar leģendārā trenera citātu – gan profesionālie volejbola treneri sporta skolās, gan vispārizglītojošo skolu pedagogi ir lojalitātes un sporta attiecību vēstnieki. Nereti novadā tie ir vieni un tie paši cilvēki, kuri darbojas skolu sistēmā un arī sporta skolās un dienu no dienas uzvar grūtajā pedagogu darbā. Ir ārkārtīgi svarīgi investēt šajos cilvēkos: viņu darba pilnveidē, kvalifikācijas semināros, apmaiņas programmās un arī mūsdienīgos metodikas materiālos, profesionāli sagatavotās rokasgrāmatās vecākiem, kuras palīdz veidot sportojošajiem jauniešiem atbilstīgu vidi. Gan klasiskajā, gan pludmales volejbolā jārūpējas par aktuāliem mācību un metodikas materiāliem, kas tiek atjaunotsi atbilstīgi jaunākajiem sporta, fizioterapijas un smedicīnas strāvojumiem. Federācijai jādara maksimālais, lai šāda veida materiāli būtu pieejami visu līmeņu pedagogiem.

Uzskatu, ka vēl viena federācijas darba prioritāte būs veidot plašu un profesionālu tiesnešu korpusu. Būs maksimāli jāveicina šo speciālistu iekļaušanos starptautisko turnīru darbā. Arī Baltijas sadarbība noteikti var būt daudz labāka, un tas būs pirmais solis. Jāpiebilst, ka arī korektas finansiālas attiecības ir absolūta nepieciešamība, un federācijai jāspēj nodrošināt savlaicīgus norēķinus ar tiesnešiem.

Darbu saraksts nākamajiem gadiem ir plašs, un tajā nenoliedzami svarīga vieta ir pludmales volejbolam – šobrīd redzamākajai uzvaru un medaļu pusei Latvijas volejbolā. Man šķiet svarīgi turpināt darbu pie jaunatnes volejbola akadēmijas izveides Jūrmalā veidojot ilgtermiņa attīstības bāzi mūsu pludmales volejbola nākotnei. Jauno spēlētāju maiņai jāpiesaista augstākā līmeņa speciālistus.

Man, dziļi sirdī jūtot līdzi par volejbolu, ir pilnīgi skaidrs, ka nepieciešamas investīcijas mārketingā, lai volejbola sponsoru finansējums būtu ar ievērojami lielāku īpatsvaru federācijas budžetā. Valsts atbalsts ir nozīmīgs, taču tieši sponsoru esamība rāda to, cik populārs ir sporta veids un cik sekmīgi spējam ieinteresēt sporta draugus pievienoties volejbola līdzjutēju pulkam. Ir nepieciešamas fundamentālas izmaiņas mārketinga pieejā un mūsu sporta veidam jākļūst daudz publiskākam, atvērtākam un aicinošākam.

Pēdējo gadu notikumi Latvijas volejbolā mani motivē ieguldīt enerģiju, lai apvienotu un saliedētu volejbola sabiedrību vienota mērķa izvirzīšanai un sasniegšanai. Mēs, mazās nācijas, esam stipras tikai kopdarbībā. Ticu, ka varam būtiski paaugstināt Latvijas volejbola prestižu, īpaši bērnu un jauniešu vidū un ticu, ka varam radīt ilgtspējīgu Latvijas volejbola attīstības modeli!

Ticu, ka pienāks diena, kad "Arēnā Rīga" atkal notiks gadsimta mačs un pārpildītā arēna būs sarkan-balt-sarkana!