Anatolijs Kreipāns: Dzīve turpināsies jau rīt

Vai ievērojāt, kādas bija mūsu futbolistu sejas pēc mača beigām? Viņi bija gandrīz vai bēdu sagrauzti, ļoti vīlušies un neapmierināti, viņi izskatījās tā - cik nu varēja paspēt saskatīt, it kā būtu zaudēta izšķirīgā spēle. Artjoms Rudņevs, piemēram, izskatījās tā, it kā nebūtu iesitis izšķirīgos vārtus vissvarīgākajā spēlē, no kuras iznākuma bija atkarīgs komandas liktenis; līdzīga sejas izteiksme bija visiem pārējiem un arī treneriem.

Tas nozīmē, ka šai komandai ir nākotne. Tas nozīmē, ka šiem puišiem ir lielas ambīcijas, ka viņiem nav vienaldzīgs galaiznākums spēlē pret favorītu, jau labu laiku pirms kuras mums no sportiskā viedokļa turnīrā neko nevajag. Tā bija viņu attieksmes izpausme un tā rada cerību nākotnei. Kvalifikācijas turnīrs beidzies, taču dzīve turpinās jau rīt - proti, katram savā klubā un čempionātā, kur šī attieksme jāsaglabā, lai varētu labāk aizvadīt nākamo - 2014. gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīru.

Kā lai vērtē Latvijas izlases sniegumu šajā kvalifikācijas turnīrā? Vieta ir objektīva - ceturtā. Aiz Grieķijas, Horvātijas un Izraēlas, bet pirms Gruzijas un Maltas. Ja atceramies, kā ritēja abas spēles ar Gruziju, tad varēja būt arī sliktāk - varēja būt arī tikai piektā vieta. Tātad - labi? No sportiskā (punktu un vietas) viedokļa - labi, bet sniegumā ziņā viennozīmīgi novērtēt Latvijas izlases sniegumu nevar. Šoreiz mēs ātri zaudējām reālas izredzes spēkoties par otro vietu grupā, kas pozitīvas emocijas nevarēja radīt, taču tas bija ļaunums ne bez labuma - pavērās kā nekad laba iespēja iespēlēt komandā jaunus futbolistus, nedaudz paātrināt paaudžu maiņu, ne ar ko neriskējot no sportiskā viedokļa. Skaidrs, ka līdzjutēji vienmēr gaida uzvaru, viņi - no vienas puses - saprot pārmaiņu nepieciešamību, bet - no otras puses - tik un tā gaida uzvaru un cer, ka komanda par to cīnīsies. Laiks rādīs, cik lietderīgi šis laiks tika izmantots jauno futbolistu iespēlēšanai, lai viņi gūst pieredzi nevis pārbaudes spēlēs (turklāt vēl, piemēram, kaut gan februārī vai martā), bet gan oficiālās spēlēs pret tādām spēcīgām izlasēm kā Horvātija un Grieķija. Tad nākamajā kvalifikācijas ciklā, izejot, piemēram, pret to pašu Grieķiju, kā arī Slovakiju vai Bosniju un Hercegovinu (vēl mūsu grupā ir Lietuva un Lihtenšteina) "trīceklītis" būs daudz mazāks.

Aizvadītā kvalifikācijas turnīrā vērtīgākais atradums ir centra pussargs Oļegs Laizāns (atceraties viņa pirmo puslaiku pret Grieķiju un divas lieliskas piespēles Rudņevam otrdien Rijekā?), par vienu no izlases līderiem izauga Aleksandrs Cauņa, ļoti veiksmīga atgriešanās izlasē bija Aleksejam Višņakovam (kas tikai lieku reizi rada neizpratni par viņa ilgo ignorēšanu), arvien pārliecinošāk izlases rindās jūtas un arvien labāk ar partneriem saprotas Rudņevs, par vērtīgu spēlētāju šā kvalifikācijas turnīra laikā kļuva Ivans Lukjanovs, Aleksandrs Fertovs un Artis Lazdiņš, pirmo reizi pamatsastāvā kvalifikācijas spēlē Rijekā laukumā izgāja Ritvars Rugins, pakāpeniski sastāvā tika ievadīts Edgars Gauračs, bet Māris Verpakovskis apliecināja, ka viņa laiks izlasē vēl nav pagājis un viņa vērtība tajā nav mazinājusies... Savukārt Andris Vaņins bija pat viens no labākajiem vārtsargiem mūsu grupā. Visiem šiem futbolistiem ir no 21 līdz 31 gadam, turklāt tikai Vaņinam un Verpakovskim ir pāri 30. Galu galā - tikai 25 gadi ir Jurijam Žigajevam, tikai 26 gadi Andrejam Perepļotkinam, kuram vides (čempionāta) maiņa ir nākusi tikai par labu. Vienā no iepriekšējām reizēm jau izskatījām izlasi un tās tuvāko rezervi pa līnijām un caur spēlētāju vecumu, tā ka neatkārtošos - izlasē veidojas jauns kodols, bet par izlases jauno un salīdzinoši jauno spēlētāju morāli liecina viņu reakcija pēc zaudējuma Rijekā. Ja pēc zaudējuma kaut kas var priecēt, tad tieši tas priecēja un deva ticību šai komandai nākotnē.

Nākamais kvalifikācijas turnīrs sāksies nākamās futbola sezonas (pēc mūsu sezonas kalendāra) otrajā pusē, pa šo laiku kāds var zaudēt vietu izlasē, kāds var tajā nostiprināties, bet kāds var nākt klāt, uz ko ļoti gribas cerēt. Dažos treniņos izlasē nav iespējams sagatavot spēlētāju jaunā un augstākā kvalitātē, izlasē katrs ierodas no sava kluba tāds, kāds tobrīd ir. Kāda būs mūsu izlase nākamajā kvalifikācijas turnīrā - tas lielā mērā un vispirms būs atkarīgs no katra darba klubā, no tā, cik pilnvērtīgs un profesionāls, cik atbildīgs un mērķtiecīgs būs darbs Latvijas virslīgas komandās, kāds būs mūsu jaunatnes treneru darbs u.tt. Izlase ir tikai virsotne, no kuras līdz pamatiem ir vairāki svarīgi un savstarpēji saistīti slāņi.

Rītdiena sākas jau šodien. Jau šīs nedēļas nogalē atsākas Latvijas virslīgas čempionāts un sākas tā izšķirīgā daļa cīņā par titulu un par medaļām. Pirmām kārtām tieši izlases spēlētājiem un izlases kandidātiem tā ir iespēja sevi apliecināt. Varbūt pat pienākums sevi apliecināt.