Kaspars Gorkšs: Sports, nauda un veselība
Foto: LETA

Ak, sport, tu esi dievu prieks!
Ak, sport, tu esi skaistums!
Ak, sport, tu esi taisnība, o, sport!
Tu esi drosme, gods un prieks. Ak, sport!
Tu esi auglība, tu esi progress, tu esi miers! Ak, sport!
Tu esi auglība, tu esi progress, tu esi miers!

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tā skan Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) himna. Pamēģiniet to nodziedāt kādā sporta pasākumā un gaidiet, vai radīsies kopības sajūta, aizkustinājuma asaras vai emocionāls pacēlums. Tas ir no mūsdienu realitātes atrauts vārdu savārstījums, līdzīgi kā neadekvāti tēriņi mūsdienu olimpisko spēļu rīkošanā un gigantiskās pamestās celtnes pēc katrām olimpiskajām spēlēm, kas iemantojušas "balto ziloņu" nosaukumu. Katru otro gadu meklējot nākamo norises vietu, process aizvien vairāk izskatās pēc mēģinājuma pārdot pērnās lapas zelta kārbā. Mūsdienās aizvien grūtāk ir kādu pārliecināt pirkt ļoti dārgu sporta pasākumu ar vairākām aktualitāti zaudējušām sporta disciplīnām. Parīzē notiek diskusija par referendumu par atteikšanos no olimpisko spēļu organizēšanas, Starptautiskā Olimpiskā komiteja pati rosina jautājumu - kāda būs olimpisko spēļu nākotne un sporta sabiedrība spriež, vai olimpiskajai kustībai mūsdienu izpildījumā vispār ir ekonomisks pamatojums.

Šeit mani uzskati ir ļoti līdzīgi Armanda Pučes teiktajam vienā no intervijām Sporta studijai – "olimpiskā kustība ir lielu izaicinājumu priekšā". Tiklīdz kāda no lielvarām - Ķīna, Krievija vai kāda cita valsts, piemēram, Itālija, atzīs, ka tās iedzīvotājus vairs neuzrunā olimpiskie saukļi un viduvēja līmeņa sacensības maz zināmos sporta veidos, tā notiks, manuprāt, neizbēgamais un olimpiskās spēles kļūs par tautas sporta festivālu. Tas nav sliktākais, kas ar šo kustību var notikt! Tad arī LOK himnas teksts iespējams atgūs vismaz kaut kādu sasaisti ar realitāti.

Man nav ne jausmas, cik lielu prieku mūsdienu sports sagādā dieviem, un mūsdienu kontekstā, par kuriem tieši dieviem tiek runāts, taču skaistumu mēs varētu interpretēt kā veselību, taisnību savienot ar godīgu spēli (par kuru dievi noteikti šobrīd daudz ko nepriecājas), godam pārstāvēt savu valsti ir nemainīga katra sportista lielākā ambīcija, prieku sports sagādā gan tiem, kuri sporto, gan jūt līdzi un drosme ir vajadzīga katram. Pieņemsim, ka auglība mūsdienās ir komercija vai spēja sportu pārdot, jo bez tā mūsdienu sports nav iedomājams vispār, un progress varētu būtu ceļš, kā no katra sporta veida valstij, sabiedrībai un kopienai gūt maksimālu labumu.

Šobrīd publiskajā telpā ir ļoti daudz diskusiju par sporta lomu sabiedrībā - vai sporta pārvaldība ir efektīva, vai sporta federāciju nav par daudz, vai kamaniņu suņu sportam (šeit der arī jebkura cita sporta veida nosaukums) augsto sasnieguma rādītāju dēļ ir jābūt iekļautam starp prioritārajiem sporta veidiem. Prioritāro sporta veidu noteikšana ir mazliet aizkavējusies un norit karstas diskusijas par reformu nepieciešamību sporta skolu regulējumos.

Pašlaik jautājumu ir vairāk nekā atbilžu un cerams, ka līdz gada beigām izdosies uz tiem rast atbildes, lai pabeigtu darbu pie Sporta politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam. Pozitīvi, ka sporta jomā parādās jauni viedokļu līderi – Raimonds Zeps, Aigars Nords un arī Armands Puče, kuriem nav sveša modernās sporta pasaules iezīmes un tādējādi LOK himnā paustais ievirzās mazliet pasaulīgākās, reālākās un mūsdienīgākās mērvienībās. Un sporta kopiena vairs nevairās atklāti runāt par naudu, tās lomu sportā, atdevi sabiedrībai un atšķirībām tautas sportā un profesionālajā.

