Foto: Zigismunds Zālmanis (NIKON)
Proletariāta vadonis Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins) pagājušā gadsimta sākumā šajā sakarā sarakstīja grāmatu, bet Nikolajs Černiševskis vēl agrāk – pat veselu romānu. Rīgas "Dinamo" galvenajam trenerim Pekam Rautakalio nav laika rakstīt romānus vai kaut īsos stāstus.

Viņam ir jārīkojas, lai kaut ko mainītu komandas spēlē un lai komanda sāktu uzvarēt. Snieguma sakarā pārmaiņas jau bija un mačā ar Maskavas "Dinamo" rīdzinieki jau izskatījās labāk nekā iepriekšējos divos mačos, taču pretinieks bija pārāk spēcīgs, lai ar to pietiktu kaut vai vienam punktam. To nav iespējams pierādīt, taču "Lev" vai Minskas "Dinamo" (varbūt arī abi) ar šādu sniegumu būtu pārspējami. Darīšana jāturpina. Cita lieta, vai nepiezagsies šaubas (jācer, ka nē un pacietības pietiks gan pašiem, gan kluba vadībai) par to, ko dari... Tas šajā situācijā būtu sliktākais variants.

Tā vēl nekad iepriekš nav bijis. Bija tā, ka "velk" viena maiņa, bet pārējās vairāk vai mazāk piespēlē, tad atkal vilcējas lomā ir kāda cita maiņa vai sekmīgi spēlē divas maiņas, bet pārējās centīgi dara savu darbu un pirmo veikumu neizšķērdē. Taču kopš Rīgas "Dinamo" spēlē KHL vēl nav bijis, ka nespēlē neviena maiņa - proti, ka nav izteiktas pirmās jeb līdermaiņas, ka nav maiņas, kas smagā situācijā pavelk komandu uz priekšu. Pirms sezonas par tādu rādījās Sprukta trio, kas palika vienīgais kopš pagājušās sezonas neizjauktais uzbrucēju trio, tas arī izcēlās pirmssezonas spēlēs, taču sākās KHL čempionāts un... Var redzēt, ka nav pilnībā gatavs spēlēšanai Ņiživijs un tas nevar neietekmēt visas nomināli pirmās maiņas sniegumu. Ja iepriekšējās sezonās nereti vajadzēja minēt, kura maiņa tad "izšaus" šoreiz, tad tagad jācer, ka kāda maiņa vispār "izšaus".

Tā vēl nekad iepriekš nav bijis arī ar leģionāriem. Visi ar pirmo maču nekad nav attaisnojuši cerības, vienam vajadzēja īsāku, citam ilgāku laiku, taču vismaz viena vai divi no viņiem kopš čempionāta sākuma bija starp komandas līderiem. Pirmajā KHL sezonā kopš paša sākuma sāka izcelties Hosa un Elisons, uzreiz stabili bija Vestkots un Novāks, bet ilgāku laiku vajadzēja Hartiganam. Otrajā sezonā Hosa jau bija pārbaudīta vērtība, kas it kā turpināja (taču vēl augstākā kvalitātē) iepriekšējo sezonu, tāpat bija arī ar Novāku. Savu noderību vārtos ātri apliecināja Pruseks, tā arī neiespēlējās komandā (treneri neprata pareizi izmantot?) Svets, ilgāka iešūpošanās bija vajadzīga Iguldenam un Karijam, bet vēlāk Karija kļuva par vienu no komandas labākajiem spēlētājiem (īpaši Gagarina kausa izcīņā), lietderīgs bija pieredzējušais Petrovickis, savukārt Arnasons un Fosters bija spēlētāji "uz laiku", viņi iekļāvās komandā jau sezonas gaitā, kaut gan savu pienesumu deva arī viņi. Pagājušajā sezonā ilgi nevarēja iespēlēties Troters, bet vasarā visi nožēloja, ka viņš nepaliek komandā, vārtsargi Holts un Telkvists veidoja vienu no labākajiem vārtsargu pāriem KHL, veterāna Petrovicka atgriešanās sezonas laikā nebija tik pat sekmīga, kā viņa spēle sezonu iepriekš, tā arī neiekaroja vietu sastāvā Karamnovs un Mikušs, toties ar pirmajām spēlēm par vienu no vērtīgākajiem komandas spēlētājiem kļuva Surovijs, arī Hartigana atgriešanās no CSKA bija noderīga un vērtīga.

Šosezon... Vai varat izcelt kādu no jaunajiem leģionāriem? Katram ir arī objektīvi iemesli, kāpēc spēle nesokas, taču ja četri jaunie leģionāri sešās spēlēs (dažiem - piecas un četras) ir kopā guvuši tikai 4 vārtus, izdarījuši 4 piespēles un nopelnījuši "-6" lietderības koeficientu... Varjam un Lundmarkam ir bijušas gan labas spēles, gan vairākas spilgtas epizodes, savukārt Melins un Luseniuss pagaidām ne ar ko neizceļas uz pašmāju trešās un ceturtās maiņas hokejistu fona. Tas pie reizes ir akmens arī pašmāju spēlētāju dārziņā - kur tad jūs esat, kur tad ir jūsu meistarība un rezultativitāte? Divās pēdējās spēlēs dinamieši ir guvuši vienus vārtus un tie ir komandas jaunākā spēlētāja Podziņa rēķinā. Kur mūsu atzītie un pieredzējušie meistari? Laikam nebūtu taisnīgi, visu vainu par nesekmīgo startu čempionātā uzvelt tikai treneriem.

Bet skumt nav laika, tāpat kā trenerim Rautakalio un viņa palīgiem nav laika rakstīt romānus. Ķo darīt? Jāturpina darbs. Citas atbildes pagaidām nav. Straujiem un kardināliem lēmumiem laiks vēl nav pienācis. Ir aizvadītas tikai 6 no 54 regulārā turnīra spēlēm. Taču tas nav arī nekāds mierinājums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!