Šādi var nosacīti sadalīt komandas pēc Latvijas virslīgas čempionāta pirmā apļa spēlēm. Kad katra komanda jau ir aizvadījusi pa 7 mačiem, tad vēl pāragri izdarīt tālejošus secinājumus, jo tikai pēc otrā riņķa varēs pirmo reizi spriest par katras izredzēm, taču pirmā sadalīšanās pa nosacītām grupām turnīra tabulā jau notikusi. Nebūs liels brīnums, ka pēc otrā apļa tā būs savādāka, jo tāds – interesants! – nu reiz mums ir šis čempionāts.
Vienīgā komanda, kas vēl ne reizes nav zaudējusi, ir Liepājas “Metalurgs”. Liepājnieki rāda visstabilāko sniegumu un tas arī ļauj viņiem ieņemt pirmo vietu, bet spēles stabilitāte, kā zināms, ir viens no galvenajiem meistarības kritērijiem. Tas ir tikai loģiski, ka “Metalurgs” spēlē labāk nekā šajā laikā pērn, jo, kā jau reiz rakstīju, pieredzējušais treneris Benjamins Zeļkevičs ar komandu veica visu gatavošanās un sastāva komplektēšanas posmu nevis ieradās čempionāta priekšvakarā un bija spiests veikt korekcijas jau čempionāta gaitā.

Uzvara pēdējā pirmā riņķa spēlē Slokā liepājniekiem nenāca viegli, taču tas ir tikai likumsakarīgi, jo diezin vai “Jūrmalu” drīkst saukt par vienu no čempionāta pastarīšiem, kaut gan komandai pašreiz ir tikai 4 punkti un tā ieņem 7.vietu. Abām komandām šajā spēlē bija iespējas gūt vārtus, bet izdarīja to vienīgo reizi “Metalurgs”. Arī viens no meistarības kritērijiem. Šķiet, ka “Jūrmalas” lielākās nelaimes meklējamas ne tik daudz pašā spēlē, cik … galvās. Atcerēsimies kaut vai zaudēto maču “Rīgai” (2:3 no 2:0) un izmocīto uzvaru pār “Olimpu”. Lēnām iejūdz ātri rikšo? Redzēsim, kāds būs “riksis” otrajā riņķī.

“Skonto” un FK “Ventspils” atrašanās uzreiz aiz līdera ir tikpat likumsakarīga, kā pavasara saulīte. Čempions un Latvijas kausa ieguvējs pa divām reizēm zaudējuši, taču ja ventspilnieku nestabilo sniegumu var izskaidrot ar pārmaiņām sastāvā (lai cik tās būtu labas, bet tik un tā vajag laiku, kamēr komanda saspēlējas), tad skontiešu divi klupieni pēc kārtas acīmredzot ir izskaidrojami pirmām kārtām ar pretinieka nenovērtēšanu (FK “Rīga”), ar sportiskās formas forsēšanu un jau ar pieminēto Liepājas komandas snieguma uzlabošanos. Mačs pret “Dinaburg” (3:0) apliecināja, ka ir sākusies “izveseļošanās”, kas nozīmē, ka otrais riņķis varētu būt vēl spraigāks, turklāt gan ar “Ventspili”, gan ar “Metalurgu” skontieši spēlēs savā laukumā.