Un tieši tā arī uz sportu ir jāskatās - nauda vai veselība.

Šoreiz vairāk par veselību. Mēs dzīvojam interesantā laikā, kad varam izvērtēt veselības nozīmi mums pašiem un mūsu tuvajiem. Sports un fiziskā aktivitāte primāri ir tieši veselība. Pēc SPKC datiem hroniskas slimības ir galvenais veselības problēmu cēlonis Latvijā, un tā tas ir bijis jau vairākus gadu desmitus. Izplatītākās hroniskās slimības ir vēzis, sirds un asinsvadu slimības, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), diabēts, slikta mentālā veselība, artrīts, astma un muguras sāpes. Šīs slimības parasti attīstās laika gaitā un bieži vien ir novēršamas. Daudziem ir vienādi riska faktori, piemēram, smēķēšana, aptaukošanās, fizisko aktivitāšu trūkums, slikts uzturs, alkohola un narkotisko vielu lietošana. Aptaukošanās, ko arī sekmē fiziskās aktivitātes trūkums, ir viens no galvenajiem daudzu hronisku slimību veicinošajiem faktoriem. Neskatoties uz skaidriem pierādījumiem, ka fiziskā aktivitāte pozitīvi ietekmē gan fizisko, gan garīgo cilvēka veselību, vairāk nekā puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem nav pietiekami aktīvi un stāvoklis pasliktinās. Fiziskās aktivitātes nepietiekamība veselības apdraudējuma ziņā tiek novērtēta gandrīz tikpat augsta kā smēķēšana, kas veicina diabētu, sirds un asinsvadu slimības un dažādus vēža paveidus.

Sadarbībā ar sporta organizācijām un citām nacionālajām organizācijām, valstij būtu jāmudina un jāpalīdz iedzīvotājiem kļūt fiziski aktīviem ikdienā un jāatbalsta jaunas programmas iedzīvotāju fiziskās aktivitātes veicināšanai. Regulārai fiziskajai slodzei ir jākļūst par ikdienu un jābūt pieejamai ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tajā skaitā dažādu vecumu cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti, cilvēkiem no dažādiem sociālajiem slāņiem un jebkurā Latvijas reģionā. Regulāra fiziskā aktivitāte stiprina imūnsistēmu un fiziski aktīvs cilvēks ir vairāk pasargāts no dažāda veida saslimšanām. Fiziskās aktivitātes trūkums ir primārais iemesls aptuveni 21–25% krūts un resnās zarnas vēža, 27% diabēta un aptuveni 30% sirds slimībām. Regulāra fiziskā aktivitāte var būtiski mazināt stresu un, lai arī fiziskā slodze neliedz mums inficēties, taču, iespējams, regulāra fiziska aktivitāte stiprinās mūsu imūnsistēmu, lai palīdzētu samazināt vīrusa kaitīgo iedarbību un paātrinātu atveseļošanos.

Fiziskā slodze ir cieši saistīta arī ar cilvēka garīgās veselības stāvokli un tai jāatrod vieta mūsdienīgā veselības sistēmā. Tas prasīs ievērojamas izmaiņas iedzīvotāju attieksmē, apmācībā un izmantotajos resursos. Garīgā veselība un pašnāvību novēršana būtu jābūt valdības veselības prioritātei. Latvijā 2015. gadā bija trešais augstākais pašnāvību rādītājs starp Eiropas Savienības valstīm un diez vai mēs varam atļauties zaudēt cilvēkus.

ASV tika veikts pētījums, kurā četrus gadus analizēja 1,2 miljonu cilvēku paradumus un to ietekmi uz garīgo veselību. Pētījums uzskatāmi parādīja, ka personām, kuras nodarbojušās ar sportu, pēdējā mēnesī slikts garīgās veselības stāvoklis bija novērojams par 43,2% mazāk nekā tiem, kuri nenodarbojās ar fiziskām aktivitātēm. Vislabākos rezultātus novēroja populārajos komandu sporta veidos, kur līdztekus fiziskajām aktivitātēm liela loma ir sadarbībai un socializācijai.

