Anatolijs Kreipāns: Atkabināšanas laiks vēl nav pienācis
Foto: Zigismunds Zālmanis (NIKON)

Latvijas hokeja izlases galvenajam trenerim Tedam Nolanam pēc divām spēlēm ar Čehiju ir vēl vairāk informācijas analīzei un izvērtēšanai, taču vēl nav pienācis laiks kādu no izlases "atkabināt".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vēl nē, vēl par ātru, kaut gan arī pēc šīm spēlēm kāds spēris soli tuvāk dalībai pasaules čempionātā, par kādu joprojām ir lielas šaubas, par kāda (pat vairāku) nepieciešamību šaubu nav, bet vienai daļai jau nākamās spēles trešdien un piektdien Dānijā var daudz ko izšķirt. Tiesa, diezin vai arī pēc spēlēm Dānijā būs (ja vispār būs) vairāk par vienu diviem hokejistiem, kuriem pateiks paldies par piedalīšanos – treneru rīcībā gluži vienkārši pašreiz nav tik daudz spēlētāju, lai jau sāktu vieglu roku attiekties no tiem, kuriem izredzes aizbraukt uz pasaules čempionātu ir mazas.

Pie tādiem spēlētājiem pirmām kārtām pieskaitāmi jaunākie hokejisti, kas nāk no HK "Rīga" – viņiem tā vispirms ir tieši iespēja apliecināt sevi izlases jaunā galvenā trenera acīs un varbūt arī pārliecināt viņu, ka kādu no jaunekļiem jau varētu paņemt uz Stokholmu. Tā teikt – nākotnes vārdā. Žēl, protams, ka savainojums ir Mārim Bičevskim, kurš aizvadītās sezonas otrajā pusē izcīnīja vietu Rīgas "Dinamo" rindās un droši vien jau varētu derēt arī izlasei pasaules čempionātā. Pārējie tieši spēlēs ar Dāniju centīsies apliecināt, ka viņi jāpatur izlases rindās vēl vismaz līdz nākamajām Euro Hockey Challenge turnīra spēlēm Rīgā ar Krieviju (20. un 21. aprīlī). Žēl, ka uz Dāniju netiek vārtsargi Ervīns Muštukovs (viens no labākajiem tieši Dānijas hokeja līgā) un Mārtiņš Raitums, jo spēkošanās par otrā vārtsarga posteni solās izvērsties visai aizraujoša un treneriem nebūs viegli izvēlēties starp Muštukovu, Raitumu un Māri Jučeru. Spēlēs ar čehiem otrais bija Jučers, tagad Dānijā viņš būs pirmais numurs, bet otrais būs Kristers Gudļevskis, kurš – būsim objektīvi – tomēr vēl nav nobriedis spēlēt pasaules čempionātā un viņam, tāpat kā citiem HK "Rīga" puišiem, tā ir lieliska iespēja atstāt trenera acīs par sevi labi iespaidu un pārliecību, ka nākotnē ar mums var rēķināties. Jučers pašreiz zināmā mērā ir solīti priekšā Raitumam un Muštukovam, jo visu sezonu bija acu priekšā, aizvadīja vairākas labas spēles KHL, taču tas viss ir tikai vizuālais iespaids, jo objektīva salīdzināšana tomēr ir tikai tad, ja ļauj izlasē sevi apliecināt arī abiem pārējiem konkurentiem uz otrā vārtsarga vietu. Starp izlases kandidātiem ir arī jaunais liepājnieku vārtsargs Jānis Kalniņš un pēc Latvijas čempionāta finālspēlēm izlases treniņos varētu iekļauties arī viņš, taču tajā pašā laikā maz ticams, ka uz izlases treniņiem tiks aicināti visi seši vārtsargi, tā ka otrā numuru izvēle šoreiz vēl visticamāk notiks starp jau trim minētajiem – Jučeru, Raitumu un Muštukovu.

