Vētra nenožēlo 1992.gadā pieņemto lēmumu pārstāvēt NVS izlasi

Kā zināms, šobrīd Vētra vada Krievijas sieviešu čempionvienību Jekaterinburgas UGMK.

"Nekad nedomāju, ka varētu trenēt sieviešu komandu, taču pāreja no vīriešu basketbola man izdevās necerēti viegla," stāsta Vētra. "Tagad saprotu, ka sieviešu un vīriešu basketbols viens no otra nemaz tik daudz neatšķiras. Sieviešu basketbols fiziski ir nedaudz vājāks, tāpat tur valda cita spēlētāju psiholoģija."

"Pašlaik Eiropas sieviešu basketbolā valda ļoti liela konkurence. Tajā beidzot tiek ieguldīti lieli finansiālie līdzekļi. Taču ļoti rēķinos ar to, ka pratīšu UGMK pirmo reizi kluba pastāvēšanas vēsturē aizvest līdz uzvarai FIBA Eirolīgā," plānos dalījās Vētra.

Kā ziņots, UGMK jau iekļuvis FIBA Eirolīgas finālčetrinieka turnīrā un pusfinālā spēkosies ar citu Krievijas komandu, pēdējo trīs sezonu turnīra čempionvienību Maskavas apgabala "Sparta&K".

Intervijā Vētra stāstīja arī par savu nokļūšanu Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA). 1992./1993 gada sezonā Vētra aizvadīja 13 spēles Minesotas "Timberwolves" rindās, kļūstot par pirmo latvieti, kas spēlējis pasaulē spēcīgākajā līgā.

"Ir grūti izstāstīt, kāds bezdibenis atdala tā laika un mūsdienu cilvēku zināšanas par ASV. Mēs tolaik nezinājām pilnīgi neko, ieskaitot valodu, kā arī sportista un aģenta attiecības. Kad ASV aizvadījām pārbaudes spēles ar turienes studentu komandām, ar mani iepazinās kāds labi ģērbts Hjūstonas "Rockets" pārstāvis, kurš iedeva savas koordinātes un lūdza ar viņu sakontaktēties. Laimes pārpilns nokļuvu komandas treniņnometnē, bet pēc neilga laika vienības pārstāvji sāka interesēties, kas ir mans aģents. Kāds vēl aģents? Mums taču treneris bija kungs un pavēlnieks - viņš risina visus sadzīves jautājumus, izsniedz algu," atmiņās dalījās Vētra.

"Kad vēlreiz nokļuvu ASV, man skaidri un gaiši pateica, ka savās rindās mani vēlas redzēt Minesotas komanda. Tobrīd man bija pilnīgi vienalga, kas tā par komandu - kaut vai līgas vājākā vienība. Lai arī man maksāja krietni vairāk par tā laika minimālo noteikto algu, kas bija 140 000 dolāru (71 280 lati) gadā, es biju gatavs spēlēt arī par brīvu," izteicās Vētra.

Tāpat Vētra pastāstīja, ka savus pirmos punktus NBA viņš guva pret leģendārā Maikla Džordana pārstāvēto Čikāgas "Bulls", bet sadarbība ar "Timberwolves" beidzās savainojuma dēļ.

Tikmēr, vaicāts par viņa un Igora Miglinieka 1992.gadā pieņemto izvēli pārstāvēt NVS izlasi Barselonas olimpiskajās spēlēs, nevis Latvijas valstsvienības rindās piedalīties Olimpiādes kvalifikācijas turnīrā, Vētra pauda pārliecību par reiz pieņemto lēmumu.

"Kā teikts Aleksandra Dimā darbā "Trīs musketieri", kad D'Artanjanam piedāvāja pāriet kardināla Rišeljē pusē: "uz mani slikti skatītos tur un slikti sagaidītu šeit". Man jau 1988.gadā bija iespēja tikt uz Seulas olimpiskajām spēlēm, taču biju pārāk jauns un neizturēju konkurenci par vietu sastāvā. Ja pirms Barselonas Olimpiādes būtu izvēlējies Latviju, šaubos, ka mēs iekļūtu finālturnīrā. Es uzskatīju, ka tā ir mana pēdējā iespēja spēlēt Olimpiādē, tāpēc nevēlējos lieki riskēt. Kā vēlāk izrādījās, man bija taisnība. Nekad savu rīcību neesmu nožēlojis," uzsvēra Vētra.

Barselonas olimpiskajās spēlēs NVS izlase samērā negaidīti palika bez godalgām ierindojoties ceturtajā vietā. Pusfinālā NVS basketbolisti ar 74:75 zaudēja Horvātijai, bet spēlē par trešo vietu ar 78:82 piekāpjoties Lietuvai, kuras sastāvā izvēlējās spēlēt gan Arvīds Sabonis, gan tagadējais Latvijas kluba "VEF Rīga" galvenais treneris Rims Kurtinaitis, gan Šarūns Marčuļonis.