Vai 'All Blacks' veiks jaunu ierakstu regbija vēsturē? Japānā sākas prestižais Pasaules kausa finālturnīrs
Foto: AP/Scanpix/LETA

Piektdien, 20. septembrī, Japānā sākas devītā Pasaules kausa izcīņa regbijā, kuru tradicionāli atklās mājinieki, mērojoties spēkiem ar Krieviju.

Pirmo reizi Āzijā rīkotajā turnīrā Jaunzēlande mēģinās kļūt par četrkārtējo pasaules čempioni un pirmo izlasi, kas spējusi kausu savā īpašumā paturēt trīs reizes pēc kārtas. Iepriekšējā turnīrā Anglijā 2015. gadā Jaunzēlande kļuva par pirmo izlasi, kurai izdevās aizstāvēt čempiones titulu.

Grupu sastāvs (iekavās vieta oficiālajā rangu tabulā un čempionu titula iegūšanas gadi)

A. Īrija (1.), Skotija (7.), Japāna (10.), Samoa (16.), Krievija (20.).

B. Jaunzēlande (2.; 1987, 2011, 2015), Dienvidāfrika (4.; 1995, 2007), Itālija (14.), Kanāda (22.), Namībija (23.).

C. Anglija (3.; 2003), Francija (8.), Argentīna (11.), ASV (13.), Tonga (15.).

D. Velsa (5.), Austrālija (6.; 1991, 1999), Fidži (9.), Gruzija (12.), Urugvaja (19.).

Izslēgšanas spēlēs iekļūs katras grupas divas labākās izlases, bet trīs labākās garantēs dalību 2023. gada Pasaules kausa izcīņā Francijā. Tādējādi šajā turnīrā tiks noskaidrotas 12 vai 13 no 20 dalībniecēm, jo Francija ir automātiski kvalificējusies kā nākamā turnīra rīkotāja un, ja tā iekļūs savas grupas triju labāko komandu skaitā, būs zināmas 12 nākamā Pasaules kausa izcīņas dalībnieces, bet pretējā gadījumā — 13.

Ja divām izlasēm būs vienāds punktu skaits, tiks piemēroti šādi kritēriji: 1) savstarpējās spēles uzvarētājs, 2) visās grupas spēlēs gūto un zaudēto punktu starpība, 3) visās grupas spēlēs gūto un ielaisto piezemējumu starpība, 4) visās grupas spēlēs gūto punktu skaits, 5) visās grupas spēlēs gūto piezemējumu skaits, 6) vieta oficiālajā rangu tabulā 2019. gada 14. oktobrī. Ja vienāds punktu skaits būs trijām izlasēm, augstāk minētie kritēriji vispirms tiks izmantoti trijotnes pirmās vietas noteikšanai, pēc tam šos kritērijus izmantos vēlreiz otrās vietas noteikšanai. Turnīra tabulas punktu piešķiršanas kārtība: spēles uzvarētāja saņem 4 punktus, neizšķirta gadījumā abas saņem pa 2 punktiem, zaudētāja punktus nesaņem, taču ir iespējams nopelnīt 2 bonusa punktus — vienu (jebkurai komandai) par vismaz 4 piezemējumu gūšanu spēlē un vienu (zaudētājai) par zaudēšanu ar 7 vai mazāk punktu starpību.

A grupa

ĪRIJA (piedalījusies visos turnīros — ceturtdaļfināls (1987, 1991, 1995, 2003, 2011, 2015), ceturtdaļfināla izslēgšanas spēle (1999), grupa (2007))

2019. gada 9. septembrī Īrija pēc uzvaras pār Velsu (17:10) kļuva par piekto izlasi, kura nokļuvusi pasaules regbija organizācijas "World Rugby" rangu tabulas pirmajā pozīcijā kopš tabulas ieviešanas 2003. gada oktobrī. Līdz šim tādu godu bija nopelnījušas tikai Anglija, Jaunzēlande, Dienvidāfrika un Velsa, turklāt Velsa augustā bija pārtraukusi "All Blacks" gandrīz 10 gadu nepārtrauktu atrašanos ranga galvgalī. Tādējādi uz šo Pasaules kausa izcīņu Īrija ieradusies kā komanda Nr. 1, kaut gan daudzi uzskata, ka savu maksimālo sportisko formu Īrija bija sasniegusi pagājušajā gadā, kad tika izcīnīts trešais "Grand Slam" pēdējos 5 gados.

