- Hokeja aprindās Edgara Bunča vārds komentārus neprasa – viņu kā augsta līmeņa profesionāli novērtējuši ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām, taču tik un tā – kas ir tie iemesli, kādēļ turpmāk viņa vārds un darbs būs cieši saistīts ar "Zemgale/LLU"?
A.Zeltiņš: - Noteikti piekritīšu, ka Edgara vārds plašus komentārus neprasa, jo viņš Latvijas hokeja menedžmentā ir viens no zinošākajiem cilvēkiem ne tikai nacionālajā, bet arī starptautiskā mērogā. Līdz šim es kā HK "Zemgale/LLU" direktors vienlaikus biju arī tā ģenerālmenedžeris, bet, darba apjomam augot un saprotot, ka viena cilvēka zināšanu apjoms visās jomās nevar būt pilnīgs, tika pieņemts šāds uz tālāko attīstību un izaugsmi vērsts lēmums. Jāsaka, ka ar Edgaru līdz šim jau esam veiksmīgi sadarbojušies - pagājušajā sezonā "Zemgale/LLU" bija "Dinamo Rīga" farmklubs un daudzi spēlētāji tika iesaistīti abod klubos. Esmu pārliecināts, ka mūsu tālākais kopdarbs palīdzēs atklāt arvien jaunus hokeja profesionāļus un palīdzēt viņiem sasniegt augstus karjeras mērķus.
- Kā Tu pats, Edgar, vērtē kļūšanu par vienu no "Zemgale/LLU" komandas virzītājspēku?
E. Buncis: - Uzskatu, ka mana pievienošanās "Zemgale/LLU" varētu sniegt ieguldījumu ne tikai kluba, bet arī Latvijas jauno hokejistu tālākai profesionālajai izaugsmei. Jau aizvadītajā sezonā, kad vēl biju "Dinamo Rīga" ģenerālmenedžeris, ar Aivaru daudz diskutējām par atsevišķu hokejistu tālāko karjeru, meklējot iespējas un pat līgumus, lai viņi varētu tālāk spēlēt "Dinamo" sistēmā vai pat citā valstī. Mērķis, ko vēlamies sasniegt, ir skaidrs, un šobrīd atliek neatlaidīgi iet uz tā sasniegšanu.
Bērnu un jauniešu vecuma posmā čempionāti Latvijā vairāk vai mazāk veiksmīgi notiek visos komandu sporta veidos. Taču vislielākais izaicinājumu periods spēlētājiem ir no 17 līdz 23 gadiem, kad jaunais sportists vēl nav sasniedzis briedumu, lai varētu līdzvērtīgi konkurēt ar pieaugušajiem, bet no otras puses - viņam šajā posmā ir vajadzīgs plānveidīgs darbs un attiecīga līmeņa spēles, lai paaugstinātu profesionālo līmeni. Vēsturiski ir iegājies, ka, savstarpēji spēlējot U-18 un U-20 komandām, pēdējai no tām jāuzvar vismaz ar desmit vārtu starpību. Tā ir norma, kas parāda spēlētāju līmeni. Latvijā diemžēl pēdējos gadus nereti ir bijis tā, ka U-20 spēlētāji nav tik pārāki par U-18 vecuma komandu, jo pēc 18 gadu sasniegšanas iztrūka starpposma līdz 20 gadiem, kurā jaunais hokejists varētu attīstīties. Sasniedzot pilngadību, daudzi pamet aktīvo sportu. Tam mēdz būt arī objektīvi apstākļi, taču visbiežāk tas notiek tādēļ, ka nav kur spēlēt un pilnveidoties, jāsāk mācīties augstskolā un vecāki vairs negrib investēt hokejā.
- Tad kādai būtu jābūt šai sistēmai Latvijā, lai mēs iegūtu profesionālus hokejistus?
