Latvijas U-18 vīriešu basketbola izlases galvenais treneris Raimonds Feldmanis pēc valstsvienības izkrišanas no elites divīzijas atzinis, ka darbā ar jauniešu vecuma spēlētājiem nav izdarīts viss nepieciešamais, vēsta Latvijas Basketbola savienība (LBS).
Jau ziņots, ka Latvijas U-18 basketbolisti Vecā kontinenta meistarsacīkstēs zaudēja visās spēlēs un atstāja augstāko divīziju.
"Brīdinājuma zvans atskanēja jau Baltijas kausa izcīņas spēlē ar Igaunijas komandu, kurai zaudējām pēdējā ceturtdaļā. Bet neveiksmes nav skaidrojamas tikai ar pārliecības trūkumu. Resursu ziņā nebijām ļoti bagāti. Līderiem bija jāiztur liela slodze, sakrājās nogurums, un tas ietekmēja gan lēmumu pieņemšanu, gan precizitāti. Bet spēlētāju, kuri piedzimst kā galotņu meistari, pasaulē ir ļoti maz. Pareizi spēlēt izšķirošos brīžos ir jāmācās – arī caur savām kļūdām. Galvenais katram izdarīt pareizus secinājumus, jo ar U-18 čempionātu dzīve lielajā basketbolā tikai sākas, nevis beidzas," Latvijas Basketbola savienība (LBS) citē Feldmaņa teikto.
Feldmanis zaudējuma iemeslus nemeklē jauniešu turnīru reglamentos, kas palielina nejaušību nozīmi dažās pašās svarīgākajās izslēgšanas turnīra cīņās.
"Tomēr pēc pirmajām spēlēm ar Grieķiju un Slovēniju par spēles kvalitāti nebija jāsarkst. Diemžēl to nevarēja teikt par pēdējām divām minūtēm šajos mačos, kuru rezultāti iezīmēja pretējus ceļus turpmākajā turnīra gaitā. Grieķijas un Slovēnijas izlases pēdējās dienās cīnījās par medaļām, mēs – par izdzīvošanu. Arī pēc spēles ar Franciju saņēmu kolēģu komplimentus gan par spēles plānu, gan izpildījumu," stāsta Feldmanis.
U-18 izlasi vadījušais treneris ir pārliecināts, ka puišiem noderēs tas, ko paveica izlases treniņprocesā, kura laikā visi strādāja ar pilnu atdevi.
"Diemžēl izlases darba nedēļās nav laika krasi uzlabot individuālo tehniku un taktikas izpratni, nav laika kardināli uzlabot fizisko sagatavotību un atlētismu. Tas viss jādara ikdienā. Un mūsu izlašu neveiksmes ir signāls, ka šai ziņā nedarām visu, kas vajadzīgs," secina Feldmanis.
Pie šovasar piedzīvotajām izlašu neveiksmēm pieskaitāma arī vīriešu U-20 izlases ieņemtā 16. vieta un izkrišana no augstākās divīzijas.
"Ja varētu pagriezt laiku atpakaļ, aktīvāk iestātos par to, lai 2001. gadā dzimušie nespēlētu U-19 izlasē. Ojārs Bērziņš izgāja no ierindas savainojuma dēļ, Ričards Vitoļskis atteicās noguruma dēļ. Mārcis Šteinbergs bija viens no mūsu produktīvākajiem cīnītājiem, bet varēja just, ka viņš ir fiziski un psiholoģiski patukšots," skaidro treneris.
Komanda nebija plānojusi piesaistīt gadu jaunākos puišus.
"Ziemā, kad Treneru komisija sprieda par spēlētāju sadalīšanu starp jaunatnes izlasēm, dominēja viedoklis, ka jācenšas iztikt ar pamatgadiem. Tobrīd gan nezinājām, ka savainojumu dēļ no ierindas izies Ojārs Bērziņš un Roberts Bērziņš, kuri pirms diviem gadiem U-16 čempionātā kopā ar Kristapu Ķilpu bija izteikti šīs izlases līderi," atklāj Feldmanis.
"Patlaban nav labas sajūtas, un par sportisko neveiksmi, protams, uzņemos atbildību. Bet šai neveiksmei jāvairo motivācija strādāt. Nevis meklēt vainīgos un rādīt uz viņiem ar pirkstiem, bet gan darīt. Un darīt to kopā ar vienotu mērķi," uzsver treneris.
Pirms diviem gadiem Eiropas kadetu čempionātu 2001. gadā dzimušo puišu komanda galvenā trenera Mārtiņa Gulbja vadībā sāka ar trim uzvarām četrās spēlēs un bija tuvu panākumam arī ceturtdaļfināla mačā ar Horvātiju. Taču galotnē iznāca 69:71, sekoja vēl divi zaudējumi un astotā vieta, kas tika novērtēta kā relatīva neveiksme.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
