Foto: Zigismunds Zālmanis (NIKON)
Līdzjutēju uzticību var zaudēt ļoti ātri, bet atgūt to pēc tam var tikai daudz ilgākā laikā. Šo aksiomu turpina pierādīt basketbols. Šķita, ka ar vairāku Latvijas izlases spēlētāju sapulcēšanu Rīgas VEF komandā, ar trenera un savulaik slavena spēlētāja Rima Kurtinaiša uzaicināšanu pie komandas stūres skatītāji vismaz uz šo komandu un vismaz uz VTB līgas spēlēm jau nu gan nāks, bet... Nenāk. Kad atsāks nākt? Jautājums atklāts.

Visu novelt tikai uz aizpagājušās vasaras skandāliem nebūtu taisnīgi un pareizi. Emocijas to sakarā jau rimušās, jau notikusi zināma vērtību pārvērtēšana un viedokļu maiņa un diezin vai mazais vai pat niecīgais līdzjutēju skaits basketbola spēlēs gan LBL, gan Baltijas līgas, gan VTB līgas mačos ir neuzticības izteikšanas turpinājums. Iemesli laikam tomēr jāmeklē citur. Kā saka - jārok dziļāk.

Divas reizes VEF spēles - vispirms BBL turnīrā, bet tad VTB līgā - sakrita ar Rīgas "Dinamo" hokejistu spēlēm (pirmajā gadījumā - "Arēnā Rīga" un tieši tajā pašā laikā, otrajā gadījumā - TV tiešraide no Maskavas gandrīz tajā pašā laikā) un tas noteikti bija svarīgs iemesls, kāpēc pat Olimpiskajā sporta centrā bija tikai pāris simti skatītāju. Tas, kāpēc spēlei ar Polijas čempionu skatītāju skaits "Arēnā Rīga" tika "izzīsts no pirksta" un trīskāršots, lai paliek šīs idejas autoru ziņā un uz viņu sirdsapziņas, jo šādā veidā var piemānīt tikai pašiem sevi. Grib to basketbolisti - ne tikai VEF - vai negrib, bet vismaz pašreiz viņiem ir jārēķinās, ka līdzjutējus ir pārņēmis hokejs un tāpēc šoreiz būtu bijis tikai gudri savas spēles pakārtot hokejam. Nekā līdzvērtīga, ko varētu likt pretī, ne turnīru un līdz ar to spēļu līmeņa ziņā basketbolistiem nav.

VTB līga? Teorētiski jeb uz papīra - interesants turnīrs, taču lielākā daļa tā dalībnieku nav tās komandas, kuru nosaukums jeb vārds vien piesaistīs līdzjutēju tūkstošus. Ko darīt? Vispirms laikam gūt vismaz dažas skaistas uzvaras pār Eirolīgas līmeņa vai šim līmenim tuvu komandu un pacensties pārliecināt skatītāju, kāpēc viņam būtu noteikti jāredz, piemēram, VEF tikšanās ar Maskavas apgabala "Himki" vai ukraiņu "Azovmaš" no Mariupoles. Būtu ideāli, ja abi šie procesi noritētu paralēli. Nerunājot jau nemaz par pasākumiem skatītājiem pirms spēlēm un spēļu laikā. Ieskatoties LBL un BBL spēļu protokolos, var secināt, ka maz skatītāju ir ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā, Valmierā, Jelgavā un Ventspilī. Maz pat uz principiālām spēlēm (piemēram, mačos starp Liepāju un Valmieru vai Ventspili un "Baronu" bija tikai attiecīgi 250 un 500 skatītāju; interesanti, cik to būs trešdien jeb šovakar Jelgavā spēlē starp "Zemgali" un Valmieru, kā arī Liepājā uz spēli pret "Baronu"?). Pieņemsim, ka tas ir vēl tikai sezonas sākums, ka intriga vēl tikai veidojas, taču iepriekš tieši sezona sākumā bija vērojama līdzjutēju interese - kaut vai tāpēc, lai redzētu, kas jauns pašu komandā un ko liks pretī konkurenti. Tagad laikam jau tomēr ir stipri par maz, ja uz ielām izliek afišas par gaidāmo spēli, ja par to paziņo kluba mājaslapā vai vietējā radio. Nu, un tad, ka spēlējam šovakar pret Ventspili vai VEF, "Prokom" vai "Honku"?

Attiecībā uz VEF skatītāju skaitu noteiktu nepalielinās piedalīšanās vienlaicīgi četros turnīros. Līdzjutēju galvās gluži vienkārši ir juceklis - kas tā par spēli, kāda tai nozīme, kāds sastāvs būs laukumā u.tt. Līdzjutējam vajag skaidru bildi - proti, turnīra tabulu, kur esam mēs un kur pretinieks, cik mums un pretiniekam šī spēle ir svarīga, vajag intrigu laukumā, kā arī ap to (labā nozīmē kaut vai nedaudz mākslīgi radītu). Ja viena spēle tavai komandai ir vienā, cita - otrā, bet trešā - jau trešajā turnīrā, ja tad atkal nāk spēle no otrā turnīram, bet tad pienāk kārta arī ceturtā turnīra spēlē, tad juceklis vien sanāk. No sportiskā viedokļa ir labi, ja komandai ir iespēja piedalīties četros turnīros, ja tā var spēlēt tik augsta līmeņa turnīros kā VTB līga un Eiropas kausu izcīņa, taču tas ir tikai no sportiskā viedokļa. Teorētiski vajadzētu būt tā, ka uz LBL turnīra spēlēm nāk mazāk skatītāju nekā uz BBL un it īpaši Eiropas kausu vai VTB līgas spēlēm, taču vai tā ir un būs arī praksē - vēl liels jautājums... Pagaidām visur nāk maz. Var, protams, salīdzināt skatītāju skaitu LBL un Latvijas hokeja čempionātā vai futbola LMT virslīgā, tad basketbols izskatīsies labi, taču tad varbūt arī vajag LBL turnīru jeb valsts čempionātu pasludināt par galveno un kā tādu to veidot. Lai cik liela būtu mijiedarbība starp valstu līgām, lai cik internacionālas tās kļūtu, tomēr vismaz basketbolā visās valstīs (Spānija, Itālija, Krievija mazāk, bet tomēr, Lietuva, Polija, Vācija...) joprojām pastāv valsts čempionāta prioritāte un nevienam neienāk prātā to pasludināt par turnīru "starp citu" līmenī. Varbūt VTB ir vērts pārņemt piemēru no Adrijas līgas, kuras komandas savu valstu čempionātos iesaistās tikai izšķirīgajā daļā? Tiesa, tad jābūt puslīdz vienam reģionam ar savstarpēji vairāk vai mazāk saistītiem un sadarbības ieinteresētiem sponsoriem u.tt.