E.Buncis: - Hokeja administrācijā esmu vairāk kā sešus gadus un arī pirms tam, vērojot, piemēram, sava dēla iesaistīšanos hokeja sistēmā, varu izdarīt secinājumus. Tika izskatīta teorētiska iespēja nākotnē spēlēt Somijas Augstākajā līgā, tomēr nosacījumi tur vismaz šobrīd ir neizpildāmi tieši finansiālā aspektā. Lai šāda komanda tiktu izveidota, budžetam ir jābūt vairākiem miljoniem eiro. Latvijā šobrīd tas nav iespējams. Tādēļ ļoti pozitīvi vērtēju Aivara un "Zemgale/LLU" ambīcijas un mērķtiecību, lai palīdzētu jaunajiem hokejistiem tieši tajā brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams.
A.Zeltiņš: Tas ir veids, kā attīstīt Latvijas jauno hokeja paaudzi, respektīvi U-20 un U-23, tos, kuri ar laiku varētu veidot spēcīgu pamatu mūsu hokeja valstsvienībai. Lai arī šobrīd nevaru pilnībā izslēgt leģionāru piesaisti "Zemgale/LLU" sastāvam, tomēr vēlamies balstīties tieši uz mūsu jaunajiem hokejistiem, kāpinot viņu profesionalitāti un nodrošinot atbilstošus nosacījumus tālākai karjerai.
- Vai es pareizi saprotu - iesaistīšanās Somijas "Mestis" līgā ir būtisks pamatakmens pilnvērtīgākai Latvijas hokeja piramīdai, un ieguvēji no tā būs ne tikai potenciālās hokeja zvaigznes, bet noteikti arī līdzjutēji, kuri iegūs iespēju vērot krietni dinamiskākas un līdz šim klātienē nepieredzētas spēles?
A.Zeltiņš: Jā, tā noteikti ir. Būtiski palielināsies spēļu kvalitāte un daudzums. Nākamā sezona skaidri parādīs, kādā līmenī esam pret Somijas hokeju un kādi varam kļūt tieši profesionālajā pilnveidē. Noteikti būs daudz ko mācīties ne tikai attiecībā uz spēlēšanu, bet arī jauno hokejistu apmācību un menedžmentu. Domāju dažu sezonā laikā būsim gandarīti, jo redzēsim Latvijas puišus, kurus būsim spējuši izaudzināt un attīstīt. Līdz šim Latvijā pilnīgai hokeja attīstības piramīdai bijis nepieciešams tas, uz ko mēs ejam, jo šajā vecumā jauniešiem ir jābūt iespējai ne tikai spēlēt hokeju, bet īpaši – mācīties to spēlēt. Pretējā gadījumiem viņiem atliek tikai iespēja spēlēt hokeju par salīdzinoši nelielu atalgojumu un beigt karjeru īsā laikā. Mūsu jaunajiem hokejistiem parasti ir piedāvājumi spēlēt dažādās zemāka līmeņa Eiropas līgās, taču, aizbraucot un spēlējot tur par salīdzinoši nelielu naudu, izpaliek iespēja, ko piedāvājam mēs – mācīties spēlēt hokeju.
E.Buncis: Somija, ja skatāmies tieši jauniešu hokeja attīstības jomā, gan U-18, gan U-20 grupās pēdējo desmit gadu laikā regulāri izcīna godalgas pasaules čempionātos. Arī pieaugušo līmenī tā guvusi uzvaras vai vismaz cīnījusies finālā, un tas ir labs kvalitātes rādītājs. Līdz ar to mēs Somijā iegūstam labu vietu un platformu, kur samērot un attīstīt sevi.
