'Futbols pilsētā': Hakoah

Rakstu sērija "Futbols pilsētā" pievēršas futbola vēsturei dažādās Latvijas pilsētās - atceroties aizgājušo dienu zvaigznes un spilgtākos mirkļus pilsētu futbola vēsturē. Rakstu tapšanā izmantoti materiāli no laikrakstu arhīviem, Latvijas futbola statistiskie pārskati un intervijas ar futbola veterāniem un ekspertiem. Paredzēts, ka sērijā laika gaitā tiks apskatīta futbola vēsture visās Latvijas pilsētās, kas devušas ievērojamu ieguldījumu Latvijas futbola tapšanā.

Latvijas neatkarības periodā starp pasaules kariem Rīgā bija divas spēcīgas ebreju sporta organizācijas - "Makkabi" un "Hakoah". "Makkabi" tika izveidota jau 1918.gadā, taču futbolā ievērojamākos sasniegumus guva sešus gadus vēlāk dibinātā "Hakoah", kas vairākus gadus spēlēja Virslīgā un deva vairākus futbolistus Latvijas izlasei.

Ebreju sporta biedrību "Hakoah" izveidoja 1924.gada pavasarī. Savu pirmo uzvaru komanda izcīnīja Jelgavā pret turienes "Kurzemes riteņbraucēju biedrību" 1924.gada 27.aprīlī, tajā pat gadā komanda debitēja Rīgas meistarības B grupā (otrajā pēc spēka). Jau kopš savas dibināšanas līdz pat komandas galam "Hakoah" allaž centās spēlēt gudrāk par pretiniekiem, kompensējot ar to pretinieku fizisko pārspēku. Pirmajos tās pastāvēšanas gados komandas līderis bija tās tehniski apdāvinātais pussargs Ā.Baumgarts, tāpat nozīmīgi futbolisti bija Maksis Jākobsons, B.Šifs, R. un J. Levinsoni. Savā pirmajā sezonā "Hakoah" kļuva par B grupas uzvarētāju, apsteidzot citu vēlāku Virslīgas komandu - "Union". Tomēr pāreja uz A klasi komandai neizdevās, jo pārspēlē ar vājāko A klases komandu - "Latvijas Sporta biedrību" - tā piedzīvoja zaudējumu ar 0-3. Komanda aizvadīja arī vairākas draudzības spēles ar spēcīgākajām Rīgas komandām, tai skaitā - divas reizes pret Latvijas meistarvienību RFK. Pirmajā sacīkstē 1924.gada vasarā titulētais futbola klubs sagrāva "Hakoah" ar 7-0, kamēr rudenī "Hakoah" demonstrēja jau krietni saturīgāku sniegumu, piekāpjoties ar daudz cienīgāku rezultātu 0-2.

Nākamajās divās sezonās "Hakoah" nespēja atkārtot pirmās sezonas sasniegumu, abas reizes finišējot zemāk par pirmo vietu. Taču 1926.gadā par B grupas uzvarētāju kļuva otrā ebreju komanda - "Makkabi". Tā kā "Makkabi" pārspēja arī A klases vājāko komandu - Rīgas ASK, pēc idejas tai būtu 1927.gadā jāspēlē augstākajā grupā, taču tika izveidota vienota Latvijas Virslīga, kurā vieta atradās tikai četrām komandām, un "Makkabi" nebija tai skaitā. Līdz ar to, lai tuvinātos mērķim - Rīgas ebreju komandai Virslīgā - "Makkabi" un "Hakoah" 1927.gada Rīgas meistarībā startēja ar vienotu komandu. Jāpiezīmē, ka šāda apvienošanās nebūt nebija vienkāršs solis, jo attiecības starp abām biedrībām nebija sevišķi labas.

Veiksmi gan šāda apvienošanās nedeva - "Makkabi-Hakoah" nespēja kļūt par vienotu komandu ar vienotiem mērķiem, un A klases turnīrā augstāk par tabulas vidu komanda tikt nespēja, nelīdzēja pat tas, ka komandu trenēja pirmskara Latvijā labi ieredzētais vīnietis Kurcs. Likumsakarīgi pēc neveiksmīgās sezonas "Makkabi" un "Hakoah" apvienība pajuka un turpmākos gadus komandas gāja katra savu ceļu, bet vienīgā ciešā saistība starp tām saglabājās regulārās spēlētāju pārejās no vienas komandas uz otru, jo "Hakoah" turpinot izaugsmi, bet "Makkabi" - pagrimstot neizbēgami otrās līderi pārgāja uz pirmo, bet "Hakoah" pirmajā komandā praksi nerodošie futbolisti visbiežāk turpināja spēlēt "Makkabi".