Jaunzēlandieša Džo Šmita vadībā Īrija ir guvusi vislielākos sasniegumus savā vēsturē, un atbilstošs spēlētāju sniegums būtu vislabākā dāvana aizejošajam trenerim. Šmits tika iecelts izlases trenera amatā 2013 gadā pēc Īrijas pagalam neveiksmīgās Sešu nāciju kampaņas, paliekot priekšpēdējai, un nākamajos divos gados tā izcīnīja "Grand Slam". Šmita debijas gadā Īrija bija mata tiesas attālumā no savā vēsturē pirmās uzvaras pār Jaunzēlandi — pilnībā dominējot laukumā un ātri izvirzoties vadībā ar 19:0, tā tiesneša pieliktajā laikā tomēr nespēja izturēt "All Blacks" spiedienu (22:24). Zvaigžņu stunda sita 2016. gada 5. novembrī, kad Īrija Čikāgā pārliecinoši pieveica Jaunzēlandi (40:29), pārtraucot 111 gadu un 27 zaudējumu neražu.

Kaut gan "All Blacks" atmaksāja pēc divām nedēļām Dublinā (9:21), 2018. gadā Īrija atkal guva virsroku (16:9). Šmita vadībā Īrija dominē arī pār pārējiem dienvidu puslodes gigantiem Austrāliju (4 uzvaras, 2 zaudējumi, tostarp 2-1 uzvara 2018. gada Austrālijas turnejā) un Dienvidāfriku (3 uzvaras, 2 zaudējumi, tostarp pirmo reizi Īrija svinēja uzvaru pretinieku laukumā). Šogad izlases sniegumā ir iestājies kritums, Sešu nāciju turnīrā zaudēts Velsai un Anglijai, samierinoties ar trešo vietu. Daudzus pārsteidza kapitulācija Anglijai pirmajā pārbaudes spēlē (15:57), taču šķietami norakstītā Īrija divreiz pārspēja Velsu (22:17 viesos un 19:10 savā laukumā). Bukmeikeri Īriju uzskata par dalīti ceturto favorīti čempiones titulam, taču vispirms tai nāksies paveikt to, kas nekad agrāk nav izdevies — beidzot pārvarēt ceturtdaļfināla barjeru.

SKOTIJA (piedalījusies visos turnīros — 4. vieta (1991), ceturtdaļfināls (1987, 1995, 1999, 2003, 2007, 2015), grupa (2011))

Skotijas pēdējais lielās slavas laiks bija pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākums, kad 1990. gadā tā ar "Grand Slam" triumfēja toreizējā Piecu nāciju turnīrā un sekojošajā Pasaules kausa izcīņā iekļuva pusfinālā, kur savā laukumā tikās pret principiālo sāncensi Angliju — tieši šajā spēlē notika viens no zīmīgākajiem brīžiem finālturnīru vēsturē, kad spēles beigās pie rezultāta 6:6 skotu snaiperis Gevins Heistingss brīnumaini netrāpīja soda sitienu no pašas vārtu priekšas, bet drīz angļi ar Roba Endrū dropsitienu panāca izšķirošo 9:6 un vietu finālā.

Pēc tam Skotijas pastāvīgi (izņemot 2011. gadu, kad dramatiskā cīņā zaudēja Argentīnai) iekļuva ceturtdaļfinālos un tikpat regulāri ar to viss beidzās, tiesa, 2015. gada turnīrā Skotija jau bija ar vienu kāju pusfinālā, kad dramatiskās cīņas pieliktajā laikā DĀR tiesnesis Kreigs Žubērs piešķīra soda sitienu par labu Austrālijai (34:35). Pašlaik Skotiju pelnīti uzskata par Eiropas grandu vājāko izlasi, un tās sportiskā forma sevišķu optimismu nevieš. Kaut gan pērn Sešu nāciju turnīrā Skotija izcīnīja trešo vietu, pieveicot Angliju, Franciju un Itāliju, bet gada beigās divreiz Argentīnu, šogad Skotija palika priekšpēdējā, bet pārbaudes spēlēs demonstrēja nevienmērīgu sniegumu — vispirms graujošs zaudējums Francijā (3:32), tad izmocīts revanšs savā laukumā (17:14), pēc tam divas pārliecinošas uzvaras pār Gruziju (44:10 un 36:9), turklāt 2019. gada 31. augustā Skotija kļuva par pirmo elites izlasi, kas viesojās Gruzijā.

