Gribētos šajā rakstā detalizēti izskatīt mūsu esošos un, droši vien, nākotnes cēloņus, jo Latvijas futbolā progress nav novērojams.

Aplūkosim šo jautājumu vispirms vēsturiskā plānā, piemēram, tādā komandas sporta veidā kā hokejs. Analizējot hokeja attīstību Latvijā ilglaicīgā posmā, atcerēsimies, ka uz Latvijas Republiku atbrauca nopelniem bagātais kreatīvais treneris Viktors Tihonovs ar savām taktiskajām izstrādnēm un metodisko sagatavotību. Hokejs ir ātruma spēle ar lielām situāciju variācijām- viss var izšķirties sekundes simtdaļā, kur bez precīza spēles plāna nav iespējams veiksmīgs rezultāts. Komandas panākumi ir tikai kvalificētas un veiksmīgas trenera darbības rezultāts. Desmitiem treneru Eiropā un Krievijā izmanto Tihonova metodiku un taktiskās izstrādnes. Diemžēl, futbolā mums tādu skolotāju nebija. Kaut arī mums ir daudz treneru profesionāļa licenci, kuri varētu ietekmēt Latvijas futbolu, tomēr tas netiek novērots.

Pamēģināsim šo jautājumu izskatīt citā veidā. Apskatīsim, kas ir līdzīgs televīzijai un futbolam. Gan vienu, gan otru mēs izmantojam, lai gūtu informāciju un patiku. Ja mēs atcerēsimies rūpnīcas, kas ražoja pirmos televizorus – rūpnīcu konveijeri strādāja pilnā sparā, strādāja cehi, profesionālās apvienības, sanatorijas, profilaktoriji un darbinieki, toties televizori nebija labākās kvalitātes. Futbola federāciju var skatīt tādā pašā virzienā - strādā nodaļas, komitejas, komisijas un treneri, kā arī tiesnešu korpuss, bet futbols nav tās labākās kvalitātes. Mēs gribētu redzēt uzvaras (golus), bet mēs tos neredzam. Mēs nomainām trenerus, dažus pat vairākas reizes, nomainām talismanus, atribūtiku un pie tam vēl vēlamies mainīt mentalitāti, bet viss tas nemaina rezultātu – uzvaru nav. Diemžēl, treneri komandas uzvaras iemaņām nav apmācīti.

Šādas prasmes trenerim jāapgūst patstāvīgi, izrādot iniciatīvu. Vissliktākais, ka Latvijas trenerim nav vēlēšanās mācīties pašiem un pārņemt citu pieredzi.

Apmācības, konferences, semināri un treneru kursi ir sagatavoti formāli, pavirši un nerada uzlabošanas ceļu esošo futbola problēmu atrisināšanai. Mēs nevaram nodrošināt kvalitatīvu futbola treneru sagatavošanu un viņu konkurētspēju. Futbola trenerim futbols ir ne tas, ko tu domā, bet tas, ko tu dari un velti tam. Diemžēl, nav pieprasījuma pēc futbola lekcijām vai metodiskās literatūras. No šī arī aug mūsu sieviešu un vīriešu komandu neveiksmes. Mūsu "mūsdienu attieksme" arī paredz turpmākās neveiksmes.

Ja attieksme pret izlases komandu apmācību saglabāsies iepriekšējā līmenī, mēs arī turpmāk nepiedzīvosim Latvijas futbola izlases panākumu pozitīvu dinamiku.

Mēs - visa futbola saime - varam lepni piepūst vaigus, apzinoties savu nozīmību futbolā, bet rezultāts būs atkarīgs tikai no mūsu iniciatīvas iegūt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!