Pēc sašķelšanās vietu A klasē saglabāja "Makkabi", kamēr "Hakoah" nācās spēlēt B klasē. 1928.gadā "Hakoah" nebija reālu iespēju šajā turnīra uzvarēt, jo tajā piedalījās jaundibinātais "Vanderers", kura rindās bija virkne bijušo Virslīgas futbolistu ar pieredzi Latvijas izlasē, līdz ar to augstākais uz ko bija spējīgi "Hakoah" futbolisti, bija iegūt šajā turnīrā 2.vietu (ar 13 iegūtiem un 3 zaudētiem punktiem), apsteidzot "Bogatiru" un Āgenskalna vingrošanas biedrību.

1929.gadā tik spēcīgu komandu kā "Vanderers" B klasē nebija, un "Hakoah" bez sevišķām grūtībām izcīnīja šajā turnīrā 1.vietu, iegūstot tiesības 1930.gadā startēt par līmeni augstāk (A klase šajā gadā tika pārsaukta par 1.līgu), atkal sasniedzot to pašu līmeni, kurā spēlēja "Makkabi". "Hakoah" nozīmīgākie spēlētāji šajā laika posmā - A.Gutkins (viņš komandā kopumā nospēlēja vairāk kā 10 gadus), Tankels, Finbergs, Lurjē.

"Hakoah" bija nepieciešami trīs piegājieni, lai izcīnītu 1.līgas meistara titulu. Divus gadus pēc kārtas šajā turnīrā uzvarēja JKS, bet 1932.gadā, kad "imkieši" bija atgriezušies Virslīgā, spraiga cīņa par pirmo vietu notika starp divām komandām - "Hakoah" un "Universitātes Sportu", kamēr pārliecinošu trešo vietu ieņēma "Makkabi". Jāpiezīmē, ka sezonas 10 spēlēs tikai vienu reizi "Hakoah" piedzīvoja zaudējumu, un tieši pret "Makkabi", un līdzās "Makkabi" piedzīvotajam zaudējumam ar 1-3 pret "Universitātes Sportu", šis zaudējums pret tautiešiem gandrīz maksāja "Hakoah" pirmo vietu meistarībā. Tomēr arī studenti neiztika bez punktu zaudējumiem, un sezonas noslēgumā "Hakoah" un "Universitātes Sportam" bija vienāds izcīnīto punktu skaits, kas nozīmēja tikai vienu - pārspēli par 1.līgas meistara titulu un tiesībām piedalīties tālākās spēlēs par vietu Virslīgā.

Pārspēles starp "Hakoah" un US izvērtās par vienu no spraigākajiem notikumiem Latvijas futbola vēsturē. Abas komandas bija izslavētas ar plašu atbalstītāju pulku - "Hakoah" gadījumā tā bija plašā Rīgas ebreju kopiena, kamēr US - tāpat plašās studentu aprindas. Tam klāt nāca studentu vidū populārais nacionālisms (un to bieži pavadošais antisemītisms), kas radīja patiešām eksplozīvu kokteili. Kopumā komandām nācās aizvadīt veselas četras spēles, līdz tika noskaidrots uzvarētājs, un arī tad - ne bez skandāla. Patiesībā aizsākās viss diezgan mierīgi - pirmajā šo komandu savstarpējā spēlē ar 1-0 uzvarēja studenti, un šķita, ka jautājums par 1.līgas uzvarētāju ir izsmelts. Taču "Hakoah" iesniedza protestu par to, ka spēles tiesnesis bija nepareizi aprēķinājis 2.puslaika ilgumu, tādējādi liegdams "Hakoah" iespējas izlīdzināt spēles rezultātu (ievērojot to, ka 2.puslaikā "Hakoah" patiešām dominēja un studenti aizsargājās pēdējiem spēkiem). Apelācija tika apstiprināta, spēles rezultāts - anulēts, un nozīmēta pārspēle. Nākamajā spēlē uzvarētāju neizdevās noskaidrot, tā beidzās ar neizšķirtu iznākumu 1-1, un tika nozīmēta trešā spēle. Tajā atkal tika fiksēts neizšķirts 1-1.