JAPĀNA (piedalījusies visos turnīros — grupa (1987, 1991, 1995, 1999, 2003, 2007, 2011, 2015))

Kaut gan Japāna ar savu aizraujošo spēli allaž ir baudījusi skatītāju simpātijas, tai bija "peramo zēnu" reputācija, jo līdz pat iepriekšējam turnīram tā bija guvusi tikai vienu uzvaru tālajā 1991. gadā sakaujot Zimbabvi, bet 2007. un 2011. gadā viss iespētais bija pa vienam neizšķirtam, turklāt abas reizes pret Kanādu.

Neko īpašu no Japānas negaidīja arī 2015. gadā, kaut gan tās treneris Edijs Džonss, kura dzīslās rit japāņu asinis, neslēpa godkārīgos mērķus. Pirmā Japānas spēle 2015. gada 19. septembrī iegāja vēsturē kā "Brīnums Braitonā" — ar 34:32 tika pieveikta divkārtējā čempione Dienvidāfrika, kurai pirms spēles prognozēja vieglu uzvaru. Kā ierasts, turnīra kalendārs nebija labvēlīgs pastarīšiem, un pēc 4 dienām vairs neatlika spēka cīņā pret svaigo Skotiju (10:45). Tas izrādījās izšķirošais šķērslis cerībām uz vēsturisko ceturtdaļfinālu, un Japānai nelīdzēja uzvaras pār Samoa un ASV.

Savās mājās Japānai būs iespēja revanšēties skotiem un, ņemot vērā, pretinieku ne visai izteiksmīgo sniegumu, ir iespējami pārsteigumi.

Gatavojoties šāgada turnīram, Japāna svinēja uzvaru Klusā okeāna reģiona turnīrā, pieveicot Fidži (34:21), Tongu (41:7) un ASV (34:20), bet pēdējā pārbaudes spēlē cieta sakāvi pret Dienvidāfriku (7:41). Jāpiebilst, ka lielu artavu japāņu sekmēs sniedz ne tikai ārzemju treneri, bet arī naturalizētie imigranti no regbija lielvalstīm — izlases sastāvā ir 16 "leģionāri", galvenokārt no Jaunzēlandes (tostarp kapteinis Maikls Līčs, kurš jau apsolījis vēl labāku izlases sniegumu nekā pirms četriem gadiem), Dienvidāfrikas, kā arī Tongas.

SAMOA (piedalījusies 7 turnīros — ceturtdaļfināls (1991, 1995), ceturtdaļfināla izslēgšanas spēle (1999), grupa (2003, 2007, 2011, 2015))

1991. gada 6. oktobrī Kārdifā Rietumsamoa sagādāja pirmo īsto šoku Pasaules kausu vēsturē, pieveicot mājinieci Velsu (16:13) un liedzot tai šķietami garantēto iespēju piedalīties izslēgšanas spēlēs. Šo panākumu Samoa atkārtoja turpat Kārdifā pēc astoņiem gadiem (38:31). Kaut gan salinieki dažreiz spēja paklupināt grandus, piemēram, viesos 2005. gadā Argentīnu (28:12), 2011. gadā Austrāliju (32:23) un 2012. gadā Velsu (26:19), Pasaules kausa izcīņā turpmāk salinieki vairs nevarēja palepoties ar īpašiem panākumiem un piedzīvo ne tos labākos laikus. 2015. gadā Samoa faktiski izgāzās, bez ierunām kapitulējot DĀR (4:46) un Japānai (5:26) un tikai pēdējā spēlē, kad cerības uz ceturtdaļfinālu bija zudušas, izrādīja nopietnu pretestību Skotijai (33:36).

Pēdējo divu gadu laikā Samoa ir pārspējusi tikai Tongu, Spāniju un Vāciju, bet divreiz zaudējusi Fidži, ASV, kā arī Tongai, Gruzijai, nemaz nerunājot par Austrāliju, tādējādi tās izkļūšana no grupas būs liels pārsteigums.

KRIEVIJA (piedalījusies 1 turnīrā — grupa (2011))

Teorētiski Krievijas izlasei finālturnīrā nemaz nebija jābūt, jo Eiropas kvalifikācijas zonas noslēguma turnīrā tā palika aiz Rumānijas un Spānijas (Gruzija jau bija automātiski kvalificējusies un atlasē nepiedalījās). Tomēr "World Rugby" saņēma sūdzības, ka visas turnīra dalībnieces esot izmantojušas nelikumīgi pieteiktus spēlētājus. Neatkarīga komisija attaisnoja Vāciju un Krieviju, bet Rumānija, Spānija un Beļģija tika atzītas par vainīgām un sodītas ar 5 punktu atņemšanu par katru spēli, kurā piedalījies kāds "nelegālis", tādējādi Spānijai atņēma 40 punktus, bet Rumānijai un Beļģijai — pa 30. Kaut gan Rumānija un Spānija iesniedza apelāciju, 2018. gada 6. jūnijā tā tika noraidīta.

