Francijas atklātais čempionāts tenisā tikai nesen kā sācies – izšķirošās spēles vēl priekšā, taču mūsu līdzjutējiem vairs nav par ko īpaši saspringt. Vienspēlēs abi Latvijas labākie tenisisti zaudēja jau pirmajā kārtā un mazs mierinājums ir tikai Līgas Dekmeijeres panākums sieviešu dubultspēlē.

"Grand  Slam" turnīri tomēr tenisā tiek vērtēti augstāk par visiem pārējiem. Spēlē absolūti visi labākie(ja vien nav kāds savainojums), vislielākais prestižs, arī reitinga punkti un nauda. Ar pusspēku te nevienu neuzvarēt. Ernestam Gulbim pirmajā kārtā pret slovēni Blažu Kavčiču nesanāca gandrīz nekas, tā liecina dažu aculiecinieku nostāsti. Nav jābūt gaišreģim, lai to secinātu pēc  rezultāta, turklāt slovēnis jau nu nekāds izcilnieks nav. Piekrītu, viņa trumpis ir tieši pacietība un spēle māla seguma laukumos, vēl pavisam nesen Deivisa kausa mačā Lielupē viņš bija pavisam nevarīgs pret Andi Jušku. Tomēr nesalīdzināsim Deivisa kausa maču pirmās vai otrās līgas līmenī ar "Grand Slam" turnīriem. Īstais rādītājs ir tieši lielajos turnīros, bet Gulbim nav izdevies pārvarēt pirmo kārtu "Grand Slam" jau gandrīz divus gadus. Par nejaušību to īsti vairs nenosaukt.

 Te nāk prātā Krievijas tenisa guru Šamila Tarpiščeva intervijā teiktas tieši pirms trim gadiem  : "Gulbis labāko trīsdesmitniekā iekļūs, tālākais atkarīgs no viņa paša un arī apkārtējiem, reizēm tēva padoms tenisā  var tikai traucēt..." Lai nu kas, bet Tarpiščevs tenisa virtuvi zina ļoti labi un viņš absolūti bez kādām personīgām ambīcijām novērtēja situāciju.  Labāko 30 skaitā Gulbis bija, bet tālākais gan neattīstījās tik spoži." Visu cieņu tēvam par ieguldījumu  Ernesta karjerā, bet varbūt arī Tarpiščevam  taisnība ?

Anastasija  Sevastova pēdējā laikā vairāk slavēta nekā pelta, bet šoreiz arī viņai nekas nesanāca. Čehiete Lūcija Hradečka ir vidusmēra spēlētāja, tikai vienreiz karjerā kādā no "Grand Slam" turnīriem tikusi līdz otrajai kārtai. Nu ir otrā reize, izšķirošajā setā liepājniece zaudēja  pārliecinoši. Maz turnīru, maz spēļu prakses un arī citādi viss vairs ne tik gludi, kā līdz šim. No sarunām izvairās arī līdzšinējais treneris austrietis Martins Rutners un šis pārmaiņu laiks nav atnesis nekā laba. Jācer, ka īslaicīgi.

Līgai Dekmeijerei kopā ar ungārieti Agnešu Šavaju vismaz uzvara pirmajā kārtā dubultspēlē, taču nākamās pretinieces jau būs nopietnākas. Ja tiks gūta kaut vai vēl viena uzvara., Līgas veikumu varēs vērtēt ļoti pozitīvi. Tik spīdoši viņai pēdējā laikā laukumā nav veicies, taču pieredze Dekmeijerei ir un viņa zina, kas un kā.

 Šogad  "Roland Garros" laukumos pārsteigumu daudz jau pirmajās kārtās. Nu kas gan būtu domājis, ka pērnā gada pusfinālists čehs Tomašs Berdihs zaudēs francūzim  Stefanam Robēram, kas reitingā ir 140.vietā ?  Berdihs samērā pārliecinoši uzvarēja pirmajos divos setos, piektajā setā tika pie breika un vēlāk  pie mačbumbas, bet beigās tik un tā zaudēja.  Analoga neveiksme kā dažkārt Gulbim -  bez maksimālas atdeves , sevis noskaņošanas cīņai līdz pat mača beigām nav uzvaras. Tas nekas, ka pretinieks  mazāk meistarīgāks, māla laukumos daudz ko izsaka pacietība un izturība. Jādomā, Berdihs vairāk cīnījās ar sevi nevis Robēru , sak, kā es nevaru vinnēt tādu pretinieku.... Nevarēja. Līdzīgi arī Nikolasam Almagro, kurš pēc diviem uzvarētiem setiem nespēja tomēr uzvarēt vēl vienā un beigās piekāpās polim Lukašam Kubotam. Almagro gan pievīla arī fiziskā sagatavotība, jo daudz spēka prasīja pirms tam uzvarētais turnīrs Nicā.  "Grand Slam" tomēr prasa pavisam citu spēka atdevi un pretinieks reizēm  burtiski gatavs ēst zemi, lai tikai uzvarētu.

Daudzkārtējais "French Open" čempions spānis Rafaels Nadals tikai smagā piecu setu mačā spēja uzvarēt amerikāņu milzi Džonu Isneru. Nadals pat bija neapskaužamā situācijā - pēc trim setiem  1 - 2. Rafa atspēlējās un šoreiz vairāk pateicoties viņa izcilajai psiholoģijai un cīņas sparam, nevis meistarībai. Isners nebija slikts, bet varbūt Nadals palicis vājāks? It kā savainojumu viņam tagad nav, taču šogad vairākkārt slimots un tas atstājis  sekas. Tikpat labi Nadals vairs nelieto kaut ko tādu, ko līdz šim, precīzu atbildi nesagaidīsim. Ja tā turpināsies, Džokovičs viņu pavisam drīz gāzīs no pasaules pirmās raketes troņa un varbūt tas notiks jau Parīzē. Džokovičs laukumā burtiski lido un spēlē ar Napoleona pārliecību. Viņam pašlaik ir viss - gan izcila izturība, gan tehnika un psiholoģija. Ļoti labi turnīru sāka arī Rodžers Federers - šoreiz viņu neviens neuzskata par galveno favorītu, bet šveicietis tikpat labi  var tikt līdz pusfinālam vai finālam un tad ar viņa pieredzi viss ir iespējams. Federers ir ātrs, spēlē gudri, kaut ļoti ilgstošā mačā viņa izredzes pret to pašu Džokoviču nešķiet pārāk spožas. Daudz var paveikt arī Dāvids Ferers, viņa sniegums pirmajās kārtās ir pārliecinošs, turklāt nenogurdināmajam spānim vēl noteikti ir lielas spēka rezerves. Lielais šovs Parīzē turpināsies vēl desmit dienas, skatītāju netrūkst jau pirmajā nedēļā, taču mūsu līdzjutējiem prieka gan pamaz. Ar nožēlu jāsaka - kārtējo reizi. Vai nu citi ir labāki, vai pieiet tai lietai nopietnāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!