Latvijas vieglatlētiem ziemā joprojām jāsadzīvo ar nožēlojamiem treniņu apstākļiem
Foto: DELFI

Latvijas vieglatēti katru sezonu spēj parādīt augsta līmeņa rezultātus sacensībās, neraugoties uz to, ka treniņu apstākļi ziemā ir ļoti slikti. Rīgā nav pieejama mūsdienīga sporta manēža ar atbilstošiem apstākļiem, bet pastāv cerība, ka uz 2020.gada olimpiskajām spēlēm Latvijas vieglatlēti varēs sagatavoties pienācīgi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas olimpiskajā delegācijā uz 2012.gada Londonas spēlēm bija 22 sportisti, kas apliecina viņu varējumu starptautiskā līmenī. Aizvadītā gada Eiropas čempionātā Latviju pārstāvēja 24 vieglatlēti, bet, lai arī medaļas netika izcīnītas, augstākās vietas ieguva Madara Palameika šķēpa mešanā (4. vieta) un Aiga Grabuste tāllēkšanā (5. vieta).

Runas par vieglatlētu sliktajiem treniņu apstākļiem nenotiek pirmo gadu, taču situācija nav uzlabojusies. "Latvijā mums ir pusotra manēža – Kuldīgā šim reģionam ļoti atbilstoša manēža, un tur viss ir kārtībā. Varētu teikt, ka Rīgā ir pusmanēža, kas celta 1965.gadā. Kāda tā bija tad, kad tika uzcelta, tāda tā ir arī tagad," sacīja Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis. "Tā kā mēs gatavojamies Riodeženeiro olimpiskajām spēlēm, tad mūsu treniņu bāzēm vajadzētu būt šīm sacensībām atbilstošā līmenī. Iztrūkstošās sporta bāzes mums "sit robu" otrā līmeņa sportistu sagatavošanā. Viņi varbūt necīnās par medaļām, bet ir nākamā paaudze, taču šādi treniņu apstākļi mazina viņu motivāciju. Situācija ar ziemas sporta zālēm tiešām ir traģiska."

Tā kā Rīgā treniņu apstākļi nav atbilstoši, 2014.gada Latvijas labākā vieglatēte, šķēpmetēja, Madara Palameika izvēlējusies trenēties Talsos. Tur viņai nav pārāk daudz vietas, tomēr apstākļi ir labāki nekā Rīgā.

"Talsos mums hallē ir mazs vieglatlētikas celiņš, tāds stūrītis. Tā praktiski ir basketbola halle. Tur ir arī atlētikas zāle, viss ir tā kompakti. Vismaz ir vieta, kur ir silti, siltais ūdens un jaunas telpas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es nedzīvoju Rīgā, jo tur apstākļi ir briesmīgi," skaidroja Palameika. "Ir sērīgi, jo cilvēki gaida lielus panākumus un prasa, ko mēs ziemā darām. Jā, ziemā mēs trenējamies, un šajā periodā ir jāieliek lielākais darbs, lai vasarā būtu panākumi. Ceru, ka mūs kāds sadzirdēs un tiks kaut kas darīts lietas labā. Ceru, ka savā karjerā pieredzēšu jaunas vieglatlētikas būves."

LVS prezidents Zālītis pauž cerību, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties. Pirms vēlēšanām saņemti solījumi no Rīgas mēra Nila Ušakova par manēžas būvniecību Ziepniekkalnā, tomēr pēc tam šī ideja ir pieklususi. Vēl tiek cerēts uz Daugavas stadiona grandiozo rekonstrukciju, kas, iespējams, uzlabotu vieglatlētu treniņu kvalitāti.

"Tas, ka Rīgā ar 700 000 iedzīvotāju nav atbilstošas manēžas, ir "nonsenss". Esošā situācija nav laba. Latvijas Vieglatlētikas federācija ir gatava cīnīties, lai treniņu apstākļus ziemā uzlabotu. Esam runājuši ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) par potenciālo manēžu Ķīpsalas hallē, līdzīgi kā Panevēžā. Ir arī citas versijas, kas saistītas ar citām mācību iestādēm," turpināja LVS prezidents.