11.septembrī ASK stadionā "Hakoah" un US aizvadīja jau ceturto spēli. Uz to sapulcējās ap 3000 skatītāju un 70 policistu. Pirmie vārtus tajā guva "Hakoah" futbolisti, taču vēl 1.puslaikā US panāca izlīdzinājumu, bet 2.puslaikā studenti guva arī otros vārtus, taču tiesnesis tos neieskaitīja aizmugures stāvokļa dēļ. Nedaudz vēlāk vārtus guva "Hakoah", kas aizkaitināja US atbalstītājus, skatītāji izskrēja laukumā un spēle tika pārtraukta, tāpat malā nepalika arī "Hakoah" fani. Policijai izdevās skatītājus no laukuma dabūt nost, un spēli varēja turpināt. Abas komandas spēlēja arvien asāk, un kad pēc kādas sadursmes bija cietis US futbolists, skatītāji vēlreiz devās laukumā, un tiesnešiem nācās spēli pārtraukt jau otro reizi. To tomēr izdevās pabeigt, un "Hakoah" noturēja sev labvēlīgo rezultātu 2-1. Pēc spēles, protams, notika vēl trešā saķeršanās starp abu komandu atbalstītājiem. US iesniedza protestu par tiesnešu darbību, taču tas netika pieņemts, un ar pamatīgāko skandālu "Hakoah" kļuva par 1.līgas uzvarētāju, bet starp abām principiālajām pretiniecēm izveidojās ilgstošs naids.

1933.gadā "Hakoah" debitēja Virslīgā, pastiprinājusies ar Liepājas "Olimpijas" uzbrucēju Feldmani un Damski no "Vanderera". "Hakoah" sastāvs varbūt nebija gluži tādā līmenī kā spēcīgākajām Virslīgas komandām, taču katrā laukuma līnijā tajā bija savi līderi. Komandas vārtus sargāja Leiba Kacs, daudzus gadus komandas pamata aizsargi bija Ichāks Benensons, A.Gutkins un Kons, bet tuvāk pretinieka vārtiem darbojās Lurjē, Villi Kacs, Tankels, Feldmanis un Iļja Vestermans. Vestermans, kuram gan tolaik bija tikai 18 gadu, strauji kļuva par "Hakoah" līderi un divus gadus vēlāk kļuva par pirmo ebreju futbolistu Latvijas izlasē, tāpat Vestermans trīsdesmitajos gados spēlēja Vīnes "Hakoah", Telavivas "Makkabi" un Parīzes "Racing" komandās, bet desmitgades beigās viņš pārcēlās uz Ameriku, kur turpināja spēlēt futbolu vēl pēc Otrā Pasaules kara.

Sevišķi laba pirmā Virslīgas sezona "Hakoah" neizdevās - ar trim uzvarām 14 spēlēs tā dalīja ar "Amatieri" pēdējo vietu Virslīgas turnīra tabulā, un bija nepieciešama pārspēle, lai noskaidrotu, kurai no šīm komandām vieta Virslīgā būs jāzaudē. Spēle starp šīm komandām izvērtās diezgan rupja, tiesnesis no laukuma noraidīja veselus trīs futbolistus - "Hakoah" uzbrucēju Villi Kacu un divus "Amatiera" spēlētājus - Boļšakovu un Filipsonu. Uzvaru ar rezultātu 2-0 svinēja "Hakoah" (vārtus guva Villi Kacs un Tankels), tādējādi saglabājot sev vietu Virslīgā arī nākamajam gadam.

Divus nākamos gadus "Hakoah" katru reizi par vienu vietu uzlaboja savu iepriekšējā gada sniegumu, finišējot vispirms sestajā, bet tad arī piektajā vietā Virslīgā. 1935.gadā "Hakoah" rezultāti bija īpaši mainīgi - tā sezonu uzsāka ar trim zaudējumiem, kam savukārt sekoja četru uzvaru sērija un pirmo riņķi komanda noslēdza trešajā vietā Virslīgā. Otrais riņķis padevās mazāk veiksmīgs, tomēr ar izcīnīto piekto vietu "Hakoah" bija pārliecinājusi daudzus par savu varēšanu un ne velti tieši šajā gadā Latvijas izlasē debitēja tās līderi Vestermans un Villi Kacs. Jāpiezīmē, ka šajā gadā "Hakoah" arī pirmo reizi spēja kā līdzīgs pret līdzīgu sacensties ar Latvijas čempionāta vadošajām komandām, atņemot punktus gan RFK, gan Liepājas "Olimpijai", bet Vestermans ar 11 gūtiem vārtiem kļuva par vienu no labākajiem Virslīgas snaiperiem (vēl 5 vārtus guva Feigins, bet pa četriem vārtiem - Kacs un Garbers). Komandu šajā gadā trenēja austrietis Zingers, nākamos gadus pie tās stūres bija Golds un arī viens no ievērojamākajiem Latvijas izlases treneriem - Rūdolfs Štancels.

