Anatolijs Kreipāns: Pēdējais solis. Visgrūtākais
Foto: Zigismunds Zālmanis (NIKON)

Vēl pastrīdēties, kurai komandai ir sarežģītāk – tai, kura sērijā līdz četrām uzvarām ir vadībā ar 3:1, vai tai kur zaudē ar 1:3. Pirmā ir vairs tikai soli no uzvaras sērijā, bet otrajai vairs nav, ko zaudēt. Kas ir bīstamāk – uzvaras tuvuma sajūta vai izkrišanas tuvuma sajūta?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rīgas "Dinamo" hokejistiem atlicis spert tikai vienu soli, lai otro gadu pēc kārtas iekļūtu Gagarina kausa izcīņas Rietumu konferences pusfinālā. Atlicis gūt tikai vienu uzvaru, taču to izdarīt būs visgrūtāk. Gan šajā, gan tajā okeāna krastā, gan uz ledus, gan uz grīdas, gan uz zaļas zāles ir vairākkārt pierādīts, cik tamlīdzīgas spēles ir smagas un cik grūti ir spert šo pēdējo soli. Protams, ja pretinieks nav pacēlis balto karogu. Oļegs Znaroks un baltais karogs? Tie nav savienojami jēdzieni. Maskavas "Dinamo" pašreiz atgādina ievainotu un alā iedzītu zvēru, kuram vairs nav, ko zaudēt. Pēc šāda principa maskavieši marta pirmajā dienā Lužņikos arī spēlēs sērijas piekto maču. Ja viņiem izdosies uzvarēt, tad viņi sajutīs glābiņa iespējas un tad sestā spēle Rīgā var kļūt par vēl smagāku. Savukārt, ja kāds no rīdziniekiem iedomāsies, ka gan jau to vienu uzvaru mēs gūsim, tad ar "gan jau" komanda arī paliks un tad ilgi varēs analizēt un strīdēties, kāpēc no 3:1 komanda netika tālāk un kas pie tā ir vainīgs. Cerēsim, ka līdz tam nenonāks. Vismaz pirmajā četrās spēlēs (arī tajā, kas Maskavā tika zaudēta ar 4:8) nevarēja manīt "gan jau" noskaņojuma pazīmes. Līdz šim Gagarina kausa izcīņā spēļu sērijās līdz četrām uzvarām no 1:3 ir izdevies atspēlēties tikai 11 procentos gadījumu. Tātad - apmēram katrā desmitajā. Taču tas nedrīkst kļūt par mierinājumu, tā ir tikai statistika un nekas vairāk, bet tie 11 procenti liecina, ka atspēlēties tomēr var.

Ja rezultāts sērijā būtu 2:2, tad varētu teikt, ka rīdzinieki jau ir pelnījuši uzslavu, bet tagad, kad rezultāts sērijā ir 3:1, nelīdzēs nekādi attaisnojumi un nekāda skaidrošana par tematu "cik spēcīgas ir KHL komandas", ja komanda netiks Rietumu konferences pusfinālā. Diezin vai kāds slavēs. Tajā pašā laikā - būsim objektīvi. Maskavas un Rīgas "Dinamo" komandu dueļi uzvarētāju neriskēja nosaukt neviens, prognozes, protams, bija, taču tās bija ļoti piesardzīgas un vienas vai otras komandas uzvara tika prognozēta minimāla. Vispār šā gada Gagarina kausa izcīņas pirmā kārta jau ir atnesusi negaidītus rezultātus un jaunus apliecinājumus tam, ka komandas spēku nevajag mērīt tikai ar hokejistu uzvārdiem tās sastāvā un vietu regulārajā turnīrā. Izslēgšanas spēlēs viss sākas no nulles un te valda savi likumi. Kurš gaidīja, ka pēc četrām spēlēm būs 2:2 mačos starp Jaroslavļas "Lokomotiv" (ar ko tik ļoti pirmajā kārtā negribēja tikties rīdzinieki) un Minskas "Dinamo", kā arī Magņitogorskas "Metallurg" un KHL debitantu Hantimasijskas "Jugra"? Neviens. Arī regulārā čempionāta uzvarētāja Omskas "Avangard" un Ņižņekamskas "Ņeftehimik" duelī 2:2 netika paredzēts, kaut gan šajā pārī tas nemaz nav tik liels pārsteigums, bet Mitišču "Atlant" un Čerepovecas "Severstaļ" divcīņā 2:2 pat varēja paredzēt. Tikai trijos pāros rezultāts sērijā bija 4:0, kaut gan vismaz vienā no tiem (Sanktpēterburgas SKA un Maskavas "Spartak") tāds rezultāts nebūt nenozīmē vienas komandas neapstrīdamu pārākumu. Tā ka par rīdzinieku 3:1 sērijā ar otrās vietas ieguvēju Rietumu konferencē un būtībā pastiprinātu pagājušā gada Gagarina kausa finālistu (HK MVD) ir jābūt lepniem un pat neveiksmes gadījumā (par ko pašreiz, protams, neviens pat domāt negrib un par ko arī nedrīkst domāt) rīdzinieki būs paveikuši slavējamu nevis nopeļamu darbu. Lai cik banāli tas būtu, bet izslēgšanas turnīrā nav komandu, kas būtu divas galvas tiesas vājākas par citām (pat tad, ja zaudē sērijā ar 0:4).

Kā piektajā spēlē darbosies Maskavas "Dinamo"? Tā ir liela mīkla arī tad, ja laukumā izies Miroslavs Šatans. Spēlētājs, kuram tikai pirms divām nedēļām noņēma plaukstai ģipsi, gluži vienkārši nevar būt optimālajā sportiskajā formā. Turklāt vēl nevar zināt, cik ļoti Šatans šādā situācijā "sitīsies" un tātad riskēs atkal dabūt traumu, kas varētu pielikt punktu viņa sezonai, bet Miroslavs ļoti grib spēlēt Slovakijas izlasēs pasaules čempionātā viņa dzimtenē. Rupja spēle un provokācijas neattaisnojās, netika panākta uzvara arī piesardzīgā spēlē. Ko darīt? Šo "mūžīgo jautājumu" Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš noteikti uzdeva sev vairākkārt. Rīdzinieki ir vadībā ar 3:1 un viņi tagad diktē notikumus, viņi var atļauties nogaidīt un skatīties, ko darīs pretinieks. Uzvara ar 8:4 otrajā spēlē nepakļaujas loģiskai analīzei, jo tajā spēlē bija pārāk daudz vieniem veiksmīgu, bet citiem neveiksmīgu sakritību, tā ka pēc tās spēles nevar vadīties, izvēloties taktiku otrdienas mačam. Viens gan ir skaidrs - Maskavas "Dinamo" darīs visu, lai uzvarētu. Patīk tas vai nepatīk, bet arī ar tādiem līdzekļiem, kas daudzos izraisa nepatiku vai dusmas. Znaroks un Vītoliņš šajās spēlēs nav Latvijas izlases treneri. Viņi ir Maskavas "Dinamo" treneri un viņu komanda duelī ar Rīgas "Dinamo" ir nonākusi aizas malā. Tas visu izsaka.

Tags

Dinamo (Maskava) Gagarina kauss Harijs Vītoliņš Hokejs Kontinentālā hokeja līga (KHL) Oļegs Znaroks
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form