Pēc vairāku biedru ierosinājuma kā galvenais dienas kārtības punkts tika izskatīts jautājums par asociācijā sagatavoto spēlētāju skaita noteikumiem, ko 2018. gadā izskaņā ieviesa LFF.
Šis sacensību reglaments paredz, ka "par federācijas sagatavotiem spēlētājiem tiek uzskatīti tie spēlētāji, kuri vecumā no 12 līdz 21 gadam ir bijuši reģistrēti kādā no LFF klubiem (pārtraukti vai nepārtraukti) vismaz 3 pilnas sezonas (no pirmās oficiālās spēles līdz pēdējai oficiālajai spēlei) vai 36 mēnešus." Šosezon virslīgas spēlēs vienlaikus laukumā jāatrodas vismaz sešiem šādiem futbolistiem.
Kā vēstīja portāls "Delfi", šī iemesla dēļ, piemēram, Latvijas izlases futbolists un valsts pilsonis Kristians Damians Torress virslīgas spēlēs neskaitās "asociācijā sagatavots spēlētājs".
Jautājuma aktualizēšanu raisīja fakts, ka pērn to ieviešanā netika ņemti vērā LFV priekšlikumi, kā arī noteikumu gala redakcija netika saskaņota ar LFV un tās klubiem, uzsver LFV.
Pēc plašām diskusijām biedri vienojās par nepieciešamību atkārtoti aktualizēt asociācijā sagatavoto spēlētāju skaita noteikumus, lūdzot LFF tos pārskatīt un veikt pilnveidojumus, ņemot vērā klubu priekšlikumus. LFV kopīgā viedokļa formulējumā vienojās par priekšlikumu "8+3" sistēmai, kas arī noformēts LFV iesniegumā LFF.
Minētā sistēma paredz, ka no 2020. gada sezonas "Optibet" virslīgas čempionātā komandas sastāvā starp 11 laukuma spēlētājiem jābūt vismaz trim asociācijā sagatavotiem spēlētājiem, turklāt komandas pieteikums uz spēli tiek paplašināts līdz 20 spēlētājiem, starp kuriem diviem jābūt asociācijā sagatavotiem U-21 vecuma kategorijas spēlētājiem.
Piedāvātais priekšlikums ir veidots balstoties uz:
- Latvijas Nacionālās izlases snieguma uzlabošanu, veicinot spēlētāju konkurenci klubu sastāvos;
- Motivētu asociācijā sagatavoto spēlētāju izaugsmi;
- Latvijas klubu augstāko sportisko mērķu sasniegšanu, ko nodrošinātu augstvērtīgāku viesspēlētāju un motivētāku asociācijā sagatavoto spēlētāju piesaiste, efektivizējot klubu algu budžetus un izvairoties no mākslīga "algu burbuļa" veidošanās asociācijas sagatavoto spēlētāju vidū;
- Latvijas klubu augstāko sportisko mērķu sasniegšanu, ko veicinātu iespēja virslīgas un Eiropas kausu spēlēs iespēlēt un spēles aizvadīt vienādos sastāvos.
Kā otrs būtiskākais sapulču kārtības jautājums tika izskatīts LFV sadarbība ar LFF turpmākajam periodam. Izskatot vairākus sadarbības modeļus, LFV biedri kā vienīgo pareizo sadarbības modeli atbalstīja jau spēkā esošo, kas funkcionē jau kopš LFV dibināšanas brīža 2012. gadā – LFV un LFF uz sadarbības pamata kopīgi rīko Latvijas virslīgas čempionātu, sadalot atbildības funkcijas. LFV biedri novērtēja pēdējo gadu Virslīgas izaugsmi gan sportiskā, gan organizatoriskā ziņā, tādējādi apliecinot esošā sadarbības modeļa pareizību.
Izvērtējot 2019. gada sadarbības līguma noslēgšanas gaitu, tas ir, līguma parakstīšana vien dažas nedēļas pirms čempionāta sākuma, kas ne tikai radīja negatīvu publisku rezonansi, bet arī ļoti būtiski ietekmēja iespēju atbilstošā organizatoriskajā kvalitātē sagatavoties 2019. gada sezonai, biedri bija vienisprātis par sadarbības līguma parakstīšanu savlaicīgi.
Kā trešais jautājums tika diskutēts Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) solidaritātes maksājumu sadales princips. Iepazīstoties ar pieejamo informāciju, LFV biedri vienbalsīgi atbalstīja principu, ka par tā izlietojumu un sadales apjomu lēmums jāpieņem tieši klubiem. Balstoties uz UEFA rekomendācijām, finansējums pamatā var tikt novirzīts virslīgas klubu jaunatnes akadēmiju vajadzībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