Arī divas nākamās sezonas "Hakoah" Virslīgā saglabāja piekto vietu, taču kopumā komandas sniegums bija nedaudz vājāks kā 1935.gadā, un liela loma tur bija tam, ka tikai epizodiski komandā parādījās tās labākais uzbrucējs Vestermans, kas daudz laika pavadīja ārzemēs, tomēr 1937./38.gada sezonā, kurā viņš izlaida vairākas spēles, Vestermans tāpat Virslīgā guva veselus 10 vārtus, vairāk nekā divi nākamie labākie "Hakoah" vārtu guvēji - Zamuels Garbers un Makss Levitanuss kopā. Abi pēdējie, tāpat kā Levitanusa brālis Nikolajs arī šajos gados tika pie spēlēšanas Latvijas izlasē. Kopumā no ebreju futbolistiem visvairāk Latviju pārstāvēja Vestermans, kas 23 spēlēs guva 11 vārtus, 5 reizes izlasē spēlēja Nikolajs Levitanuss, divas Kacs, bet pa reizei - Garbers un Makss Levitanuss.

Ļoti neveiksmīgi "Hakoah" spēlēja 1938./39.gadā, kad komanda gandrīz zaudēja vietu Virslīgā, turklāt divas reizes tā zaudēja turnīra objektīvi vājākajai vienībai - Jelgavas APSK. No izkrišanas uz 1.līgu "Hakoah" glāba pārliecinoša uzvara ar 7-2 pārspēlēs par 6.-8.vietu, ko "Hakoah" guva pret jau minētajiem Jelgavas aizsargiem. Pēc Vestermaņa aiziešanas "Hakoah" bija radušās nopietnas problēmas uzbrukumā, un visvairāk "Hakoah" šajos gados balstījās uz savu drošo aizsardzību un Leibu Kacu vārtos. Divus gadus - 1937. un 1938.gadā "Hakoah" spēlēja Latvijas kausa pusfinālā, zaudējot tajā attiecīgi RFK un ASK.

Pēdējā neatkarīgās Latvijas gadā, un pēdējā "Hakoah" pastāvēšanas gadā ebreju komanda bija tuvu kā nekad Latvijas čempionāta medaļu izcīnīšanai. Pēc pirmā apļa tā ieņēma turnīrā otro vietu, taču otrajā riņķī tās rezultāti kļuva ievērojami vājāki, tomēr vismaz bronzas medaļas "Hakoah" noteikti bija pelnījusi. Taču tās tai atņēma "Hakoah" principiālākais pretinieks "Universitātes Sports" un pat ne uz laukuma, bet ārpus tā. Savstarpējā spēlē "Hakoah" studentus uzvarēja ar 1-0, kas vienlaikus nozīmētu US vietas Virslīgā zaudēšanu, taču vēlāk "Hakoah" tika piespriests tehnisks zaudējums par savlaicīgi neveiktu maksājumu, turklāt vēl šis parāds nebija "Hakoah" futbola sekcijas, bet gan citas nodaļas problēma. Rezultātā "Hakoah" pelnīto trešo vietu ieņēma Rīgas ASK.

Pēdējās spēles "Hakoah" aizvadīja 1940.gada rudens turnīrā jau padomju okupācijas apstākļos. Par tālāko "Hakoah" likteni droši vien neko vairs skaidrot nevajadzētu. Izsūtīšana, holokausts, karš, faktiska Rīgas ebreju kopienas izzušana. Praktiski vienīgais no ievērojamākajiem "Hakoah" spēlētājiem, kas karu pārdzīvoja un atgriezās Rīgā, bija Makss Levitanuss.

Hakoah vārtu guvēji Latvijas Virslīgas spēlēs (neizdevās noskaidrot daļas 1933. un 1934.g. spēļu rezultātus):

 

1933

1934

1935

1936

1937/38

1938/39

1939/40

kopā

Iļja Vestermans

3

3

11

3

10

 

 

30

Zamuels Garbers

 

 

4

2

5

8

9

28

Villi Kacs

2

 

4

7

1

1

3

18

Makss Levitanuss

 

 

 

 

4

3

3

10

Feigins

 

 

5

2

 

 

 

7

Tankels

 

2

1

4

 

 

 

7

Lurjē

 

2

 

1

 

 

2

5

Levi

3

1

1

 

 

 

 

5

Veinbergs

1

1

 

2

 

 

 

4

Feldmanis

3

 

 

 

 

 

 

3

Popjanskis

 

 

 

 

 

 

2

2

Sokoļins

 

 

 

 

 

2

 

2

Kons

 

 

 

 

 

2

 

2

Švērs

1

1

 

 

 

 

 

2

Lēvenšteins

 

 

 

 

 

 

1

1

Levkovičs

 

 

 

 

 

 

1

1

Rubinšteins

 

 

 

 

 

1

 

1

Nikolajs Levitanuss

 

 

 

 

1

 

 

1

N.Vestermans

 

 

1

 

 

 

 

1

 

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus