"Delfi": Savu karjeru jūs sākāt Daugavpilī, pēc kā nokļuvāt Rīgā, kāds jums bija šis pārejas periods?
Aleksandrs Cauņa: Kad pārcēlos uz Rīgu, trenējos pie Vladimira Beškareva, kurš ir ļoti labs treneris. Dzīvoju internātā, taču nebiju viens, jo uz Rīgu mēs atbraucām trijatā - es, Ivans Sputajs (JFK "Olimps") un Vadims Žuļovs ("Daugava" FC). Sākumā pie spēlēšanas tiku maz, bet ar laiku iekaroju vietu sastāvā.
"Delfi": Rīgā jaunietim ir daudz vilinājumu, kas var traucēt sasniegt nospraustos mērķus. Vai jums bija grūti atteikties no tipiskas jauniešu dzīves veida, un kas jums palīdzēja turēties pretī vilinājumiem?
A.Cauņa: Liels paldies 49.vidusskolas direktoram un direktora vietniekam, kas rūpējās par kārtību internātā! Arī treneris Beškarevs sekoja mūsu gaitām, tieši šī stingrā, bet pareizā audzināšana arī palīdzēja palikt uz izvēlētā ceļa.
"Delfi": Daugavpilī jūs trenējāties pie Aleksandra Kohana, savukārt Rīgā pie Beškareva, salīdziniet, lūdzu, treneru darbu ar jauniešiem Rīgā un Daugavpilī!
A.Cauņa: Kohanu kā treneri atceros ļoti labi, jo viņš treniņos vienmēr izdomāja kaut ko jaunu. Es zinu, cik grūti ir Daugavpilī saglabāt jauniešu komandu, bet viņam tas izdevās, mums sastāvā bija 15 - 20 cilvēku un visi nāca uz treniņiem, jo mums tas patikā. Kohans vienmēr rīkoja dažādus turnīrus, pie viņa bija ļoti interesanti. Savukārt pie Vladimira Beškareva viss bija nopietnāk, mēs trenējāmies nākotnei, režīms bija ļoti stingrs.
"Delfi": Kad trenējāties Daugavpilī, vai cerējāt, ka karjera izvērtīsies tā, kāda tā ir tagad?
A.Cauņa: Kad biju maziņš, man bija sapnis spēlēt kaut vai "Dinabrug", jo tajos laikos tas nebija tik vājš klubs, kāds ir tagad. Arī mans vectēvs savulaik spēlēja "Dinaburg". Kad pārgāju pie Beškareva, viss notika tik strauji, ka es to nespēju aptvert vēl šodien! Ir patīkami, ka man izdevās spert tik platu soli savā karjerā.
"Delfi": Viena no raksturīgākajām izpausmēm jūsu vecuma jauniešiem ir psiholoģiskā nestabilitāte, kā jūs ar to cīnāties?
A.Cauņa: Uztraukums ir, bet tieši uztraukuma dēļ tu centies sasniegt maksimumu. Pirms spēles uztraukums ir ļoti liels, bet izejot laukumā, tas nedrīkst būt, un tad jau viss būs kārtībā.
"Delfi": Kā jūs kopumā esat iejuties "lielajā" futbolā?
A.Cauņa: Atšķirība starp jauniešu futbolu un virslīgu ir ļoti liela, un arī starp virslīgu un dublieru čempionātu ir milzīga atšķirība. Šogad es nospēlēju vienu puslaiku pie dublieriem, tas bija pavisam kaut kas cits. Tur es varu atļauties daudz vairāk nekā virslīgā, bet tomēr sajūtas ir pavisam citas. Atbraucot no valstsvienības ir vieglāk, bet tomēr pēc laika atkal ir citas emocijas, nevaru justies tik brīvs.
"Delfi": Kā ir sajūtas spēlējot vienā komandā ar tādiem spēlētājiem kā Astafjevs, Morozs, Piedels?
A.Cauņa: Esmu laimīgs par to, ka man ir iespēja spēlēt kopā ar tādiem meistariem! Esmu iejuties kolektīvā un varu prasīt padomus vecākajiem kolēģiem, kas ir ļoti liels pluss manā attīstībā.
"Delfi": "Skonto" FC sniegums šogad nav tik pārliecinošs, kāds tas bija vēl pirms pāris gadiem, kāds, jūsuprāt, "Skonto" kolektīvs ir šobrīd?
A.Cauņa: Vairs nav tās dalīšanās grupās - gruzīnos, slovakos, jaunajos un vecajos, tagad mēs esam krietni saliedētāki.Varu prasīt padomu jebkuram spēlētājam, un viņš man atbildēs.
"Delfi": Kāds jums Pols Ešvorts liekas kā treneris?
A.Cauņa: Pretenziju pret viņu man nav, jo viņš ir labs speciālists un cenšas izvest mūs tajā līmenī, kurā mēs bijām. Un pats galvenais - viņš uzticas jaunajiem.
"Delfi": Kā jums tīk šīs sezonas čempionāts?
A.Cauņa: Lielākā daļa komandu ir spēkos līdzīgas un spēles ir ļoti grūtas.
"Delfi": Kas ir jādara jaunietim, lai viņš spētu nokļūt virslīgā, regulāri spēlēt tur?
A.Cauņa: Es to sasniedzu ar smagiem treniņiem, it īpaši individuālajiem. Internātā bija laukums un mēs gājām trenēties. Arī komandas treniņos ir jācenšas, tikai tad var sasniegt kaut ko. Smags darbs ir pamats visam!
"Delfi": Kādi ir jūsu mērķi futbolā, kurā valstī jūs vēlētos spēlēt?
A.Cauņa: Es nevēlos apstāties pie sasniegtā, gribu progresēt, attīstīties, un lai nav traumu, jo tad ceļš ir vieglāks. Gribas uzspēlēt Krievijā, Spānijā. Mērķi man ir un noteikti vēlos tos sasniegt!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
