LVS prezidents Zālītis: ja nebūtu pašvaldību atbalsta, vieglatlētikas patlaban Latvijā nebūtu  (1)

"Sportisti reāli iztiek no pašvaldību naudas - ja nebūtu pašvaldību atbalsta, vieglatlētikas praktiski patlaban Latvijā nebūtu. Mums nākotnes lielākais izaicinājums ir izdzīvot. Situācija pērn un šogad, jāsaka kā ir, ir ļoti bēdīga, vietām jau katastrofāla. Nebūtu pašvaldību atbalsta, vieglatlētikas vienkārši Latvijā nebūtu. Valsts budžeta finansējums no 300 000 latu labajos gados ir samazinājies līdz aptuveni 30 000 latu šogad. Tā ir visa nauda, un par to mums ir jāaizbrauc un jāaizved komanda uz visām sacensībām, jāsarīko sacensības uz vietas, jāuztur birojs un jāalgo pieci cilvēki, kas tur strādā. Sportistiem treniņnometņu organizēšanai vienkārši nekas nepaliek pāri, un mēs viņiem, pat gribot, nevaram palīdzēt," situāciju raksturoja Zālītis.

Izdzīvošana notiekot ar pašvaldību atbalstu. "Uz vietas šogad esam sarīkojuši 26 sacensības - Latvijas čempionātus visiem vecumiem, LVS kausus ziemā un vasarā, aizveduši dalībniekus uz 18 čempionātiem un starptautiskajām sacensībām. Reāli visi šie pasākumi ir izmaksājuši 150 000 latu, bet dabūjuši mēs esam, maksimums, 40 000 latu. Tā starpība ir ikdienas darbs. Lai sarīkotu mačus, kuru budžets ir 2500 latu, vispirms ejam pie pašvaldības un prasām - vai stadiona īri nevarat finansēt, vai tiesnešus nevarat atalgot, vai nevarat apbalvošanai kaut ko piešķirt. Tādā veidā gali kaut kā tiek savilkti," pastāstīja LVS prezidents.

Cerēt uz individuālo sponsoru piesaisti pašlaik neesot nekāda pamata, jo ģenerālsponsoru dabūt individuālajam sporta veidam faktiski ir nereāli. "Protams, ir cerība, ka uz olimpisko sezonu varētu kaut ko mēģināt dabūt, taču interese no uzņēmējiem ir ļoti minimāla. LVS 12 869 latus saņēmusi no Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP), 12 000 latu no LOK, kas no solidaritātes fonda piešķīra arī 4500 latu komandas gatavošanai Jaunatnes olimpiskajām spēlēm Turcijā. Pa lielam tas ir arī viss, pluss vēl valsts prēmija 9000 latu apmērā par Inetas Radevičas uzvaru Eiropas čempionātā, ko saņēmām pērn decembrī, bet tērējām šogad. Taču, ja situācija ar finansējumu nemainīsies, uz olimpiskajām spēlēm 2016.gadā Brazīlijā mēs vedīsim tikpat sportistu, cik vingrotāji pašlaik ved uz Londonu. Tā ir realitāte. Valstij jāsaprot - ja nebūs naudas, nebūs kam startēt," uzskata Zālītis.

Viņaprāt, valstij vajadzētu noteikt prioritātes, kā tas bijis Polijā 90.gados. "Viņi [poļi] nolēma, ka ir konkrēti uzņēmumi, kuri savu peļņas daļu sponsorēšanas veidā nodod konkrētām sporta federācijām, kuras no tā arī dzīvo. Nevar nodrošināt tiešo budžeta finansēšanu, labi, bet sponsorēšanas veidā var sakārtot, lai vismaz tās federācijas, kuru sportistiem ir rezultāti augstākajā līmenī, saņem atbilstošu finansējumu. Saprotu, ka budžetā naudas nav un atkal jāgriež kādam nost. Bet kam tad griezīsies, droši vien kultūrai un sportam. Tāpēc ir jautājums, vai mums nākotnē ir vajadzīgs augstu sasniegumu sports? Ja jā, tad no kāda budžeta mēs to visu finansējam," retoriski jautāja Zālītis.

Individuālo sporta veidu pārstāvjiem tikt pie valsts uzņēmumu atbalsta ir sarežģīti, jo tad ir nepieciešams savs spēcīgs lobijs, kura vieglatlētikai nav. "Mēs pērn "Latvijas Valsts mežiem" iesniedzām arī savu projektu, kas nebija saistīts ar izlasi, bet ar tautas sportu. Diemžēl saņēmām nulli, bet viņu atbalstītajos projektos dažreiz nevar saprast, vai tas īsti ir sports vai nav sports. Tā gan ir viņu nauda, un katrs ir sava maciņa turētājs, taču tā ir arī valsts nauda. Par to arī skaidri un gaiši jārunā, ka valsts uzņēmums sadala valsts naudu. Jautājums, pēc kādiem kritērijiem," prātoja Zālītis un piebilda, ka vieglatlētika nevar konkurēt ar basketbolu, hokeju vai futbolu naudas piesaistē.

Labākā situācijā ir tie sportisti, kuri ir iekļuvuši Latvijas Olimpiskas vienības (LOV) komandā, jo viņi saņem naudu treniņnometņu rīkošanai un stipendiju, bet viņu treneri tiek algoti. Pārējiem jākuļas, kā nu viņi prot, un jāmeklē sponsori pašiem. "Ja sportists tiek pie 1000 vai 2000 latu, tā jau ir ļoti, ļoti liela summa, par kuru var sarīkot pāris nometņu, jo individuālam sporta veidam šajā ziņā tas ir nosacīti vieglāk nekā komandu sporta veidam. Ja nav sponsora, jātērē privātie līdzekļi," uz otrā ešelona sportistu nelielo izvēli norādīja Zālītis. Arī ar naudas pelnīšanu komercsacensībās tik viegli vairs neklājas, jo Eiropas lielo maču rīkotāju budžeti ir sarukuši un bieži vien ir tā, ka, tikai tiekot labāko trijniekā vai sešniekā, tiek nopelnīta prēmija.

Tā dēvētajos treknajos gados LVS varēja atbalstīt 50 līdz 60 vieglatlētu, rīkojot tiem treniņnometnes, bet patlaban sportistiem no LVS budžeta netiek dots neviens santīms, jo vienkārši neesot ko dot.

Pašlaik 15 Latvijas vieglatlēti ir izpildījuši olimpisko spēļu normatīvu un gatavojas startēt Londonā. Zālītis iepriekš uzsvēra, ka kopumā olimpiskajās spēles varētu startēt vismaz 22 vieglatlēti, jo vēl septiņiem sportistiem ir reāli tikt pie normatīviem. Vieglatlētikai būs plašākā dalībnieku pārstāvniecība Latvijas olimpiskajā komandā.