Māris Rīmenis: Kā tikt galā pašam ar sevi?

Cerība vienmēr mirst pēdējā un daudzi joprojām cer uz Ernestu Gulbi kā potenciālo pasaules pirmā desmitnieka tenisistu. Domāju, ka tikpat daudzi savukārt  tam vairs netic. Taisnība noteikti būs abu nostādņu piekritējiem, jo gana daudz un pārliecinošu argumentu var atrast gan Gulbja talanta cienītāji, gan viņa nievātāji. Fakts paliek fakts - aprīļa nogale nebūs viegla, jāaizstāv pērn iegūtie milzu punkti ( sasniegts pusfināls Romas "Masters") un ja tā nenotiks, reitingā var būt ievērojams kritums no tagadējās 30.pozīcijas.

Lai ko  runātu par Ernestu Gulbi, laukumā  visu jāizšķir pašam. Spēlē pret Milošu Raoniču tas nu nekādi neizdevās. Jā, Melnkalnē dzimušais kanādietis ir šī brīža lielākais jaunais talants ATP tūrē, savos 20 gados jau nokļuvis līdz 34.pozīcijai, šogad ir arī pirmais ATP čempiona tituls utt. Ar piebildi, ka augumā varenais Raoničs ar spēcīgo servi ir krietni vien bīstamāks cietā seguma laukumos, ne uz tenisita. Pērn māla laukumos viņš individuālajos turnīros vispār nebija aizvadījis nevienu spēli,  nav tā viņa stihija. Šoziem divi mači māla laukumos Deivisa kausa ietvaros pret meksikāņiem, bet tie tomēr pavisam cita ranga pretinieki.

 Tā visa ir vēsture , bet te - garais kanādietis pieveic Ernestu Gulbi! Diezgan netaktiski mācīt Gulbi spēlēt tenisu, jo tik un tā viņš to prot vislabāk par visiem mūsu valstī . Ir kāda cita lieta, kas burtiski krīt acīs ikvienam - psiholoģiskā nenoturība. Cik bieži neesam redzējuši, ka līdzīgā mačā Gulbis pēkšņi pēc dažām kļūdām it kā salūzt un ilgi netiek šai krīzei pāri? Lai zaudētu profesionālajā tenisā nevajag daudz, mazs vājuma brīdis izšķirīgajās izspēlēs un vari gatavoties nākamajam turnīram. Otra iespēja vienā  turnīrā vairs netiek dota.

Pret kanādieti pārsteidza tas, ka Gulbis jau pirmajā setā abas reizes zaudēja savu servi pie iegūta pārsvara. Vienu reizi 40-15, otru reizi 30- 0. Viena dubultkļūda, viena laba pretinieka izspēle, tiesneses iespējamā kļūda un Ernests ir pārvērties. Es arī netieku gudrs, vai pie 3- 3 pirmajā setā kļūdījās paaugstinājuma tiesnese vai tiešām Gulbis bumbiņu atsita jau pēc otrā pieskāriena zemei. Lai kā arī nebūtu, galvenais tiesnesis nekad savu lēmumu nemainīs, bet vai tādēļ jābeidz savus nervus un jāsagandē spēle ?  Tā vietā lai spēlētu un cīnītos tālāk, Ernests katru iespējamo brīdi ielaidās diskusijās un pēcāk vēl dabūja aizrādījumu par bumbas triekšanu skatītājos.

Tenisam sekoju līdi jau sen, bet pēdējās četrās desmitgadēs faktiski pasaulē ir bijis tikai viens tenisists, kuram šādi strīdi (ar tiesnesi, ar skatītājiem) nākuši par labu - tas ir Džons Makenrojs. Varbūt vēl daļēji viņa fenomenam varētu pieskaitīt Džimiju Konorsu un tas arī viss. Pārējos šāda pārlieku lielā uzvilkšanās tikai sanervozē un neļauj parādīt labāko sniegumu. Tikai Makenrojs varēja atļauties nozākāt tiesnesi, ieteikt viņam nopirkt spēcīgākas brilles, skaļi nolamāties, likt aizvērt muti skatītājiem un pēcāk ieservēt eisu vai izdarīt kādu izcilu sitienu.  Viņa bērnība pagājusi Ņujorkā, ne tajā bagātākajā ģimenē un rajonā , tādēļ tā Džonam bija ierasta lieta, tā bija viņa stihija. Mentāli labilākus spēlētājus tas viss tikai izsit no ritma.

Atpakaļ pie Gulbja spēles - Ernests otrajā setā pret kanādieti tiešām saņēmās, spēlēja labi, līdz neizprotams kritums pie 4 - 4 un zaudēta serve, Tālāk jau brīnums, kas varēja pozitīvi ietekmēt viņa psiholoģiju - pretiniekam servējot trīs mačbumbas pēc kārtas, bet Gulbis atspēlējas! Tieši tobrīd viņš spēlēja tā, kā to vajag darīt pret talantīgu jaunu spēlētāju, kas vēl nav īsti nav apradis ar māla laukuma specifiku , proti - jātur bumba spēlē un jāgaida, kad kļūdīsies pretinieks. Vairākums jau ,šķiet, nodomāja - nu būs trešais sets, psiholoģiski  Gulbis būs salauzis pretinieku, publika arī sāka viņu vairāk atbalstīt.... Nekā, tikpat ātri zaudēta paša serve un savu otru iespēju kanādietis nepalaida garām.

Ar visu to gribu teikt tikai vienu - kamēr Ernests netiks galā ar savu psiholoģiju, stabils viņš laukumā nebūs. Tādam reizēm ir vieglāk spēlēt pret patiesi izcilu tenisistu ( par zaudējumu taču neviens nepārmetīs), bet grūti saglabāt stabilitāti pret ikvienu citu. Līdzšinējais treneris Ernāns Gumī jau ziemā aizbrauca pie savas ģimenes Argentīnā. Nekas gan netika ziņots par abu sadarbības beigām, bet Amerikā Ernestam palīdzēja austrālietis Darens Kehils. Vēl ne personiskais treneris, bet no "adidas" tenisa apvienības. Montekarlo ložā kopā ar Ernesta tēvu, tāpat fiziskās sagatavotības treneri Maiklu Novotniju jau sēdēja armēnis Sargis Sargsijans. Vēl 37 gadus vecs un agrāk itin labs tenisists, kurš ATP  bija  38.vietā un septiņus gadus noturējās pirmajā simtniekā. No bijušās padomijas  nācis, studiju gados pārcēlies uz ASV, tur arī izglītojies un  Floridā dzīvo joprojām.

 Kā trenerim Sargsijanam sadarbība ar Ernestu ir debija un jācer, ka viņš spēs uzlabot tenisista psiholoģiju laukumā. Sargsijans nav audzis siltumnīcas apstākļos un izsities brīnumainā kārtā, jo Armēnijā nemaz tās tenisa tradīcijas atšķirībā no Gruzijas vai Azerbaidžānas  nebija nekādas dižās. Varbūt viņš ko līdzēs, jo runa nav tiešām par Ernesta spēli kā tādu, bet spēju cīnīties, nepadoties  un parādīt savu prasmi. Ja kas, Sargsijans ir viens no Andrē Agasi tuvākajiem draugiem tenisā, bieži ar viņu kopā trenējās un varbūt kāds pastāsts no Andrē dzīves un spējas lieliski atgriezties profesionālajā tenisā palīdzēs arī Ernestam. Viņam blakus vajag personību, kas spējīga iedvesmot un arī iedvest, ka visas grūtība ir pārvaramas.