Vienmēr esmu uzskatījis – ja ir tāda iespēja, Latvijas sportistiem ir jāpaliek mājās. Nekad nav tā, ka, piemēram, dodoties uz ASV, viņiem tur kāds saka - kur tu biji visu šo laiku, mēs tikai tevi gaidījām. Lai kā arī nebūtu, tur mēs vienmēr būsim svešie. Stāstu ir daudz, un starp tiem - arī bēdīgi, jo ģimene iegulda, būtībā - tērē naudu, cerot, ka jaunietis kaut ko sasniegs. Nereti 14gadīgi hokejisti dodas projām no mājām, un tur sāk dzīvot pilnvērtīgu pieaugušā dzīvi, tostarp - plānojot savu laiku. Visvieglākais ir aiziet uz treniņu, bet ko pēc tam? Sēdēt ērtā dīvānā un spēlēt telefonu vai konsoli? Ja tā notiek, tava attīstība ir beigusies. Arī treneris parādīs tikai to, ko viņš dara ar komandu, bet, lai iegūtu iniciatīvu un pilnveidotos, ir jāmeklē papildus iespējas, un ne vienmēr izvēlētais variants būs kvalitatīvs. Paliekot Latvijā, treneris sportistam pievērsīs lielāku uzmanību nekā jebkurš ārzemnieks.
- Sportista attīstība, manuprāt, nebeidzas tikai ar treniņiem un iziešanu uz ledus – ir nepieciešams kas vairāk....
E.Buncis: Viennozīmīgi! Mācības un izglītības iegūšana ir pamats tālākajai dzīvei, jo vienmēr jāatceras – sportista karjera agrāk vai vēlāk beigsies, un tad var izrādīties, ka tev nekā cita nav. Mēdz teikt – redz kā - aizbrauca, mācās tālmācībā, tad jau tur viss ir beidzies. Tā nav taisnība – tas ir attieksmes – paša bērna un ģimenes – jautājums un spēja to visu organizēt. Arī tālmācībā pabeidzot skolu, vari iestāties universitātē un sekmīgi iegūt augstāko izglītību. Tādēļ atzinīgi novērtēju HK "Zemgale/LLU" sadarbību ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti.
A.Zeltiņš: Te varu piebilst, ka, slēdzot līgumu ar spēlētajiem, mūsu klubā viens no svarīgākajiem jautājumiem jaunajam censonim ir – kur un kā viņš mācīsies. Pārējais jau ir atkarīgs no tā, kā mēs to noorganizēsim, jo ir nepieciešams savienot mācības ar spēlēm, tajā skaitā – izbraukumos, kad sportisti mācās, dzīvojot viesnīcā.
- Līdz septembrim, kad sāksies jaunā hokeja sezona, palicis pavisam maz. Kādas izmaiņas, protams, bez spēlēšanas "Mestis" līgā vēl skars "Zemgale/LLU" grafiku un komandas sastāvu?
A.Zeltiņš: Klubam būs jāsavieno spēles Somijas "Mestis" līgā, Latvijas Virslīgā un Kontinentālajā kausā, tādēļ spēlētāju soliņš būs krietni garāks, un arī kluba budžets būs trīs reizes lielāks, nekā spēlējot tikai Latvijā. Protams, ka spēlētāju vidū, salīdzinot ar pagājušo sezonu, būs lielas izmaiņas. Pamatā balstīsimies uz tiem hokejistiem, kuri jau ir vai būs Latvijas izlasēs dažādos vecuma posmos, bet pagaidām konkrētus uzvārdus nesaukšu, jo process vēl notiek, vien varu apliecināt, ka veidosim motivētu un spēcīgu komandu, lai sasniegtu augstus rezultātus. Arī Edgara kā ģenerālmenedžera pievienošanās klubam, ir vērtīgs ieguvums, virzoties uz jaunu līmeni kvalitatīvā hokejā. Ja runājam par treneru korpusu, galvenā trenera amatā jaunajā sezonā darbu turpinās Artis Ābols, kuram palīdzēs Artūrs Āboliņš un Igors Ļebedevs. Jau iepriekšējā sezonā mums pievienojās video treneris Pēteris Groms. Noteikti vēl vēlos pieminēt arī fiziskās sagatavotības treneri Robertu Opalevu. Jelgavas klubs ir kļuvis par Latvija U-20 bāzes klubu.
