Ja pirms došanās pa maršrutu Rīga-Sanktpēterburga-Novokuzņecka-Novosibirska-Habarovska-Rīga kāds būtu teicis, ka dinamieši pārvedīs vairāk nekā pusi no punktiem, tad viņu nosauktu par lielu optimistu. Prognozes bija piesardzīgas. Pārliecības palielināšanai ļoti palīdzēja uzvara pirmajā mačā Sanktpēterburgā pār SKA (no 0:2 pirmajās 7 minūtēs), taču lielāka nekā pirms iepriekšējām sezonām pārliecība komandai bija jau pirms starta un visās - arī zaudētajā pret "Sibirj"- pirmā izbraukuma spēlēs. Tā ir atšķirība starp pirmo un trešo sezonu KHL, tas ir acīmredzamākais ieguvums. Bijības droši vien nebija arī pirmajā sezonā, tā noteikti nebija otrās sākumā, taču bija neziņa, nedrošība, nezinājām, ko īsti varam un spējam vēl pirms starta izdaudzinātajā KHL. Vispirms savu spēšanu un varēšanu vajadzēja apjaust un saprast pašiem, jo lielākā daļa pašmāju hokejisti taču tamlīdzīgā līmenī pilnu sezonu (kur nu vēl vairākas!) nekad nebija aizvadījuši. Nav tāda jēdziena sportā, kā pieredze vispār. Viena lieta, ir pieredze spēlēt pašmāju sacensībās, cita pieredze ir katrā nākamajā līmenī un vajadzīgs laiks, kamēr to iegūsti. Jākrāj arī, piemēram, pasaules čempionātu pieredzi, jo tikai ar pieredzi - par ar ļoti lielu - pašmāju vai zemāka prestiža sacensībās ir par maz. Cita lieta, ka liela iepriekšējā pieredze palīdz ātrāk iegūt pieredzi nākamajā pakāpē. Reiz jau skatījām cauri, kur tad lielākā daļa pašmāju dinamiešu līdz KHL ir pa īstam spēlējuši. Tā ka pirmā divas sezona lielā mērā bija adaptēšanās laiks, ko paspējām apvienot arī ar iekļūšanu Gagarina kausa izcīņā. Otrajā sezonā jau bijām pārliecinātāki, bet tagad tieši komandas pārliecība, savas gribas uzspiešana pretiniekam vai cenšanās to darīt ar pirmajām minūtēm iepriecina visvairāk. Punktu varēja būt par kādu mazāk un arī vairāk, taču iespaids par komandas sniegumu kopumā tas nemainītu.
Pieredzes un pārliecības iegūšana vislabāk bija redzama ceturtās maiņas sniegumā. Tās spēle slaiks laukumā ir kļuvis krietni lielāks un ceturtais uzbrucēju trio - visās pirmā izbraukuma spēlēs tas bija Gints Meija-Andris Džeriņš-Roberts Bukarts - to arī attaisnoja, tā devuma komandas spēlē kļuvis lielāks. Pirmajās četrās spēlēs rīdzinieku rindās vārtus guva visas četras maiņas - Hartigana virknējumam ir 7 vārti, pārējiem pa diviem. Pagaidām vārtus nav guvuši aizsargi, taču pienāks arī viņu laiks, jo šajā spēles elementā viņi tomēr ir tikai palīgi, viņiem ir citi galvenie pienākumi. Pēc pirmajām četrām spēlēm ir izteikti rezultatīvākā maiņa, taču ir redzama lielāka nekā iepriekš sastāva sabalansētība, maiņu spēka izlīdzināšanās. Vēl nav spēlējuši Juris Štāls, Vitālijs Karamnovs un Ainārs Podziņš, tā ka uzbrukumā ir vēl papildus resursi, jo šie hokejisti tikai gaida iespēju doties uz ledus un apliecināt, ka arī viņiem jābūt sastāvā, arī HK "Rīga" komandā, kas sekmīgi debitēja MHL, ir vairāki spēlētāji, kas sezonas laikā cer uzvilkt "Dinamo" kreklu un ne tikai pasēdēt tajā uz komandas soliņa vai iesildīties pirms spēles.
Sākums ir labs gan punktu, gan spēles izteiksmē, taču tas - jācer - nenes sev līdzi eiforiju. Mēs vienkārši sākam apzināties savu spēku un sākam izmantot pirmajās divās KHL sezonās iegūto. Būs zaudējumi, būs droši vien arī neveiksmju sērijas, no kā nav pasargāta neviena komanda. Tagad pat Rīgā jāspēlē ar Kazaņas "Ak Bars", Ņižņekamskas "Ņeftehimik", Jekaterinburgas "Avtomobilist" un SKA. Noteikti nebūs vieglāk kā pirmajā izbraukumā, trīs no četriem pretiniekiem uz papīra ir spēcīgāki nekā trīs no četriem pretiniekiem pirmajā izbraukumā. Pavērsieni sezonas laikā vēl būs visdažādākie un galvenais ir nemesties galējībās pēc neveiksmēm - tieši tāpat, kā tagad nevajag ieslīgt eiforijā. Mērķtiecīgi jāturpina iesāktais.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
