"Tas [Radevičas medaļa] ir ļoti cerēts un ļoti gaidīts panākums, kura pamatā ir mērķtiecīgs darbs," teica Zālītis. "Viss notika tik labi, kā tam bija jānotiek," piebilda Latvijas delegācijas vadītājs Dienvidkorejā notiekošajās sacensībās.
Zālītis atzina, ka līdz pilnai laimei Radevičas rezultātam pietrūcis septiņu centimetru, jo tas būtu ļāvis tāllēcējai kļūt par Latvijas vēsturē pirmo pasaules čempioni. Taču arī bronzas godalga ir teicams panākums, kas gūts pēc ļoti nopietnas gatavošanās. Līdzšinējā sezonā pieticīgie Radevičas rezultāti Zālītim šaubas neradīja, un LVS prezidents bija pārliecināts, ka pieredzējusī vieglatlēte par galveno startu sev bija noteikusi pasaules meistarsacīkstes, un tam atbilstoši gatavojās. Tādēļ Radeviča finālsacensībās bija vienīgā dalībniece, kas sasniedza savu sezonas labāko rezultātu.
Pirms delegācijas došanās uz pasaules čempionātu Zālītis uzsvēra, ka praktiski visi vieglatlēti brauc cīnīties par augstām vietām, un komandā ir vairāki sportisti, kuri pretendē izcīnīt medaļas. Nākamnedēļ pasaules čempionātā startēs arī Latvijas šķēpmetēji.
Jau ziņots, ka Radeviča 3.vietu izcīnīja pēdējā mēģinājumā, aizlecot 6,76 metrus tālu, kas viņai garantēja arī iespēju piedalīties 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs. Par pasaules čempioni ar vienīgo ieskaitīto lēcienu 6,82 metru tālumā otro reizi pēc kārtas kļuva amerikāniete Britnija Rīse, bet sudraba medaļu ieguva Krievijas tāllēcēja Olga Kučerenko, kura Radeviču apsteidza tikai par vienu centimetru.
Radevičas izcīnītā bronzas godalga ir Latvijas vieglatlētikā nebijis panākums neatkarīgas valsts vēsturē. Līdz šim vienīgo reizi pasaules čempionātos Latvijas vieglatlēts uz goda pjedestāla kāpa 1983.gadā, kad PSRS komandā startējušais Dainis Kūla izcīnīja bronzu šķēpa mešanā. Pasaules čempionāti vieglatlētikā notiek kopš 1983.gada, un tos rīko ik otro gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