Var nosaukt par galveno un svarīgāko piedalīšanos VTB līgā, taču naivi ir cerēt, ka VTB kādreiz būs kā KHL. Nebūs un reiz par to jau rakstīju. Varu īsumā atkārtot, kāpēc. KHL tika izveidota uz Krievijas superlīgas bāzes, kas jau bija viena no spēcīgākajām hokeja līgām pasaulē, kurai jau bija savs vārds, augsts līmenis, prestižs un skatītāji, bet superlīgas pārtapšana par KHL, jaunu un citu valstu komandu ienākšana tajā (arī daudz lielākas naudas ienākšana) deva vēl lielāku skatītāju skaita pieplūdumu, TV interesi un visu pārējo, kas ar to saistīts. Bija jau gatava līga, kas tika prasmīgi "apaudzēta" ar jaunām komandām un idejām. VTB turpretī veidojas no nulles. Nesalīdzināsim hokeja un basketbola popularitāti Krievijā. Savulaik PSRS čempionāta augstākajā līgā Krieviju galvenokārt pārstāvēja tikai divas komandas no Maskavas (CSKA un "Dinamo"), kā arī Sanktpēterburgas "Spartak", bet pa īstam liela intriga tur bija tikai tad, kad atbrauca Kauņas "Žalgiris", savukārt pārējās reizēs tādu radīja CSKA un "Spartak" tikšanās (turklāt galvenokārt Sanktpēterburgā), kad abas komandas spēkojās par titulu. Interese un īsta intriga bija Tbilisi, Kauņā, Viļņā, Rīgā, Tallinā un Kijevā (un arī vēl ne uz visām spēlēm). Turklāt der atcerēties, ka basketbola čempionātā bija tā sauktā sabraukumu sistēma - sabrauc vienā pilsētā sešas komandas un izspēlē katra pa reizei ar katru, bet skatītāji atnāk galvenokārt tikai uz mājinieku spēlēm. Tā ka basketbols pa īstam vai futbolam un hokejam līdzvērtīgi populārs Krievijas reģionos nemaz nav bijis. Tas nozīmē, ka VTB līgas izveidotājiem un tās uzturētājiem būs vajadzīga liela pacietība un daudz laika, kamēr jaunā līga iegūs atzinību un, jācer, arī popularitāti, vajadzēs laiku, kamēr to iegūs lielākā daļa komandu, kas VTB līgā spēlē. Sakiet, cik gan lielu interesi Maskavā un Kazaņā (arī  Kijevā vai Rīgā), piemēram, var radīt somu kluba "Honka" ierašanās? Katrā ziņā daudz mazāku nekā hokeja "Vitjazj" vai citas salīdzinoši nesen izveidotas un vēl tradīcijas pa īstam neiemantojušas komandas atbraukšana. Varbūt lietderīgāk tomēr paturēt VTB līgā komandas ar vārdu no PSRS laika un piesaistīt tikai tādus ārzemju klubus, kas var radīt interesi ne tikai ar sava sponsora ienākšanu un tirgus iespējamo paplašināšanu, bet kas radīs interesi arī skatītājos? Cita lieta, ka patiešām slaveni ārzemju klubi diezin vai šajā līgā kādreiz spēlēs - ir taču ULEB Eirolīga, ir ULEB Eiropas kauss, ir savu valstu līgas ar tradīcijām un līdzjutējiem. Jācer, ka VTB izveidotājiem pietiks gan ideju, gan naudas un gan pacietības. Ideja pati par sevi ir laba, taču tās īstenošana likumsakarīgu iemeslu dēļ nevar notikt tik ātri, kā tas ir ar KHL un tā, kā KHL. Basketbolam jāmeklē savs ceļš.

Ko darīt tagad? Katram klubam censties katru savu spēli (neatkarīgi no līgas) pasniegt kā notikumu. Var taču, piemēram, daudz ko interesantu piedāvāt līdzjutēju iekārdināšanai arī par jau minētajām "Himki" un "Azovmaš" komandām, var radīt intrigu pirms "Barona" ierašanās Liepājā vai, piemēram, pirms Ventspils ierašanās Valmierā vai Rīgā. Tikai jāsāk darīt. Nevajag skaudīgi skatīties uz "Dinamo" un cerēt, ka viņiem kaut kad kaut kas neiznāks, ka varbūt kādreiz šī komanda (un KHL) izjuks, un tad gan mēs atkal būsim zirgā. Uz zirga vieta tāpat vēl ir.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!