No izlozes līdz Stambulai


Latvijas futbola brīnumam 10 gadi: kā tas notika un ko varoņi dara tagad?
Foto: Zigismunds Zālmanis (NIKON)

2002.gada 25.janvārī nākamā Eiropas čempionāta mājvietā Portugālē notika EURO 2004 kvalifikācijas izloze, un Latvijas izlase tradicionāli uzzināja savus pretiniekus, neko daudz nelolojot. Toreiz nevienam pat sapnī nerādījās, ka šī izloze kļūs par vēsturisku Latvijas futbolā.

Latvija tika ielozēta ceturtajā grupā, kur tās pretinieces bija ļoti spēcīgas - Zviedrija, Polija, Ungārija, kā arī par pastarīti uzskatītā Sanmarino. Latvija kvalifikācijas ciklu iesāka negaidīti labi - 0:0 mājās pret zviedriem, tad 1:0 uzvara viesos pār Poliju, kam sekoja divas uzvaras pār Sanmarino (1:0 un 3:0). Turpinājumā dzīve vairs nebija tik "rožaina" - zaudējums Ungārijā (1:3) un poļu revanšs Rīgā (0:2). 2003.gada 10.septembrī Latvijai savās mājās bija tobrīd izšķiroša spēle pret Ungāriju - Aleksandra Starkova vadībā Latvijas futbolisti pirmā puslaika izskaņā un otrā puslaika sākumā šokēja ungārus, izvirzoties vadībā ar 3:0. Ungārija vienus vārtus atguva, tomēr uzvara mačā Latvijai, kas tādējādi kļuva par favorīti cīņā par otro vietu grupā un ceļazīmi uz tobrīd nereālo "play off' turnīru.

Atlases turnīru Latvijai bija jāpabeidz viesos pret līderiem zviedriem. Pirms šīs spēles Latvijai bija trīs punktu pārsvars pār Poliju, tādējādi Latvijai otro vietu grupā garantēja vismaz neizšķirts. Tomēr Latvija nevēlējās samierināties ar neizšķirtu un 22.minūtē Māris Verpakovskis izvirzīja vadībā Latviju. Visu otro puslaiku laukumā dominēja zviedri, 72.minūtē pēc Dzintara Zirņa noraidījuma Latvija palika mazākumā, trīs minūtes pirms spēles beigām zviedri vēl ieguva tiesības izpildīt 11 metru soda sitienu. Zviedru rezultatīvākais spēlētājs MarkussOlbaks kļūdījās, un Latvija svinēja uzvaru ar 1:0, kas tai ļāva spēlēt "play off" turnīrā.

Izslēgšanas spēlēs Latvijai pretiniekos tika Turcija, un visas prognozes pārliecinoši liecināja pret Latviju. Ar to gan nebija apmierināti Starkovs un visa viņa komanda....

2003.gada 15.novembris, Rīga, pārpildīts "Skonto" stadions un līdz šim nebijusi Latvijas sportā atmosfēra. Aukstajā un drēgnajā dienā Rīgā Turcijas izlase nejutās komfortabli, ko ļoti labi izmantoja Latvijas futbolisti, gūstot uzvaru ar 1:0. Par varoni kļuva Verpakovskis, kurš skaisti apspēlēja aizsargus un vārtsargu. Savukārt vārtu guvumu Māris nosvinēja tobrīd nepierasti - izrāva stūra karodziņu, kurš viņam bija kā "automāts" un nošāva visus komandas biedrus, kuri nokrita uz zālāja.

Uzvaras priekus gan nedrīkstēja ilgi svinēt, jo priekšā bija smags, pēdējais pārbaudījums - spēle Stambulā, kur neviena no pasaules vadošajām komandām nejūtas labi un tribīnes nenormāli atbalsta savējos.

Taču 2003.gada 19.novembris kļuva par zelta datumu Latvijas sportā, bet Turcijas futbola līdzjutējiem labāk neatgādināt par šo datumu un notikumiem Stambulā.

Spēles 20.minūtē Turcija izvirzījās vadībā un 64.minūtē panāca sev labvēlīgo 2:0, un tobrīd jau daudzi Latvijas līdzjutēji izsapņoja visus sapņus, "nolaidās uz zemes" un šķietami atvadījās no cerībā. Tikai tā nedomāja Starkovs&co. Taču jau pēc minūtes turki pārkāpa noteikumus kreisajā malā pie soda laukuma, Juris Laizāns viltīgi panesa bumbiņu uz sev izdevīgāku sitiena vietu un ar teicamu soda sitienu raidīja bumbu tālajā stūrī. Pēc Laizāna sitiena neviens futbolists (ne Latvijas, ne Turcijas) soda laukumā tā arī nepieskārās bumbai.

Turcijai nekas neatlika, kā mesties uzbrukumā, jo divu spēļu summā pārsvars bija jau Latvijai. Un to izmantoja Latvija. 78.minūtē vienu no savas karjeras fantastiskākajām piespēlēm izpildīja... vārtsargs Aleksandrs Koliņko, kurš no rokām ievadīja bumbu spēlē, tā pārlidoja pāri gandrīz visam laukumam, nokļuva pie Verpakovska, kurš izgājienā izlīdzināja rezultātu 2:2.

Atlikušajā laikā Turcijai vajadzēja jau gūt divus vārtus, lai uzvarētu divu spēļu summā, turki paši saprata, ka tas nav iespējams, un pēc spēles beigu signāla viss Latvijas izlases rezervistu soliņš uzklupa virsū laukumā esošajiem spēlētājiem! Latvija šokēja ne tikai Eiropas, bet visas pasaules futbolu!!!

Latvija kļuva par pirmo valsti no bijušās PSRS (neskaitot Krieviju), kura iekļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā, bet Latvijas izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs pildīja solījumu un devās uz frizētavu, lai nokrāsotu matus.

Tags

Aleksandrs Koliņko Aleksandrs Starkovs Andris Vaņins Futbols Igors Stepanovs Juris Laizāns Jūrmala (FK) Latvijas Futbola federācija Latvijas futbola izlase Marians Pahars Māris Verpakovskis Maskavas CSKA Mihails Zemļinskis Olimps Skonto (FK) Southampton Spartak (Maskava) Ventspils (FK) Vitālijs Astafjevs Vīts Rimkus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form