Foto: F64
Zaudējums vājai komandai tūlīt pat pēc gūtiem punktiem pret hokeja lielvalsti. Visu spēku izlikšana pirms visnotaļ svarīgāka mača. Kāda netaustāma "latviešu mentalitāte", kas atkal patraucējusi atbildīgā brīdī. Vai šādiem bieži piesauktiem stereotipiem ir pamats saistībā ar Latvijas vīriešu hokeja izlasi? Atbilde nav viennozīmīga, taču norāda, ka seniem Latvijas hokeja mītiem nav gluži pamata ticēt.

Gandrīz tieši pirms 20 gadiem – 2001. gada 2. maijā – Latvijas hokeja izlase piedzīvoja vienu no sāpīgākajām neveiksmēm pasaules čempionātos. Latvijas valstsvienība ar visām Nacionālās hokeja līgas (NHL) zvaigznēm ierindā vispirms pieveica ASV izlasi (2:0), bet pāris dienas vēlāk tās ceļā stājās par vājāku uzskatītā Ukrainas izlase (2:4). Ķelnē esošajiem latviešu tūkstošiem vienas spēles laikā cerības par izslēgšanas spēlēm apdzēsa realitāte – izlasei nu jau bija jācīnās par palikšanu elites divīzijā.

Latvijas hokeja vēsturē nav trūkušas ne skaistas uzvaras, nedz atmiņā paliekoši zaudējumi. Iespējams, gan, ka tieši neveiksme pret Ukrainas izlasi ir viena no tām, kas fanu vidē veicinājusi stereotipu par Latvijas hokeja izlasi, kura gatava "iekost" vai vismaz cienījami piekāpties kādai no hokeja lielvalstīm, bet tūlīt pat var arī zaudēt punktus pret vājāku komandu. Vai Latvijas izlasei tas patiešām bijis raksturīgi? Cik bieži šādās situācijās nonāk citas pēc spēku samēriem līdzvērtīgas izlases? Portāls "Delfi" uzņēmās izpētīt mīta patiesību, lai noskaidrotu, vai šādam stereotipam vēsturiski bijis pamats.

Sāncenšiem zaudētie punkti

Lai pārbaudītu, vai Latvijas izlase bijusi īpaši veiksmīga vai neveiksmīga, loģisks šķiet risinājums salīdzināt to ar citām pēc spēka līdzīgām komandām. Sākotnēji aplūkosim Latvijas izlases sasniegumus laika gaitā, balstoties uz tās iegūtajiem punktiem pret dažādiem pretiniekiem. Hokeja izlašu līmeņa atšķirības dēļ diezgan vienkārši izveidot šādas grupiņas pēc to spēku samēriem, kas daļēji jau neformālās sarunās mēdz eksistēt. Trīs izlašu grupas sauksim par "lielvalstīm", "vidusšķiru" un "pastarīšiem".

Pirmkārt, Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) ranga labāko sešinieku kopš 2013. gada ieņēmušas vien Kanādas, Zviedrijas, Krievijas, ASV, Somijas un Čehijas izlases. Kopš ranga izveidošanas 2003. gadā visas minētās komandas nav pat pametušas labāko septītnieku. Taču septiņu labāko komandu skaitā savulaik uzturējās arī Slovākijas izlase. Slovāki gan kopš 2007. gada čempionāta piedzīvojuši hokeja izlases pagrimumu. Šī iemesla dēļ līdz 2007. gada PČ par "lielvalstīm" atņemtiem punktiem sauksim panākumus pret labāko sešinieku un Slovākiju, bet kopš 2007. gada stipras komandas tēlu piedēvēsim vien sešām komandām.

Otrkārt, godīgi būtu izdalīt arī kādu vidusmēra komandu pulciņu, lai būtu spēles, kurās piedzīvot zaudējumu ir tikai saprotami (un arī pretēji – uzvarēt nav varoņdarbs). Šveice jau ilgi pretendējusi uz augstāku vietu hokeja sabiedrībā, bet no ilgstoši ieņemtās septītās vietas rangā nav spējusi pakāpties. Kopš 2000. gadu sākumā relatīvi tuvu bijusi Latvija un Vācija, bet nu jau ilgstoši abas izlases rangā cīkstas arī ar Norvēģiju, Baltkrieviju un jau minēto Slovākiju. Tādējādi mums rodas pietiekami kupls "vidusšķiru" komandu skaits.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!