- Runājot par klubu un tā attīstības plāniem, noteikti nedrīkstam aizmirst arī par laukuma sesto spēlētāju – līdzjutējiem. Ko hokeja fani var sagaidīt no "Zemgale/LLU" jaunajā sezonā?
A.Zeltiņš: Noteikti – dinamiskāku un vēl interesantāku spēli! Mums tas ir skaidrs, un vēlētos, lai arī kluba fantastiskie un atsaucīgie līdzjutēji saprastu – kaut gan Somijas līgā balstāmies uz U-20 sastāvu, tas nebūs jauniešu hokejs, tāpēc esmu pārliecināts, ka 26 "Mestis" līgas spēles, kas notiks tieši Jelgavas Ledus hallē, pulcēs pilnas tribīnes un ļaus līdzjutējiem sajust dinamisku profesionālā hokeja "garšu". Lai atvieglotu dzīvi skatītājiem, sadarbosimies ar kādu no biļešu kompānijām, un biļetes uz spēlēm, tostarp 16 Latvijas Virslīgas dueļiem, varēs iegādāties iepriekš, nestāvot garās rindās pie kases pirms spēles. Būs arī abonementa iegādes iespējas, par ko drīzumā informēsim līdzjutējus.
E.Buncis: Vēl tikai vēlos piebilst, ka tie, kuri kādu iemeslu dēļ nevarēs tikt uz spēlēm klātienē, varēs tām sekot televīzijā – šobrīd notiek pārrunas, kura no televīzijām tās translēs.
- Esmu pārliecināta, ka jaunajā sezonā tribīnes Jelgavas Ledus hallē būs vismaz tikpat piepildītas kā šopavasar izslēgšanas spēļu laikā, tādēļ rodas loģisks jautājums – vai pārskatāmā nākotnē nebūs nepieciešamas hokeja halles paplašināšana?
A.Zeltiņš: Tas, protams, ir mūsu sapnis. Somijā esmu bijis hokeja hallē, kurā ir ne tikai plašas tribīnes skatītājiem, bet arī apļveida skrejceliņš, kas lieliski noder, sportistiem iesildoties. Taču, ņemot vērā energoresursu cenu kāpumu un būvniecības izmaksas, pagaidām uzlabojumus plānot būtu pāragri. Līgums ar "Mestis" ir noslēgts uz trim gadiem, bet jau pirmais gads sniegs atbildes uz to, kādu mēs redzam šo sadarbību ilgtermiņā. Sākot šo ceļu, mēs, iespējams, sapratīsim, kā daudzas lietas pilnveidot, savukārt mums jāpierāda "Mestis" līgai, ka esam līdzvērtīgi partneri. Turklāt, aizsākot sadarbību ar Somiju hokeja jomā, paveras arī jaunas iespējas kontaktu pilnveidei citās jomās, tostarp Jelgavas un Somijas pilsētu pašvaldību līmenī un sadarbībai uzņēmējdarbībā.
E.Buncis: Tas, ka esam Somijas līgā, jau ir sasniegums un dzinulis tālākai attīstībai. "Mestis", atverot durvis citu valstu komandām un nākotnē vēloties piesaistīt arī Igauniju un Lietuvu, varētu veidot sava veida reģionālu čempionātu. Tas ļaus mums no jaunajiem hokejistiem, iespējams, radīt zvaigznes. Spēlējot Somijā, hokejisti būs tuvāk skautiem un var pavērt plašākas iespējas. Jaunās zvaigznītes mēs nenoturēsim, un tas arī nav nepieciešams viņu profesionālās pilnveides vārdā. Bet būsim ielikuši pareizus pamatus un Latvijas izlasei jaunus spēkus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