Kurš varēja paredzēt, ka ceturtajā vietā pēc pirmā riņķa būs FK “Rīga”? Ne pirms čempionāta, ne pēc pirmajām trim kārtām diezin vai tādu “trako” varētu sameklēt, taču – tieši tā ir noticis. Pirmo riņķi “Rīga” beidza ar 2:0 pār “Olimpu”, taču tikai rezultāts šajā mačā izskatās pārliecinošs, tā, ka par šo ceturto vietu vēl nevajadzētu īpaši sapriecāties. Savos iepriekšējos divos mačos FK “Rīga” (pret “Skonto” un “Jūrmalu”) nebija favorīts, toties šajā spēlē pretinieku it kā jau vajadzēja uzvarēt, bet pagaidām lielākā pārsteiguma autori īsti nezināja, kā to izdarīt. Arī favorīta lomā jāpierod un jāprot būt. Vēl nevar zināt, kā šī spēle būtu beigusies, ja tās pašās beigās tiesnesis Ādolfs Supe nepiešķirtu uz “Olimpa” vārtiem strīdīgu 11 m soda sitienu – Mežeckis un Čikiņovs cīnījās par bumbu, ne viens, ne otrs to neieguva, abi sadursmē krita soda laukuma stūri pie pašas vārtu līnijas un… 11 m soda sitiens. Drosmīgs tieneša lēmums pašā mača izskaņā epizodē, kurā vārti netika apdraudēti. Šāds pavērsiens salauza “Olimpu” un tas zaudēja vēl vienus vārtus – trešajā mačā pēc kārtas izcēlās Aščuks. Jau pirmās divas otrā riņķa spēles – Ventspilī un Liepājā – zināmā mērā parādīs, cik pamatota ir “Rīgas” atrašanās ceturtajā vietā.

Kauns par “Daugavas” stadionu. Tā ir nevis Nacionālā sporta bāze, bet gan, atvainojiet, Nacionālā sporta miskaste. Galvenais Rīgas stadions nolaists līdz kliņķim un izskatās, ka nevienu tas īpaši neuztrauc. Stadions saņem naudu no budžeta, ko, starp citu, veido mūsu nodokļi, taču pagrimst arvien dziļāk un dziļāk, bet tajā pašā laikā visi Futbola federācijas centieni iegūt stadionu savā aprūpē, lai ieguldītu tajā naudu un to sakārotu, arvien tiek noraidīti. Lai labāt brūk kopā? Kas attiecas uz futbola laukumu, tad zālājs stadiona teritorijā ir labāks nekā tajā… Pirmssezonas un sezonas sākuma populārākā komanda Kuldīgas “Venta” arī tagad ir uzmanības centrā, tikai uzmanībai diemžēl ir cits iemesls… Vakar Ventspilī atkal spēlēja gan Sļesarčuks, gan Karlsons, gan Bezzubovs (bija solījies, bet nespēlēja Lobaņovs), bet vadīja komandu pieredzējušais treneris Viktors Ņesterenko, taču diezin vai kāds šodien var pateikt, kāda šī komanda būs. No Rosa Akmens (Ština) un Jāņa Fridrihsberga joprojām nav ne ziņas, ne miņas un diezin vai kāds vairs cer viņus ieraudzīt (runā, ka abi ir pazuduši ar „Trasta komercbankas” kredītu), bet gribētos ļoti – kaut vai lai pateiktu dažus “mīļus” vārdus par futbola prestiža graušanu un par daudzu cilvēku piemuļķošanu.

Iespējams, ka šodien notiks Ņesterenko tikšanās ar Kuldīgas pilsētas vadību (tieši Kuldīgas pilsētas vadība sagādāja komandai autobusu uz maču ar “Ventspili”), kurā runās par komandas tālāko likteni. Ļoti negribētos, lai divu blēžu dēļ šī komanda izjūk. Mūsu pašu futbolistiem gan vajadzētu turpināt spēlēt kaut vai par velti un kaut vai tāpēc, lai saglabātu sportisko formu, jo pēc 1.jūlija, kad sāksies pāreju laiks, diezin vai kādam būs vajadzīgi nespēlējuši un netrenēti futbolisti. Futbola aprindās izskanēja par versija, ka „Trasta komercbankai” varbūt vajadzētu palīdzēt komandai saglabāt lielāko daļu sastāva un normāli pabeigt sezonu (pat šādā izskatā “Venta” ir jebkuram vērā ņemams pretinieks), jo tad varētu labākos spēlētājus pārdot un dabūt atpakaļ kaut vai daļu naudas. Domājams, ka jau šonedēļ vismaz tuvākā “Ventas” nākotne būs skaidra.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!