Tāllēcējai Grabustei astotā vieta Eiropas čempionātā telpās
Foto: AFP/Scanpix

Latvijas tāllēcēja Aiga Grabuste sestdien izcīnīja astoto vietu Čehijas galvaspilsētā Prāgā notiekošajā Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau ar pirmo lēcienu Grabuste uzrādīja savu sestdienas labāko rezultātu, spējot aizlēkt 6,54 metru tālumā. Nākamie trīs mēģinājumi viņai nebija ieskaitīti, bet piektajā piegājienā viņa aizlēca 6,41 metra tālumā.

Savukārt pēdējā - sestajā - lēcienā Grabustai padevās 6,36 metri.

Līdz ar to latviete palika noslēdzošajā - astotajā - vietā starp finālā iekļuvušajām dalībniecēm, taču tas tik un tā ir Latvijas labākais sasniegums šajā Eiropas čempionātā.

Tikmēr par Eiropas čempioni kļuva Serbijas sportiste Ivana Španoviča, kurai šis ir lielākais sasniegums karjerā. Viņa aizlēca 6,98 metru tālu, kas ir jauns Serbijas rekords, kamēr par sudraba medaļnieci kļuva Vācijas atlēte Sostīna Mogunara, uzvarētājai piekāpjoties par 15 centimetriem.

Savukārt uz Eiropas čempionāta telpās zemākā goda pjedestāla pakāpiena stājās rumāniete Florentīna Marincu, kura aizlēca 6,79 metrus tālu, uzstādot jaunu kontinenta junioru rekordu.

Kā zināms, Grabuste piektdien finālsacensībās iekļuva pēc veiksmīgi izpildīta pēdējā - trešā - lēciena, kurā spēja sasniegt 6,57 metrus un kvalifikāciju noslēgt sestajā vietā.

Jau vēstīts, ka Latvijas skrējējs Dmitrijs Jurkevičs sestdien, uzstādot jaunu valsts rekordu, izcīnīja 12.vietu 1500 metru distancē.

Jurkevičs priekšsacīkstēs 1500 metru distanci veica trīs minūtēs un 42,84 sekundēs, kas ir jauns Latvijas rekords telpās. Tiesa, šāds rezultāts Latvijas sportistam deva vien piekto vietu savā skrējienā.

Finālsacensībām Latvijas sportists nekvalificējās, jo tajās iekļuva katra skrējiena divi ātrākie sportisti, kā arī labākais no pieciem trešo vietu ieguvējiem.

Tomēr Jurkeviča uzrādītais rezultāts ļāva viņam šajā Eiropas čempionātā izcīnīt 12.vietu starp 28 atlētiem. Zīmīgi, ka ņemot vērā visu skrējēju rezultātus, Latvijas pārstāvim priekšsacīkstēs bija astotais labākais laiks.

Tikmēr pārējie deviņi Latvijas sportisti jau izstājušies no tālākas dalības šajā čempionātā.

Ceturtdien kvalifikācijas sacensības bez ieskaitītiem rezultātiem noslēdzās tāllēcējam Elvijam Misānam un lodes grūdējam Mārim Urtānam. Tikmēr piektdien Latvijas labākais kārtslēcējs Mareks Ārents atkārtoja savu personisko rekordu 5,60 metri, tomēr nespēja sasniegt finālu, sacensības noslēdzot 11.pozīcijā.

Vēl no Latvijas sportistiem Kārlis Pujāts pārvarēja vien sākuma augstumu 5,05 metri, ierindojoties 19.vietā starp 21 sportistu, kas tika pie ieskaitīta rezultāta.

Tikmēr 400 metru distancē Latviju pārstāvēja Jānis Baltušs ierindojās 30.vietā starp 33 sportistiem, bet 800 metros Pauls Ārents ieņēma 28.pozīciju, Kristaps Valters finišēja 31.pozīcijā, bet Renārs Stepiņš sacensības noslēdza 34.vietā starp 40 dalībniekiem.

Savukārt augstlēkšanā dāmām pamatsacensībās neizdevās iekļūt arī Madarai Onužānei, kura, pārvarot 1,77 metru augstumu, ieņēma 21.vietu 22 dalībnieču konkurencē.

Čempionāts ritēs līdz svētdienai, un Latviju tajā kopumā pārstāv 11 sportisti.

Eiropas čempionāta normatīvus bija izpildījuši tāllēcēji Aiga Grabuste un Elvijs Misāns, lodes grūdējs Māris Urtāns, kārtslēcējs Mareks Ārents un 800 metru skrējējs Renārs Stepiņš, bet skrējēju Dmitriju Jurkeviču, kurš piedalīsies 1500 metru distancē, Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) dalībnieku vidū apstiprināja, jo uzskata viņu par gana augsta līmeņa sportistu, kurš Eiropas čempionātā varētu uzrādīt atzīstamu rezultātu.

Papildus šiem sešiem sportistiem Eiropas čempionātā startēs vēl pieci vieglatlēti, kuri bija izteikuši gatavību doties uz Eiropas čempionātu par saviem līdzekļiem, - augstlēcēja Madara Onužāne un ASV studējošais kārtslēcējs Kārlis Pujāts, kā arī skrējēji Jānis Baltušs (400 metri), Pauls Ārents un Kristaps Valters (abi - 800 metri).

Latvijas 11 vieglatlētu delegācija būs visplašākā Eiropas čempionātu vēsturē kopš 1992.gada. Iepriekš pieckārt (1992., 1996., 1998., 2007. un 2013.gadā) Latviju pārstāvējuši pa astoņiem vieglatlētiem.

Pērn notikušajā pasaules čempionātā telpās Latviju pārstāvēja vienīgi tāllēcēja Lauma Grīva, kura izcīnīja 12.vietu, bet iepriekšējās Eiropas meistarsacīkstēs pirms diviem gadiem sekmīgākos rezultātus sasniedza Misāns un Poļina Jeļizarova 3000 metru distancē, kuri guva astotās vietas.

Pēdējais no Latvijas sportistiem, kurš Eiropas čempionātā telpās ticis pie kādas no godalgām, ir barjersprinteris Staņislavs Olijars, kurš 2002.gadā kļuva par bronzas laureātu. Tāpat viņš 2000.gadā izcīnīja arī zeltu.

Tags

Aiga Grabuste
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form