Jāuzvar tad, kad tas ir svarīgi. Intervija ar Tedu Nolanu
Foto: F64

Līdz pirmajai Latvijas izlases spēlei šāgada pasaules hokeja čempionātā vēl atlikušas divas ar pusi nedēļas un liela daļa līdzjutēju un, iespējams, arī spēlētāju jau domās ir Helsinkos, taču vēl ir atlicis darbs, kas izdarāms tepat Rīgā - šajā nedēļas nogalē "Euro Hockey Challenge" turnīra ietvaros Latvijas izlase aizvadīs divas pārbaudes spēles ar Baltkrievijas valstsvienību un tad vēl viena spēle ar francūžiem, iekams doties uz Somijas galvaspilsētu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdz tam laikam Latvijas hokeja izlasei un tās galvenajam trenerim Tedam Nolanam ir jāizdara visi "mājas darbi", lai mūsu komanda kļūtu par bīstamu pretinieku savas grupas valstsvienībām. Tāpēc "Delfi Sports" aicināja Latvijas izlases galveno treneri uz sarunu, lai uzzinātu, kā ritējis sagatavošanās darbs un kādi jaunumi, iespējams, vēl gaidāmi.

- Kā izskatās komanda šobrīd, salīdzinot ar olimpisko kvalifikācijas turnīru?
- Šī tagad ir pavisam cita komanda. Ir septiņi astoņi spēlētāji, kuri nav izlasē, un daži no tiem ir svarīgi hokejisti. Septiņu spēlētāju iztrūkums ir būtisks, vai tā būtu Krievijas vai Latvijas izlase, bet mums kā mazai valstij tas ir nepatīkamāk. Mums bija jāveido pavisam cita komanda, bija jāmaina treniņu darbs, pieeja. Protams, tas ir izaicinājums, bet Latvija ir bijusi arī sliktākā situācijā.

- Izlasē atkal nav Sanda Ozoliņa - vai redzat, kurš uzņemsies līdera lomu?
- Šo jautājumu mēs tieši tagad izskatām. Līderis ir kā putukrējums tortei - tas ir pašā augšā. Skatāmies, vērojam spēlētājus. Georgijs Pujacs labi strādā, Krišjānis Rēdlihs, Jānis Sprukts, Lauris Dārziņš, Mārtiņš Cipulis, bet viņu "līderība" noteikti ir citāda rakstura kā Sandim. Tas ir fakts - ja nebūtu Ozoliņa, mēs nebūtu uzvarējuši olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā. Viņa nozīme bija tieši tik liela, bet tagam mums viņa nav, un ir jāstrādā tālāk. Ja tu gribi kaut kur ātri nonākt, tev ir jāiet vienam, bet ja tu gribi tālu tikt, tas ir jādara kopā, komandā. Mums ir jāstrādā kopā un jābūt spēcīgiem visiem kopā. Vadība nevar tikt balstīta uz vienu cilvēku, un tā noteikti ne vienmēr var būt balstīta tikai uz tiem, kam uz formastērpiem ir uzšuves, tas ir kolektīvs darbs, un uz to mums ir jābalstās.

- Vai neizskatījāt iespēju piesaistīt Sandi kā citādi, piemēram, kā konsultantu?
- Mums tagad ir Artūrs Irbe, un viņš ir lielisks! Spēlētāji viņu ļoti ciena. Latvijas hokejā ir divas izcilas personības - Artūrs Irbe un Sandis Ozoliņš. Tā pārliecība, ko komandai iedvesa Sandis olimpiskajā kvalifikācijā, nedomāju, ka kaut kas tāds atkārtosies. Tagad Sandis atpūšas pēc sezonas, gatavojas nākamajai, un mums ir Artūrs Irbe, kurš Sandi var savā ziņā aizvietot.


- Kāda ir situācija ar vārtsargiem šobrīd? Edgara Masaļska spēlēšana pasaules čempionātā izskatās cerīgāk?
- Joprojām Edgara izredzes ir 50/50. Mēs turam īkšķus, taču nekādā gadījumā neveidosim situāciju, kurā viņš varētu šo traumu atjaunot. Ja Edgars būs gatavs spēlēt pasaules čempionātā, es būšu ļoti priecīgs, ja nē - ļausim, iespējams, Gudļevskim teikt savu vārdu izlasē. Reiz jau hokejā bija tāds piemērs, kad jauns vārtsargs, vārdā Patriks Ruā ar Monreālas "Canadiens" izcīnīja Stenlija kausu... Es ticu, ka ikviens liels panākums sākas ar dotu iespēju.

