'Futbols pilsētā': RER

Rakstu sērija "Futbols pilsētā" pievēršas futbola vēsturei dažādās Latvijas pilsētās - atceroties aizgājušo dienu zvaigznes un spilgtākos mirkļus pilsētu futbola vēsturē. Rakstu tapšanā izmantoti materiāli no laikrakstu arhīviem, Latvijas futbola statistiskie pārskati un intervijas ar futbola veterāniem un ekspertiem. Paredzēts, ka sērijā laika gaitā tiks apskatīta futbola vēsture visās Latvijas pilsētās, kas devušas ievērojamu ieguldījumu Latvijas futbola tapšanā.

Lai Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) futbola komanda tikai vienu reizi spēja izcīnīt LPSR čempiones titulu, tā uzskatāma par vienu no ievērojamākajām padomju Latvijas futbola vienībām, galvenokārt tāpēc, ka trīs gadus RER bija sava meistarkomanda, kas spēlēja PSRS čempionātā.

LPSR A klasē RER debitēja 1954.gadā, izcīnot šajā turnīrā septīto vietu desmit komandu konkurencē. Jau nākamajā gadā rūpnīcas vienība spēja finišēt medaļās, izcīnot čempionātā trešo vietu, tāds pat rezultāts tika atkārtots arī 1956.gadā (tad RER arī sasniedza Latvijas kausa finālu). Jāpiezīmē, ka abas sezonas RER no sudraba medaļām šķīra tikai viens punkts. Lielā mērā RER izaugsme bija saistīta ar to, ka ar komandu strādāja Juris Rēdlihs – nozīmīgākais neatkarīgās Latvijas futbola vadītājs, kuram bija nenovērtējami nopelni tā laika titulētākās komandas RFK panākumos.

Kad Rēdlihs ar RER strādāt beidza, viņa vietā pie komandas stūres stājās cits ievērojams Latvijas treneris, kurš arī savai slavai bija pamatus licis vēl pirmskara gados, pārstāvot Latvijas futbola izlasi, tas bija Maksis Levitānuss. Savus augstākos panākumus LPSR čempionātā un kausā RER guva tieši Levitānusa darba gados. 1958.gadā viņa vadītā komanda izcīnīja Latvijas kausu, bet gadu vēlāk izcīnīja arī valsts čempiones godu. Jāpiezīmē, ka gan viens, gan otrs tituls RER nenācās viegli, un abos gadījumos bija nepieciešamas pārspēles. Vispirms kausa finālā pret Liepājas rajona Tosmari, bet valsts čempionātā – atkal jau pret liepājniekiem, tikai šoreiz – "Sarkano metalurgu". Par čempionvienību gan RER kļuva visai īpatnējos apstākļos. Vispirms rīdziniekiem paveicās, ka "Sarkanais metalurgs" pēdējā kārtā zaudēja pret ASK. Tas nozīmēja, ka visām trim komandām bija vienāds punktu skaits, un čempiona titulu izšķīra papildu turnīrs. Savstarpējo spēli RER un liepājnieki aizvadīja neizšķirti, RER ar vienu vārtu starpību apspēlēja ASK un par izšķirošu kļuva Liepājas spēle pret armijniekiem. Liepājnieki uzvarēja ar 3-1 un līdz ar to ceturto gadu pēc kārtas izcīnīja čempionu titulu. Vai arī viņi paši tā domāja... Proti, turnīra nolikums bija ticis mainīts, un titulam vienāda punktu skaita gadījumā tomēr vajadzēja izšķirties vēl vienā savstarpējā spēlē. Šajā papildus mačā atkal ritēja pēdējās minūtes, rezultāts bija neizšķirts 2-2 un RER vārtu priekšā tika nogāzts "Sarkanā metalurga" spēlētājs. Liepājnieki gaidīja tiesneša svilpi un 11 metru soda sitienu, bet tiesnesis pārkāpumu nefiksēja un RER futbolisti nekavējoties raidīja bumbu pāri laukumam un ievadīja to apstulbušo liepājnieku vārtos. Šādā oriģinālā veidā RER kļuva par Latvijas čempionvienību pēdējā gadā, kad Liepājai vēl nebija meistarkomandas.

Latvijas čempionu titulu RER sastāvā izcīnīja sekojoši futbolisti: Zigurds Strausmanis, Eduards Beļaņins, Pāvels Boltruks, B.Gordons, Jānis Graviņš, Rolands Grobiņš, Roberts Kerns, Arnolds Lasmanis, Vladimirs Lepešinskis, V.Manžoss, E.Mētra, P.Mileiko, Viktors Muzoļevskis, Valdis Pavlovičs, Jurijs Soloņenko, Vanags, Vitālijs Vorobjovs.