Likteņa ironija — savulaik Spānija panāca Krievijas diskvalifikāciju pirms 2003. gada Pasaules kausa izcīņas. Krievija izšķirošajā Eiropas zonas kvalifikācijas posmā divu spēļu summā pārspēja Spāniju, taču spāņi iesniedza protestu par triju dienvidāfrikāņu iekļaušanu Krievijas izlasē, Krievijas regbija federācija Starptautiskajai regbija padomei (IRB) toreiz neiesniedza pārliecinošus dokumentus par viņu iekļaušanas likumību, un Krievijas vietā uz papildu atlases spēlēm devās Spānijas izlase. Taču uz citu nelaimes savu laimi neuzcelsi, un pēdējā atlases kārtā ar Spāniju viegli izrēķinājās ASV izlase, kura devās uz Austrāliju.

B grupa

JAUNZĒLANDE (piedalījusies visos turnīros — čempione (1987, 2011, 2015), 2. vieta (1995), 3. vieta (1991, 2003), 4. vieta (1999), ceturtdaļfināls (2007))

Kā parasti, arī šoreiz Jaunzēlande ir galvenā favorīte. Tiesa, šogad tās sportiskā forma nav tik apbrīnojama, nesenais smagais zaudējums Austrālijā, nepārliecinošie sniegumi pret Dienvidāfriku, kopumā tikai trešā vieta šā gada Regbija čempionātā, pērn ciestā neveiksme Īrijā un zaudētā pirmā pozīcija pasaules rangu tabulā, kā arī dažu galveno sāncenšu sportiskās formas būtiska uzlabošanās ir pielējušas eļļu runām par "All Blacks" hegemonijas norietu.

Savā ziņā tas ir apliecinājums izlases augstajam līmenim — pietiek ar dažām neveiksmēm (kas citām izlasēm ir normāla parādība), lai sāktos "nu šoreiz gan ir cauri". Laiks ir pierādījis, ka pirmās vietas zaudēšana rangu tabulā ir pārejoša parādība, un nav konkurentu, kas tur spētu noturēties ilgstoši, ne velti Jaunzēlandes topā pavadītais laiks kopsummā ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā visām pārējām izlasēm kopā.

Liela nozīme ir bijusi treneru sastāva stabilitātei, un šajā ziņā izšķirošs bija Jaunzēlandes regbija federācijas lēmums, pretēji ierastajai praksei, neatlaist izlases treneri Greiemu Henriju pēc neveiksmes 2007. gada ceturtdaļfinālā. Kā vēlāk izrādījās, tas bija pēdējais Jaunzēlandes zaudējums Pasaules kausa izcīņā. Pēc triumfa 2011. gadā Henrijs nodeva vadības grožus savam asistentam Stīvam Hansenam, kura vadībā Jaunzēlande 2015. gadā kļuva par pirmo izlasi, kura spēja aizstāvēt savu titulu, un tagad viņa vadībā "All Blacks" centīsies kausu iegūt savā īpašumā trešo reizi pēc kārtas. Optimismam ir nopietns pamats — no 2016. līdz 2018. gadam Jaunzēlande bija zaudējusi tiki vienu spēli Regbija čempionātā, bet šogad vairāk tika domāts par sastāva eksperimentiem, pēdējo četru gadu laikā ir izcīnītas 38 uzvaras, 2 neizšķirti un tikai 6 zaudējumi, par šādu statistiku pārējās komandas var tikai sapņot.

DIENVIDĀFRIKA (piedalījusies 6 turnīros — čempione (1995, 2007), 3. vieta (1999, 2015), ceturtdaļfināls (2003, 2011))

Divkārtējā pasaules čempione Dienvidāfrika ir viena no galvenajām turnīra favorītēm, un grūti noticēt, ka tikai pirms dažiem gadiem tā bija daudzu līdzjutēju apsmiekla objekts. 2015. gadā notikušajā Pasaules kausa finālturnīrā "Springboks" saņēma auksta ūdens šalti pirmajā spēlē pret, kā šķita, bezcerīgiem pastarīšiem japāņiem (32:34), taču Hainekes Maijera audzēkņi spēja uzspodrināt savu reputāciju, sakaujot Samoa (46:6) un Skotiju (34:16), ceturtdaļfinālā pieveicot Velsu (23:19) un tikai pusfinālā atzīstot čempiones Jaunzēlandes pārākumu (18:20).