- Pēcsezonas traumas - tās neizskatās pēc "modes lietas"?
- Karsumam bija ceļgala operācija, Bārtulim - cirkšņa operācija, Masaļskim, Reķim - viņiem visiem tika izdarītas operācijas. Daudziem ir bijuši savainojumi, un tas noticis sezonas laikā, ne obligāti spēlēs, jo KHL ir salīdzinoši īsa sezona, tikai 52 mači. Varbūt pārāk intensīvi treniņi, kas to lai zina. Bet jāpaskatās no otras puses - kādam tas var būt ieguvums. Traumēto spēlētāju pozīcijā var nonākt spēlētājs, kurš izdarīs lielas lietas!

- Pagājušogad jūs atklājāt Miku Indraši. Vai redzat tagad kādu "atklājamu" jauno spēlētāju?
- Pagaidām vēl ir par agru kaut ko teikt, bet sevi ir labi parādījis Māris Bičevskis. Mums pagājušonedēļ bija atklātie treniņi, ievēroju Tomu Harmani - viņš var "lidot"! Es ticu komandai. Latvijas izlase nevar paļauties tikai uz diviem trim spēlētājiem, mūsu koncepcijai ir jābūt vērstai uz komandu, un Hartmanis tajā var iederēties, ja turpinās strādāt un attīstīties. Šonedēļ vēl viņu pavērosim.
Tāpat vērtīgu darbu kvalifikācijas turnīrā izdarīja Sotnieks un Pavlovs, viņi nesūdzējās, nenāca ar negatīvu attieksmi, bija ļoti labi komandas biedri.

- Spēlēs pret Baltkrieviju vēl vērosiet komandu vai tas jau ir modelis, kas brauks uz pasaules čempionātu?
- Jā, komanda jau gandrīz ir nokomplektēta, par 95-98%. Varbūt ir vēl viens divi hokejisti, kas var papildināt izlasi.

- Pirmā spēle pasaules čempionātā mums būs pret Krieviju, un atkal 4.maijā. Vai esat informēts par šo "īpašo" salikumu?
- Jā, es par to zinu! Zinu par to lielisko uzvaru 2000. gadā, tagad gan ir citi laiki, cita ēra, taču šādas spēles vienmēr būs īpaši nozīmīgas. Arī mums ir tikpat principiālas spēles Amerikā, kad tiekas ASV pret Kanādu, Nacionālajā Hokeja līgā - Edmontonas "Oilers" pret Kalgari "Flames", Ņujorkas "Rangers" pret "Islanders", Detroitas "Red Wings" pret Čikāgas "Blackhawks", tā ir unikāla pieredze. Latvijai tādas ir spēles pret Krievijas izlasi, kad mazs cinītis cenšas apgāzt to lielo vezumu. Mums tā šogad atkal būs liela iespēja, jo tas ir pasaules čempionāta sākums.

- Vairāk kā 200 minūtes Latvijas izlase nav spējusi gūt vārtus pasaules čempionātā - kā domājat to pārtraukt?
- Tā ir, pagājušā gada pasaules čempionāta pēdējās divās spēlēs neguvām nevienus vārtus. Viss ir vienkārši - ja tu gūsti par vieniem vārtiem vairāk nekā pretinieks, tu esi uzvarētājs. To mēs centīsimies darīt. Šodien vārtsargu spēle ir ļoti, ļoti progresējusi, un ar vienkāršiem metieniem no iemetiena punkta nepietiek, ir jāveido momenti tiešā vārtu tuvumā.