1960.gadā RER gluži tāpat kā "Sarkanais metalurgs" ieguva tiesības spēlēt PSRS čempionāta otrajā līgā, tādējādi iegūstot meistarkomandas statusu un pēc idejas RER vajadzēja kļūt par rezervju sagatavotāju "Daugavas" meistarkomandai, taču īsti šādu lomu tai pildīt neizdevās. Tikām Latvijas čempionātā spēlēja RER 2.komanda.

Lai arī PSRS čempionātā RER formāli startēja no iespaidīgākas pozīcijas nekā liepājnieki (kā nekā tieši RER bija LPSR čempioni), objektīvi viņi bija vājākā no šīm divām komandām. Kamēr Liepājas komandā vairums futbolistu bija pēc Latvijas mērogiem zvaigznes, rīdzinieku rindās vienīgais patiešām plaši zināmais futbolists bija Valdis Pavlovičs. Līdz ar to tas, ka pirmajā gadā profesionāļos rīdzinieki no Liepājas atpalika tikai par pieciem punktiem (un divām vietām), bija diezgan labs sasniegums. Turklāt jāņem vērā, ka šajā turnīrā RER nevarēja cerēt uz labvēlīgāku tiesnešu attieksmi nekā Liepājas komanda. Turklāt savstarpējās spēlēs RER pat nospēlēja labāk nekā viņu Liepājas konkurenti. Ļoti rezultatīva sezona padevās RER uzbrukuma līderim Jurijam Zavarujevam, kas PSRS čempionātā guva 18 vārtus. RER komandu PSRS čempionātā vadīja treneri J.Jeļisejevs un Boriss Reinholds.

Nākamais gads RER padevās vēl labāks – 16 komandu konkurencē tā ieņēma septīto vietu, kamēr Liepājas LMR palika pēdējā. Patiesībā pat līdz savas zonas medaļām RER nebija īpaši tālu – tikai četri punkti komandu šķīra no trešās vietas, taču vairākas neveiksmīgas spēles pret turnīra vājākajām komandām (tajā skaitā pret Liepājniekiem) liedza RER tikt vēl augstāk.

1962.gads bija trešais un pēdējais gads, kad RER bija meistarkomandas statuss. Šī sezona kopumā komandai bija izteikti mazāk veiksmīga – 17 komandu konkurencē tika ieņemta 13.vieta un vienīgais daudz maz nopietnais sasniegums šajā gadā bija neizšķirts pretinieka laukumā, ko RER izcīnīja pret turnīra bronzas medaļu ieguvēju Jerevānas "Nairi". Tikām Liepājas "Zvejnieku" šoreiz pārspēt rīdziniekiem atkal neizdevās.

Ar to arī beidzās RER gaitas PSRS čempionātā, jo 1962.gads nebija veiksmīgs arī "Daugavai", kura izkrita no augstākās līgas un rezultātā Latvija zaudēja savu trešo meistarkomandu un RER varēja pilnībā koncentrēties spēlēm vietējā republikas čempionātā.

Kā šos trīs gadus aizvadīja RER Latvijas čempionāta? 1960.gadā RER tajā ieņēma sesto vietu, nākamajā gadā komanda nekvalificējās LPSR čempionāta finālturnīram, tāpat tā republikas augstākajā līgā nespēlēja 1962.gadā. 1961.gadā RER spēlēja Rīgas kausa finālā, kurā gan piedzīvoja zaudējumu.

Līdz augstākā kaluma medaļām LPSR čempionātā RER tā arī vairs netika, un vislabākā sezona bija tieši pirmā pēc meistarkomandas statusa zaudēšanas. Dīvainā kārtā tā sākotnēji sanāca, ka līdz ar "Daugavas" prestiža krišanos (vietas augstākajā līgā zaudēšanu) tās dublieru komanda bija drīzāk ieguvēja, un 1963.gadā RER sastāvā LPSR čempionātā uzspēlēja arī tādi vīri kā Georgijs Smirnovs, Gunārs Ulmanis, Reinis Zālītis un citas meistarkomandas slavenības. Protams, ne visās spēlēs RER varēja cerēt uz Latvijas labāko futbolistu palīdzību un līdz ar to komandai pietrūka stabilitātes, kas rezultātā LPSR čempionātā komandai deva tikai trešo vietu. Pēc sezonas nomainījās komandas treneris – Reinholda vietā stājās komandas veterāns Valdis Pavlovičs.

