Bijušajam Latvijas basketbola izlases trenerim Zeltiņam - 80  (2)

Par viņa pirmo sportisko darbu un nedarbu arēnu kļuva Naukšēnu septiņgadīgās skolas un Rūjienas vidusskolas klases un gaiteņi, bet dzīves lielākais sporta laukums viņu gaidīja Rīgā – studējot Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā, spēlējot VEF meistarkomandā un ilgus gadus strādājot par treneri.

Krievs Genadijs Voļnovs, ukrainis Genadijs Čečuro, lietuvietis Modests Paulausks – daudzas sešdesmito gadu padomju basketbola zvaigznes pārstāja smaidīt, laukumā satiekoties ar krampīgo vefieti, kurš specializējies pretinieku līderu neitralizēšanā un palīdzējis savai komandai izcīnīt lielākos panākumus – bronzas medaļas PSRS čempionātos 1960. un 1966. gadā.

1966. gadā sācis strādāt par treneri rūpnīcas VEF basketbola skolā, kur starp daudziem spurainiem padsmitniekiem viens bijis īpašs. ("Zeltiņš mums rīkoja sacensības 12-13 sporta veidos un disciplīnās, ieskaitot šahu. Treniņos vienmēr gribēju būt labākais, gribēju būt uzvarētājs. Savā grupā problēmu nebija, ar gados vecākajiem gan vajadzēja papūlēties. Zeltiņa aiziešana uz ASK meistarkomandu man bija baigais trieciens. Tādu treneri man būtu vajadzējis līdz sporta skolas beigām..." pasaules čempions Valdis Valters grāmatā "Dumpinieks ar ideāliem").

No 1972. līdz 1988. gadam Rīgas ASK basketbolistu treneris gan meistarkomandas, gan junioru komandas vadītāja statusā. Arī daudzu jauniesaukto likteņu lēmējs, talantīgākos desmitus – Edgaru Kauguru, Rolandu Grobiņu, Ivaru Liepu, Gundaru Vētru, Jāni Laksu, Ainaru Bagatski, arī nākamos olimpiskos čempionus Rimu Kurtinaiti (Lietuva) un Viktoru Pankraškinu (Ukraina) – priviliģētajā sporta rotā nošķirot no simtiem, kas dienesta gadus pavadīja krietni mazāk komfortablos apstākļos.

Palīdzējis izaugt divām meitām – arī PSRS čempionei leģendārās Rīgas TTT komandas sastāvā un pasaules maksibasketbola čempionei Dacei Zeltiņai.

Pēc īsa "sānsoļa" sieviešu basketbola lauciņā – no 1989. līdz 1994. gadam Rīgas sieviešu komandas TTT treneris un galvenais treneris – Zelts atgriezās pie vīriem, vadīdams komandas "ASK Brocēni", "Gulbenes buki", BK "Roja" un "Barons/Latvijas Universitāte".

Viņa komandas astoņas reizes izcīnījušas Latvijas čempionu titulu (skaitot kopā ar padomju laikiem), bet profesionālās karjeras spožākās spēles Jānis Zeltiņš nodiriģēja 1996. gada 28. februārī Tallinā un 27. novembrī Rīgā, valstsvienības priekšgalā palīdzēdams izcīnīt uzvaras pār Igaunijas un Vācijas izlasēm, kas kļuva par pagrieziena punktu Latvijas galvenās komandas vēsturē.

Pēdējos gados saikni ar basketbolu uztur, konsultēdams Limbažu komandas. Savus uzskatus, idejas un secinājumus neslēpj ne no viena, ieskaitot valstsvienības galveno treneri. Ne tikai par basketbolu – arī medībām un bišu dravu kopšanu, lauku darbiem un politiskajām aktualitātēm.