Tas varbūt arī nav tas svarīgākais, bet diemžēl ar katru gadu pagaist tā labā aura, kas izlasei bija agrāk. Iemesls - bieži vien lielā slepenība, slēgtie treniņi un arī galvenā trenera Oļega Znaroka nevēlēšanās kontaktēties ar daudziem žurnālistiem (lasi : izteikt savu viedokli plašākam līdzjutēju pulkam).
Pēdējās dienās pirms pasaules čempionāta izlasei atkal bija slēgtie treniņi, tas nozīmē, tos nevarēja apmeklēt pat žurnālisti. Pilnīgs absurds, jo hokejs ne nebūt nav futbols pirms pasaules kausa finālturnīra, kur kāds varētu novērot un pēcāk iepazīstināt potenciālos pretiniekus ar izlases spēles manieri un ,galvenais, standartsituāciju izspēli. Futbolā vieni gūtie vārti bieži vien izšķirt visa mača likteni un, ja pretinieki zina kā komanda izspēlē tādu vai citādu brīvsitienu, tas jau ir daudz. Ko no publikas grib noslēpt Znaroks un viņa komanda?
Ja jau pat Latvijas hokeja federācija izvirzījusi visai pieticīgu mērķi izkļūt no apakšgrupas pasaules čempionātā, kādēļ tāda slepenība? Iespējams, ka pats Znaroks ir apvainojies uz žurnālistiem par dažādiem rakstiem KHL sezonas laikā, taču būtībā nekorekta bija tikai audio materiāla izplatīšana internetā, kur katram normālam cilvēkam tāpat bija skaidrs, ka runātājs nav pats Znaroks. Jā, Oļegs savulaik Latviju ieveda augstākajā sabiedrībā, izlase tur spēlē jau kopš 1997.gada un par to viņu līdzjutēji nekad neaizmirsīs. Nav tagad nozīmes analizēt viņa darba veikumu trenera postenī - tas jādara hokeja speciālistiem. Virspusēji runājot - ar izlasi viņš nekā diža nav sasniedzis, pērn labi panākumi ar MVD klubu KHL čempionātā, šosezon fiasko Maskavā. Un tomēr - visa šī izvairīšanās no publicitātes šķiet kā tāda nevajadzīga galvas bāšana smiltīs. Iemesli noteikti ir vairāki un neba jau tikai personiski aizskārumi vien.
Katram ir kādi kompleksi un Znarokam tā vienmēr bijusi publiska izteikšanās, lai pasacītu pašu galveno, bet literāri saprotamā valodā. Atcerēsimies pat neseno Saeimas komisijas uzbraucienu, ka Latvijas izlases treneris vada treniņus krievu valodā, kaut pats te dzīvojis un spēlējis krietni sen. Atkal tika atrasts attaisnojums -Znaroks nav Latvijas, bet gan Vācijas pilsonis un viņam valsts valoda nav jāzina. Formāli ar to lieta izbeigta, bet neviens neiestāstīs, ka pašam trenerim šī situācija nekremt un daudziem citiem arīdzan.
Vairāki vadošie spēlētāji šogad valsts izlasē nespēlēs un ej nu zīlē, vai izšķiršanās pamatā ir tikai un vienīgi sagurums, kādi savainojumi vai arī citi motīvi. Izlasei nevienu tā īsti negrib laist klāt un sabiedrībai atliek tikai minēt. Drīzāk LHF un izlases vadībai būtu jāsaprot, ka šādi pavisam drīz var zaudēt daļu līdzjutēju. Agrāk hokeja pavasaris bija kaut kas vienreizējs, tagad ar katru gadu šī interese nedaudz zūd. Sezonas garumā līdzjutēji jau redzējuši labu hokeju "Dinamo" izpildījumā un ej nu pasaki, kas tad ir stiprāks- šī komanda vai Latvijas izlase?
Otrkārt - jau cik gadus spēlējam elites grupā, bet jau tik pieticīgs mērķis, izkļūt no apakšgrupas, ko tur saspringt. Neapšaubāmi, Latvijas hokeja izlase kā valstsvienība spēlē visaugstākajā līmenī visu komandas sporta veidu salīdzinājumā Latvijā. Tas saprotams, bet vienreiz jau līdzjutējam gribas cerēt arī uz mazu brīnumu, kas šad tad ir izdevies gan Šveicei, gan Vācijai. Ja ir tikai dažas spēles čempionātā, tā gadiem lielu intrigu vairs neizdosies noturēt, laiki un situācijas mainās. Par labu hokeja maču trūkumu līdzjutējiem Latvijā nav jāsūdzas.
Vēlreiz par tiem pašiem slēgtajiem treniņiem - pat futbola finālturnīru laikā (vienalga, pasaules vai Eiropas) aptuveni 15 minūtes treniņus var apmeklēt žurnālisti un tikai pēc tam tiem jāatstāj arēna. Protams, ka šo minūšu laikā nekas būtisks laukumā nenotiek, - skriešana, staipīšanās, bumbas ripināšana, bet tik un tā kāds priekšstats rodas. Nu mūsu hokejā izlasē visbiežāk viss notiek aiz slēgtām durvīm un tas nu nemaz vairs nav smieklīgi. Tāpat kā visu iespējamo interviju saskaņošana, galvenā trenera atteikumi masu mediju pārstāvjiem(vai pareizāk, tik runāšana ar sen iepazītiem žurnālistiem). Vai tas viss nāk par labu izlases imidžam, pašam Oļegam Znarokam un arī Latvijas hokeja federācijai? Šaubos, turklāt tas nekādi neietekmē izlases sniegumu oficiālās spēlēs. Ja runājam par pašiem hokejistiem, tad būtībā viņi sevi iespējamiem skautiem vislabāk var atrādīt visas regulārās sezonas garumā spēlēs KHL vai cita augsta līmeņa turnīros, ne jau tajās dažās spēlēs pasaules čempionātā. Laiki mainījušies, ikvienu vislabāk var novērtēt ilgstošā spēļu periodā, nevis retās spēlēs pavasarī.
Lai izlasei veicas pasaules čempionātā un varbūt , ka Oļegs Znaroks būs sagādājis tik daudz pārsteigumu, ka pretiniekiem paliks mutes vaļā. Pagaidām gan šķiet, ka nesaprašanā vairāk ir žurnālisti un līdz ar to līdzjutēji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