Palameika atzina, ka sliktie treniņu apstākļi ziemā atstāj iespaidu uz sacensībām sezonas laikā. Tāpēc tiek rīkotas treniņnometnes ārzemēs, kur sportisti var labāk sagatavoties: "Tāpēc mēs Latvijā netrenējamies visu gadu, braucam uz treniņnometnēm Tallinā, kur ir neiedomājami vairāk vietas. Braucam arī uz siltajām zemēm, drīz dosimies uz Portugāli, lai radītu papildus iespējas sev. Katrs sporta veids vēlas sev pēc iespējas labākus treniņu apstākļus, tāpēc kādam nākas pagaidīt rindā. Varbūt kaut kas drastisks jāpaveic vieglatlētikas popularitātes ziņā, varbūt sporta veidiem jāmetas kopā, lai uzlabotu apstākļus un tiktu pie manēžas. Tā ir aktuāla tēma."

Fakts, ka vieglatlētiem ir pietiekami augsti rezultāti, varbūt arī galvenā problēma, jo no malas cilvēkiem šķiet, ka viss ir kārtībā. "Jā, mēs varam kaut ko sasniegt arī bez labiem treniņu apstākļiem. Latvietim tas ir raksturīgi, ka ar mazumiņu var sasniegt lielas lietas," uzsvēra Latvijas gada labākā vieglatlēte.

Sporta funkcionāri esot izteikušies, ka varbūt pat izdevīgāk ir Latvijas sportistus regulāri sūtīt trenēties uz ārzemēm, nevis celt jaunu halli, taču Zālītis uzsver, ka sports nav tikai profesionāļiem, bet arī aktīva dzīvesveida piekopējiem. "Te ir vairāk jādomā par bērniem, varbūt viņi nekad nebūs olimpieši, bet sports viņiem var iedot veselīgu dzīvesveidu."

"Ceram, ka 2020.gada olimpieši varēs trenēties jau vieglatlētikas manēžā Rīgā. Potenciāli arī Liepājā uz 2018.gadu tiek projektēta manēža, tas arī ir tuvākais projekts, kas varētu būt. Vēl Valmierā ir projekts. Šajā desmitgadē ceram, ka kaut kas būs. Tas tomēr nav tik viegli, jo tā nav sporta spēļu halle, kuru var izmantot no rīta līdz vakaram. Vieglatlētikā ir specifika. Tāpat tur jābūt normālai pakalpojumu kvalitātei, siltām dušām un ģērbtuvēm. To nevar teikt ne par vienu no Rīgas manēžām. Šogad jau maksimāli izdarīts, lai ģērbtuves būtu mājīgas, dušās būtu siltais ūdens, tomēr tā ir pagājušā gadsimta manēža," sacīja LVS prezidents.

Tikmēr Palameika ir tā, kuras sniegums pagājušajā sezonā, liek cerēt, ka viņa varētu no pasaules čempionāta Pekinā atvest godalgu. Viņa gaidāmajam sporta sarīkojumam cītīgi gatavojas, kā arī cenšas sevi psiholoģiski noskaņot uz panākumiem.

"Tagad katru dienu par pasaules čempionātu domāju, jo šī sezona ir ļoti atbildīga. Ir jātiecas un jāstrādā, pat negribot kādu dienu to darīt. Apzinos, ka varu būt spēcīga. Pasaules čempionātā būšu apmierināta ar medaļu, jo man ir tas vecums, ka varu sasniegt labus rezultātus. Cenšos nebaidīties no pjedestāla. Ar pārliecību pieeju darbam, lai sasniegtu panākumus.

Tags

Aiga Grabuste Madara Palameika Vieglatlētika
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form