Pēc četru gadu pārtraukuma izlases rindās atkal redzējām uzbrucēju Aleksandru Macijevski (pēdējo reizi spēlēja 2008. gada pasaules čempionātā), bet pēc piecu gadu pārtraukuma izlasē atkal spēlēja aizsargs Atvars Tribuncovs un abi pieredzējušie hokejisti piedalīsies arī spēlēs Dānijā, jo abi apliecināja, ka var būt izlasei noderīgi. Tas arī nav nekāds pārsteigums, jo Macijevskim bija laba sezona Norvēģijas līgā "Stjernen" rindās (15+23), bet Tribuncovs bija viens no labākajiem aizsargiem Baltkrievijas atklātajā čempionātā Gomeļas komandas rindās (7+33). Nekrita ārā no spēles arī cits pieredzējušais spēlētājs uzbrucējs Aleksejs Širokovs – vēl vairāk, kopā ar Ģirtu Ankipānu un Mārtiņu Cipuli viņš veidoja labāko uzbrukuma trijnieku mačos pret Čehiju. Pleca traumas dēļ ne pret Dāniju, ne pret Krieviju nespēlēs uzbrucējs Roberts Jekimovs, taču no kandidātu saraksta Nolans nav izsvītrojis arī viņu, kaut gan Roberta izredzes aizbraukt uz pasaules čempionātu tagad ir kļuvušas krietni mazākas. Redzēsim, kā Dānijā sevi apliecinās Jānis Andersons, Mārtiņš Jakovļevs, Mārtiņš Porejs, Oskars Cibuļskis, Roberts Bukarts, Armands Bērziņš, Juris Štāls, Kaspars Saulietis, Koba Jass, Juris Upītis, Miks Indrašis un Elvijs Biezais – viņiem pirmām kārtām ir jācīnās par vietu sastāvā. Paturēsim prātā arī Gunāru Skvorcovu, kurš ir līdzīgā statusā un kurš nespēlēs Dānijā tikai tāpēc, ka ir aizņemts Liepājas "Metalurga" rindās Latvijas čempionāta finālā (kā finālspēles var sakrist ar izlases pārbaudes spēlēm – tas jau ir cits jautājums un temats, bet jocīgi tas ir). Jāpatur prātā arī tie spēlētāji, kuri ir tā sauktajā gaidīšanas sarakstā.

Aizmirstam par Mārtiņu Karsumu un Lauri Dārziņu. Ar viņiem pasaules čempionātā diemžēl rēķināties nevarēsim, lai viņi sakārto līdz galam veselību, jo abi vēl ne vienu vien sezonu būs izlasei vajadzīgi. Nespēlēs šogad pasaules čempionātā arī Arvīds Reķis, kurš aizņemts ar ģimenes rūpēm. Kas zina, varbūt izlasei būtu palīdzējis Aleksandrs Ņiživijs, taču viņam vispirms jātiek galā ar traumām, kas vajāja visu sezonu. Ko gaidām? Ar lielākām vai mazākām izredzēm, bet izlases rindās varētu iekļauties pat vairāki spēlētāji – bez minētajiem vārtsargiem tie vēl ir arī aizsargi Georgijs Pujacs, Artūrs Kulda, Oskars Bārtulis, Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs (Jēkabs Rēdlihs jau varētu piedalīties spēlēs ar Krieviju), uzbrucēji Kaspars Daugaviņš, Ronalds Ķēniņš, Raitis Ivanāns, Kristiāns Pelšs un Zemgus Girgensons (arī Andris Džeriņš jau varētu spēlēt pret Krieviju). Tā ka konkurence uz vietu sastāvā sanāk liela, kaut gan katra no minētajiem hokejista piedalīšanās izlasē pašreiz ir teorētiska (piemēram, Gagarina kausa izcīņa, ja finālā būs 7 spēles, beigsies tikai 28. aprīlī, bet jau 5. maijā mums ir pirmā spēle pasaules čempionātā un vēl nevar zināt, cik gatavs atkal mesties cīņā būs Pujacs, kuram Omskas komandā ir viens no lielākajiem spēles laikiem). Pasaules čempionātam šogad drīkst pieteikt nevis 20, bet gan 22 laukuma spēlētājus, dažas komandas droši vien atstās divas trīs vietas neaizņemtas un gaidīs papildspēkus no NHL klubiem. Vai arī mēs uzreiz nepieteiksim visus 22 laukuma spēlētājus? Tas laikam lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā okeāna otrā krastā veiksies Daugaviņam, Kuldam un Bārtulim – šie trīs vīri ir visvairāk gaidīti.

Visu labāko nespēlēšana, protams, nav nekas labs, taču nav ļaunuma bez labuma – tā ir iespēja apliecināt sevi citiem. Jau trešdien un piektdien Odensē un Vojensā. Spēlēs ar Krieviju sastāvs jau būs vēl tuvāks iespējami optimālajam (paturot prātā tos, kurus gaidām) un tad jau laikam būs arī pienācis atkabināšanas laiks.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form