- Abas spēles pret Čehijas izlasi un pirmā pret Zviedriju bija patiešām iespaidīgas. Kā jūs to panācāt?
Ja paskatāmies uz turnīriem, allaž sākums ir piezemēts, un tad sasniedz kulmināciju, un tad spēle noplok. Svarīgs ir pastāvīgums, viena līmeņa izturēšana. Viens pazīstams amerikāņu futbola treneris reiz teicis: "Uzvarēt nevar ik pa laikam." Ir jāuzvar visu laiku. Skatījos pagājušā gada spēļu ierakstus, mēs spēles iesākām labi, bet tā nepabeidzām. Pirmo spēli Čehijā aizvadījām spēcīgi, otru vēl labāk, tad teicami nospēlējām vienu maču pret zviedriem, un tad komanda "nolūza". Kāpēc tā notika? Tieši to es pilnveidoju treniņos, šo līmeņa noturēšanu. Tu treniņos nestrādā ik pa brīžam, tu to dari visu laiku, un tam ir jākļūst par ieradumu, instinktu. Ceru, ka to mums izdosies labot. Rūpīgi sekojam līdzi spēlētāju stāvoklim, skatāmies, cik lielu slodzi likt, kā sportisti atpūšas.
Es ticu darbam, atpūtai un reģenerācijai. Nevar jau tikai strādāt, strādāt, strādāt un strādāt. Spēlētājiem ir arī jāatpūšas, lai var atkal trenēties. Taču ir svarīgi, kādi lēmumi tiek pieņemti ārpus laukuma. Ko viņi ēd, kā atpūšas. Ja tu esi profesionālis, tev jāuzvedas un jāstrādā kā profesionālim. Daudz kas atkarīgs arī no apkārtnes, ja tā nav labvēlīga, arī tu nebūs labs spēlētājs. Daudz kam var tikt pāri, ja ir grūti un smagi, man tā bija - darbs un disciplīna ir tas, kas maina visu uz labo pusi.
Es centīšos ar šo komandu uzrādīt labākos iespējamos rezultātus, un ne vienmēr to izsaka uzvarēto un zaudēto spēļu statistika. Ja komanda spēlēs, cīnīsies, katrs atdos sevi visu, tas var būt daudz svarīgāk par rezultātu.


- Kurš no izlases hokejistiem, jūsuprāt, ir visvairāk progresējis, kopš jūs strādājat ar komandu?
- Jūs jau redzējāt, ko pērn spēja Indrašis. Domāju, viņš ir īpašs spēlētājs. Kad Miks iegūs vairāk spēka un brieduma, viņš varētu pat iekļūt NHL. Lielas pārmaiņas notikušas ar Gintu Meiju, pērn viņš bija "pelēkā pele", daudz pļāpāja, bet šogad Gints jau ir nobriedis spēlētājs, kas uzņemas atbildību. Mārtiņš Cipulis, viņa pieeja spēlei ir izteiktāka, Sotnieks - viņam vēl tikai vajadzētu iegūt nedaudz pārliecības, jo Kristaps ir spēcīgs, rezultatīvs hokejists. Domāju, daudziem spēlētājiem vajadzētu iegūt vairāk pašpārliecinātības, jo viņi ir labāki nekā domā par sevi paši.

- Rīgas "Dinamo" ne pārāk veiksmīgā sezona ietekmē izlasi?
- Es cenšos uzsvērt, ka Rīgas "Dinamo" nav Latvijas izlase. Kulda, Bārtulis, Cipulis, Miķelis Rēdlihs, Jekimovs, Pujacs, Ķēniņš, Dārziņš - viņi spēlē citu valstu klubos. Tas, ka tu spēlē Rīgas "Dinamo", negarantē vietu izlasē. Jo ātrāk hokejisti to sapratīs, jo labāk.

- Par gaidāmajām spēlēm ar baltkrieviem - ko esat uzzinājis par viņu izlasi?
- Neko. Svarīgas ir tās komandas, ar ko mēs spēlēsim pasaules čempionātā. Man ir svarīga Latvijas izlase, kā mēs būsim uzlabojuši savu spēli. Šie ir pārbaudes mači, kuru iznākums nav būtisks, kas nepaliek vēsturē. Ir jābūt spēcīgiem tad, kad tas ir svarīgi. Latvijas izlase uzvarēja olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, pieklājīgi nospēlēja pagājušā gada pasaules čempionātā, ir jāņem vērā šī pieredze ,un labi jāaizvada 4. un 5.maija spēles. Pārējais ir sagatavošanās process, darbs, kurā mēs uzlabojam sevi. Nepārprotiet mani, uzvarēt vienmēr ir patīkami, vai tas ir čempionāts vai pārbaudes spēle, taču svarīgi ir uzvarēt tad, kad tas ir būtiski. Jūs atcerēsieties uzvaru pār Baltkrieviju pārbaudes spēlē vai uzvaru pār Krieviju pasaules čempionātā?

Tags

Artūrs Irbe Blackhawks Edgars Masaļskis Flames Georgijs Pujacs Gints Meija Islanders Jānis Sprukts Kontinentālā hokeja līga (KHL) Kristers Gudļevskis Krišjānis Rēdlihs Latvijas hokeja izlase Lauris Dārziņš Māris Bičevskis Mārtiņš Cipulis NHL Oilers Pasaules čempionāts hokejā Rangers Red Wings Rīgas "Dinamo" Sandis Ozoliņš Somija Teds Nolans
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form