Turpmākie vairāki gadi iezīmēja izteiktu un nenovēršamu RER komandas lejupslīdi – nākamajā gadā tā A klasē ieņēma 4.vietu, 1965.gadā komanda bija septītā, bet 1966.gadā – tikai 11., kā rezultātā RER izkrita no A klases. Vienīgais, ar ko RER vēl paspēja atzīmēties 1966.gadā, bija Roberta Skadata debija Latvijas čempionātā komandas rindās.

Sekojošos četrus gadus rūpnīcas RER paspārnē futbola komandas nebija vispār – tā nespēlēja pat LPSR čempionāta B klasē, un tikai 1971.gadā līdz ar Ednana Tantibas atnākšanu uz RER komandas trenera statusā, RER atsāka spēlēt Latvijas čempionāta B klasē, kurā jau no pirmās reizes izcīnīja otro vietu. Divus gadus vēlāk RER kļuva par B klases čempionvienību, bet komandas līderis V.Kononovs čempionātā guva veselus 33 vārtus.

Līdz ar vietas A klasē atkarošanu savu darbu ar RER bija pabeidzis Ednans Tantiba, un par komandas vadītāju kļuva A.Godess, kura lielākie panākumi trenera darbā bija četrdesmito gadu otrajā pusē, kad viņš trenēja VEF komandu. Godesa vadībā RER Latvijas čempionātā 12 komandu vidū ieņēma 7.vietu.

Atšķirībā no Godesa, kas RER bija epizodiska personība, daudz lielāka loma bija komandas nākamajam trenerim – Jānim Skredelim, kura vadībā beidzot sāka strādāt saikne starp "Daugavu" kā meistarkomandu un RER kā tās dublieru vienību. Iepriekš faktiski bija tā, ka "Daugavā" plaši bija pārstāvēti futbolisti no visdažādākajām PSRS republikām, bet jaunieši no dublieru komandas vēlāk nekādus kalnus negāza un nonāca LPSR čempionāta komandā – "Lielupē", "Torpedo", "Jūrniekā". Taču līdz ar Skredeļa darba sākumu, situācija sāka iet uz labo pusi, un tajos gados, ko viņš nostrādāja ar šo komandu, RER cauri izgāja vairākas astoņdesmito gadu "Daugavas" zvaigznes – Aleksandrs Kulakovs, Valērijs Semjonovs, Dainis Deglis, Genādijs Šitiks, Sergejs Vicehovskis. Tāpat komandā spēlēja tādi futbolisti kā Ilmārs Verpakovskis, Jānis Zuntners, Sergejs Činčenko, Leonīds Dvorkins, Andrejs Aizazars, Viktors Doroščenkovs un citi Latvijas čempionātā vēlāk labāk zināmi sportisti.

No rezultātu viedokļa nekādus kalnus gāzt Skredeļa vadītais RER nespēja – 1975.gadā, kad notika komandas pārveidošana par īstu un mērķtiecīgu dublieru vienību, RER ieņēma tikai 10.vietu 12 komandu vidū, bet nākamajos gados RER stabili ieņēma 4.-5.vietu.

1978.gads bija pēdējais, kad Latvijas čempionātā piedalījās komanda ar nosaukumu RER, sākot ar 1979.gadu "Daugavas" dublieri dēvējās par "Progresu", bet faktiski tā bija tā pati vienība, līdz ar to šeit tiks aprakstītas arī "Progresa" un no tā izaugušo komandu gaitas.

Skredelis ar "Progresu" nostrādāja vēl divas sezonas, bet 1981.gadā viņš kopā ar daudziem saviem audzēkņiem pārcēlās uz "Daugavu". 1980.gadā "Progress" sasniedza savu labāko sasniegumu Latvijas čempionātā, izcīnot tajā sudraba medaļas, un komandas sastāvā par čempionāta medaļniekiem kļuva tādi futbolisti kā Raimonds Laizāns, Aleksandrs Berezins, Genādijs Šitiks, Oļegs Aļeksejenko, Jevgēņijs Miļevskis, Mihails Koņevs, Valērijs Semjonovs, Sergejs Vicehovskis, Viktors Vicehovskis.

Pēc Skredeļa paaugstinājuma amatā "Progress" savu nosaukumu saglabāja vēl trīs gadus, no kuriem pirmie divi bija diezgan neveiksmīgi, bet 1982.gadā komanda atkal tika pie medaļām, šoreiz – bronzas.

Šādā brīdī, kad "Progresa" pozīcijas Latvijas čempionātā bija visnotaļ labas, komanda tika likvidēta (kā tas Latvijas futbolā nekad nav bijis retums).

Un tā beidzās arī RER futbola komandas stāsts.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form