Foto: Latvijas Futbola federācija
Latvijas Futbola federācijas (LFF) valde konceptuāli apstiprinājusi federācijas 2023. gada budžetu - 15 135 540 eiro, pavēstījusi organizācija. Tāda apjoma budžets LFF vēl nav bijis.

Budžets gan vēl saskaņā ar LFF statūtiem galējā redakcijā jāapstiprina federācijas biedriem ikgadējā kongresā. Līdztekus tam apstiprināts Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) solidaritātes maksājumu sadales mehānisms 2021. – 2024. gada ciklam.

Ņemot vērā pieaugumu UEFA piešķirtajos solidaritātes maksājumu līdzekļos, LFF budžets šim gadam ir pieaudzis līdz 15 135 540 eiro. Aptuveni 15% no budžeta tiek atvēlēti dažādu infrastruktūras projektu realizēšanai. Līdzīga summa palīdz īstenot dažādus elites futbola attīstības projektus, tai skaitā LFF Futbola akadēmijas pasākumus un solidaritātes maksājumu veikšanu.

Latvijas vīriešu, jauniešu, sieviešu, meiteņu, telpu un pludmales futbola izlašu šīgada nometnēm un startiem atvēlēti arīdzan aptuveni 15% budžeta, bet teju 9% paredzēti izlašu spēļu un turnīru organizēšanai Latvijā.

Aptuveni 7% budžeta novirzīti sieviešu futbola un "Grassroots" futbola aktivitātēm, tai skaitā dažādiem attīstības projektiem kā "FIFA Football For Schools" un "FootFamFest", bet ap 6% budžeta veido Latvijas futbola sacensību tiesnešu darba organizēšana un VAR sistēmas ieviešanas pirmie soļi virslīgas čempionātā.

Jaunajā UEFA solidaritātes sistēmas, kas ir UEFA atbalsta instruments klubu jaunatnes sistēmu attīstībai, ciklā katras nacionālās federācijas klubiem piešķirtie līdzekļi ir auguši līdz 1 350 000 eiro ikgadēji. Radot īpašu mehānismu, kas sasaistīts ar klubu sportisko līmeni un atbilstību LFF izvirzītajiem jaunatnes sistēmas kritērijiem, visi šie līdzekļi nonāk klubu rīcībā un tiek ieguldīti to jaunatnes segmenta attīstībā.

Paaugstinoties pieejamajam finansējumam, LFF pēc darba grupas veiktajām konsultācijām ir pārstrādājusi tā sadales mehānismu un paplašinājusi sistēmā iekļauto klubu loku. Līdzās akadēmijām finansējums pienākas arī pirmā līmeņa klubiem, turklāt garantētā daļa no finansējuma pienākas ne tikai Latvijas virslīgas klubiem, bet arī pirmās līgas pārstāvjiem. Mainīgā daļa ir atkarīga no attiecīgā kluba jaunatnes sistēmas kritēriju izpildes jeb klubu akreditēšanas rezultātiem.

Jāizceļ, ka atsevišķa daļa no kopējā finansējuma tiek rezervēta klubu atbalstam, kuriem nav pārstāvniecības virslīgā vai pirmajā līgā, bet ir attiecīga jaunatnes sistēmas kritēriju izpilde.

"Strādājot pie pieejamo līdzekļu novirzīšanas un finansējuma nodrošināšanas, ir padarīts ievērības cienīgs darbs, lai šīgada LFF budžets mums ļautu turpināt Latvijas futbolam nepieciešamu uzlabojumu ieviešanu, kā arī sniegtu papildu stabilitāti akadēmijām un klubiem," pauž LFF prezidents Vadims Ļašenko (attēlā), uzsverot, ka konceptuāla budžeta apstiprināšana jau janvārī iepriekš līdz šim vēl nebija pieredzēta. "Esam gandarīti arī par jauno solidaritātes maksājumu sadales mehānismu, paplašinot tā darbību un radot lielāku tā kopējo ietekmi. Mūsu ieskatā ir panākts zelta vidusceļš starp vadošo akadēmiju papildu atbalstīšanu un attiecīgu sportisko līmeni sasniegušo klubu stimulēšanu."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!