Vieglatlētu vērtējums par Rio: kopumā nostartēja labi, bet problēmas ar psiholoģisko sagatavotību
Foto: F64

Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) valde ir publiskojusi savu vērtējumu par Latvijas vieglatlētu startu olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, kā arī atklājusi secinājumus, lai turpmāk mūsu vieglatlēti nozīmīgākajās sacensībās rādītu vēl labāku sniegumu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

LVS valde uzskata, ka Latvijas vieglatlētu komanda kopumā Rio nostartējusi labi. Lauras Ikaunieces-Admidiņas izcīnītā 4. vieta ir lielisks panākums, arī Madaras Palameikas 10. vieta un Jeļenas Prokopčukas un Paulam Pujāta 12. vieta arī vērtējami ļoti atzīstami. Pārējie komandas dalībnieki nostartēja savās spēju robežās jeb cik vien labi varēja konkrētajā brīdī. Diemžēl dažas dienas pirms kvalifikācijas sacensībām nelielu traumu guva šķēpmetējs Rolands Štrobinders, bet traumas dēļ uz starta nevarēja iziet maratonists Valērijs Žolnerovičs.

"Vairāki secinājumi pēc olimpisko spēļu noslēguma, pirmkārt, mūsu šķēpmetējiem ir problēmas ar psiholoģisko sagatavotību. Olimpiskajai komandai trūkst psihologu, kas varētu palīdzēt sportistiem gan pirms atbildīgiem startiem, gan treniņu periodā. Otrkārt, tiem sportistiem, kuru treneris nav klāt sacensību laikā, ir jāņem vērā tie norādījumi, kurus sniedz par konkrēto disciplīnu atbildīgais treneris sacensībās. Treškārt, sportistiem nepieciešams savlaicīgs finansējums no Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Olimpiskās vienības, lai pilnvērtīgi sagatavotos sacensību sezonai. Diemžēl finansējumu, kas piešķirts martā, vieglatlētiem ir grūti mērķtiecīgi izmantot, jo treniņnometnes tiek plānotas jau iepriekšējā gada rudenī. Visbeidzot, pirms nozīmīgām izlases sacensībām komandas sastāvam jābūt maksimāli uzraudzītam no federācijas puses, lai sportistiem un treneriem nekas netrūktu un viņi būtu pēc iespējas labāk sagatavojušies šiem startiem," teikts LVS izplatītajā paziņojumā.

Negatīvi tiek vērtēts tas, ka Dmitrijs Miļkevičs kā vieglatlētikas komandas vadītājs nevarēja ierasties sacensību norises vietā vairākas dienas pirms sacensību sākuma ierobežoto oficiālo personu skaita dēļ.

LVS saskatīta problēmas sportistu psiholoģiskajā sagatavotībā tādās atbildīgās sacensībās kā olimpiskās spēles. Runājot par treneriem, jāatzīmē, ka daži treneri nemācās no citiem augstas klases speciālistiem. LVS valde uzskata, ka treneriem formāli jākļūst atbildīgākiem. Pirms ikviena nozīmīga starta – Eiropas, pasaules čempionāta vai olimpiskajām spēlēm – trenerim ar audzēkni būtu jāaizpilda anketa un jāinformē federācija par sportista vispārējo sagatavotību un mērķiem sacensībās.

Pēc sacensībām individuāli analizēt – kas traucēja, kas palīdzēja un ar kādām problēmām sportists saskārās. Papildus tam ir vērojama tendence, ka vairāki vieglatlēti dodas uz sezonas atbildīgām sacensībām ar jau esošām traumām, neinformējot par to Latvijas Olimpisko vienību (LOV).

LVS valde uzskata, ka LOV un sportistiem pirms sacensībām būtu jāinformē federācija, lai vieglatlētikas skatītājiem nebūtu pārsteigums, tikai neilgi pirms sacensībām uzzinot par sportistu nestartēšanu traumas dēļ.

Gunta Zālīša vērtējums par Latvijas vieglatlētu dalību olimpiskajās spēlēs:

Laura Ikauniece- Admidiņa 

Rezultāts vērtējams kā izcils. Prieku aizēnoja trenera psiholoģiskā nenoturība visu spēļu laikā un izteikumi publiskajā telpā pēc olimpiādes. 

Jeļena Čelnova- Prokopčuka 

Ļoti labs rezultāts, ņemot vērā sportistes grūto pielāgošanos karstumam. 

Pauls Pujāts 

Patīkams pārsteigums par iekļūšanu finālā. Sacensību finālā pietrūka lielo sacensību pieredze, jo šīs bija sportista pirmās lielās sacensības. 

Madara Palameika 

Sevi pilnībā nerealizēja. Divi iemesli - "lielo sacensību sindroms" un psiholoģiskā nenoturība. 

Gunta Latiševa-Čudare 

Kaut arī sportiste sasniedza sezonas labāko rezultātu, tomēr, ņemot vērā jauno vecumu, sportiskajiem rezultātiem bija jāprogresē. Kļūdas sagatavošanās posmā varēja būt par iemeslu parādītajam sniegumam distances beigu daļā. 

Ilona Marhele 

Sportiste nostartēja vidējā līmenī. Gatavojoties gada garumā, tomēr varēja sasniegt personisko rezultātu. 

Sinta Ozoliņa 

Sevi pilnībā nerealizēja. Psiholoģiskie šķēršļi vai sportiskās formas kritums. 

Mareks Ārents 

Labs starts, bet pietrūka tehniskā gatavība lekt augstāk par 5,50m. 

Arnis Rumbenieks 

Labs starts atbilstošs sportista līmenim. Lai cīnītos par kaut ko augstāku, nepieciešams nopietns finansējums. 

Zigismunds Sirmais 

Bez trenera klātbūtnes sportists nespēja sevi realizēt. 

Rolands Štrobinders 

Tā kā sportistu traumas moka jau gada garumā, žēl ka LOV personāls nespēja palīdzēt sportistam pilnībā sevi realizēt. 

Agnese Pastare 

Gaidījām vairāk un labāku rezultātu. Pieredzējusi sportiste, bet atkal pievīla tehnika, jo pēc distances sākumā saņemtajām divām piezīmēm nācās samazināt tempu. 

Ariana Kira Hilborna 

Sportiste nostartēja vāji. Tā kā normatīvs tika izpildīts samērā vēlu, ne uz ko īpašu arī nebija cerību.

Valērijs Žolnerovičs 

Otrās olimpiskās spēles, uz kurām sportists aizbrauc ar traumu. Sportistam un trenerim jāizdara secinājumi, jo sportistam otrās olimpiskās spēles ir ar traumu. 

Tags

Jeļena Prokopčuka Laura Ikauniece Madara Palameika
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form