Daži no galvenajiem psihiskās veselības problēmu cēloņiem ir izolācija, vientulība un nav liels atklājums, ka šīsdienas apstākļos šo problēmu īpatsvaram ir tendence palielināties. Tas rada jaunus izaicinājumus psihiskās veselības jomā. Stress, neziņa par nākotni, nestabilitātes sajūta - šīs izjūtas ir pazīstamas ikvienam no mums un pandēmijas dēļ tikai pieaug.

2018. gadā Pasaules veselības organizācija norādīja, ka garīgās veselības problēmas katru gadu pasaulei izmaksā 2,5 triljonus ASV dolāru un pat pirms COVID19 paredzēja, ka šis skaitlis augs ļoti strauji līdz pat sešiem triljoniem ASV dolāru 2030. gadā.

Ja mūsu valsts mērķis ir uz personu vērsta sistēma, lai cilvēkiem būtu pareizais atbalsts īstajā brīdī, tad garīgās veselības aprūpei ir jābūt pilnībā integrētai mūsu veselības sistēmā, liekot uzsvaru uz profilaksi, agrīnu iejaukšanos un atveseļošanos. Mums ir jāsamazina aizspriedumi, ko tradicionāli piedēvē garīgajai veselībai, lai to panāktu. Depresija, trauksme, bipolāri traucējumi un psihoze ir ārstējamas veselības problēmas, tāpat kā diabēts, kaulu lūzumi vai astma. Runāt par garīgās veselības problēmām un meklēt palīdzību vajadzētu būt tikpat normāli un saprotami kā runāt par mūsu fizisko veselību. Pētījumi rāda, ka katram ASV dolāram, kas iztērēts depresijas un trauksmes ārstēšanai, ir četrkārtīga atdeve, padarot tēriņus šim mērķim par lielisku ieguldījumu gan politiskajiem līderiem, gan darba devējiem, gan rada būtisku ietaupījumu veselības nozarei.

COVID19 realitāte ir tāda, ka šis vīruss tik drīz nepazudīs un tā vai citādi turpinās ietekmēt mūsu ikdienu. Mums nāksies sadzīvot ar to. Diez vai to izskaudīs mūžīga izolācija vai cilvēku sarunāšanās caur stiklu un grūti kontrolējama divu metru ievērošana publiskajos pasākumos. Lielākā daļa no mums noteikti nav tik materiāli nodrošināti, lai kā Madonna mainītu tualetes poda vākus katrā savā viesošanās vietā un algotu personīgo DNS speciālistu. Tāpēc mums nekas cits neatliks kā paļauties pašiem uz sevi un būs vien jāatrod laiks fiziskai aktivitātei vienatnē vai kopā ar sev tuvajiem spēlējot kādu no iemīļotajās sporta spēlēm. Savukārt, valstij būs jāpārskata sporta finansēšanas ekonomiskais modelis, lai veicinātu savu iedzīvotāju veselību un finansētu iniciatīvas, kuras veicina tautas sportu, bērnu jauniešu sportu un sporta pieejamību.

Mērķi:


  • Sporta pamatnostādņu 2021.-2027.gadam izstrāde ņemot vērā mūsdienu tendences sportā un sabiedrībā.

  • Sporta infrastruktūras attīstības plāna izstrāde analizējot pašreizējo sporta infrastruktūras noslodzi un pieejamību, kā arī sociāli ekonomisko ietekmi un atsevišķa sporta veida attīstību vai sporta nozari kopumā.

  • Iekļaut sportu valsts ilgtermiņa veselības prioritātēs.

  • Līdz 2025.gadam samazināt smēķētāju īpatsvaru zem 15%.

  • Izstrādāt un ieviest Nacionālo bērnu garīgās veselības stratēģiju.

  • Izstrādāt un īstenot jaunatnes garīgās veselības un pašnāvību profilakses plānu.

  • Izstrādāt un īstenot 10 gadu Valsts profilaktiskās veselības stratēģiju, lai labāk līdzsvarotu ārstēšanu un profilaksi.

  • Papildu finansējums interešu izglītībai sportā, skaidri nošķirot to no profesionālās ievirzes izglītības programmas, kura balstās uz konkrētiem kompetentu iestāžu izstrādātiem kritērijiem.


Latvijas iedzīvotāju fiziskās aktivitātes veicināšana ikdienā. Dzīvot kustībā.

Tags

Kaspars Gorkšs Latvijas Olimpiskā komiteja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form