Ja pēc zaudējuma Japānai šķita, ka zemāk nav iespējams krist, Maijera pēcteča Alistera Kucie vadībā izlases sniegums kļuva katastrofāls. 2016. gadā Dienvidāfrika pamanījās pirmo reizi savā laukumā zaudēt mazākumā spēlējošiem īriem (20:26) un par mata tiesu izglābās no zaudējuma visā sērijā, pirmo reizi zaudēja Argentīnā (24:26), pirmo reizi pēdējo 10 gadu laikā zaudēja Anglijai (21:37), piedzīvoja apkaunojošu zaudējumu pret Itāliju (18:20), cieta rekordsmagu sakāvi pret Velsu (13:27) un pirmo reizi Eiropas turnejā neguva nevienu uzvaru, piedzīvoja visu laiku smagāko zaudējumu savā laukumā pret Jaunzēlandi (15:57), bet 2017. gada 16. septembrī cieta smagāko zaudējumu izlases vēsturē — 0:57 Jaunzēlandē, pārspļaujot 2002. gada sakāvi Anglijā (3:53), kur vismaz varēja attaisnoties ar spēlēšanu mazākumā. Pēc dažiem cerīgiem rezultātiem DĀR cieta rekordsmagu zaudējumu Īrijai (3:38), un 2018. gadā viņu nomainīja Rasijs Erasmuss, kura vadībā DĀR izlase piedzīvo atdzimšanu, pagājušajā gadā pirmo reizi kopš 2009. gada uzvarot Jaunzēlandē (36:34), šogad triumfējot paplašinātajā Triju nāciju turnīrā — Regbija čempionātā, nezaudējot nevienā spēlē un izcīnot neizšķirtu Jaunzēlandē (16:16).

Tiesa, līdz šim Pasaules kausa izcīņas gadā uzvara Triju nāciju turnīrā/Regbija čempionātā nav bijusi laba zīme, jo turnīra uzvarētājam nekad nav izdevies izcīnīt Pasaules kausu — 1999., 2003. un 2007. gadā Triju nāciju kausu ieguva Jaunzēlande, bet Pasaules kausu izcīnīja attiecīgi Austrālija, Anglija un Dienvidāfrika, 2011. un 2015. gadā dienvidu puslodes galvenajā turnīrā uzvarēja Austrālija, bet regbija galvenā balva abas reizes tika Jaunzēlandei. Šogad Dienvidāfrika vēl ne reizi nav zaudējusi, un bukmeikeri kopā ar Angliju to uzskata par dalīti otro favorīti Pasaules kausā.

ITĀLIJA (piedalījusies visos turnīros — grupa (1987, 1991, 1995, 1999, 2003, 2007, 2011, 2015))

Kaut gan Itālija laiku pa laikam mēdz pārsteigt regbija grandus Sešu nāciju turnīrā, bet 2016. gadā Florencē pat šokējot tolaik melno joslu piedzīvojošo Dienvidāfriku (20:18), tās sekmes Pasaules kausa izcīņā bijušas pieticīgas, nekādas sensācijas nav sagādātas un grupas favorītiem parasti smagi zaudēts. 2007. gadā pēc necerēti sekmīga Sešu nāciju turnīra — izcīnītās 4. vietas, pirmās uzvaras viesos, kad tika sakauta Skotija (37:21, turklāt itāļi jau pirmajās sešās minūtēs ienesa 3 piezemējumus) — Itālija bija tuvu iekļūšanai ceturtdaļfinālā, neraugoties uz iznīcinošo sakāvi Jaunzēlandei pirmajā spēlē (14:76 var nešķist nekas īpašs, ja neņem vērā, ka "All Blacks" pirmo 18 minūšu laikā ienesa 5 piezemējumus un pēc tam būtībā rotaļājās ar pretinieku), izšķirošajā spēlē pret Skotiju cieta neveiksmi (16:18). Turpmākajos turnīros favorīti itāļiem īpašas cerības vairs nedeva (2011. gadā Austrālija un Īrija, bet 2015. gadā Francija un Īrija). Tā kā šoreiz Itāliju eksaminēs vēl bargāki skolotāji, cerības uz pirmo ceturtdaļfinālu ir tuvu nullei.

KANĀDA (piedalījusies visos turnīros — ceturtdaļfināls (1991), grupa (1987, 1995, 1999, 2003, 2007, 2011, 2015))

Kanādas izlase ilgi bija spēcīgākā Ziemeļamerikas izlase, tās zvaigžņu stunda sita 1991. gadā, kad tā grupā pārspēja Rumāniju un Fidži, bet ceturtdaļfinālā cienīgi stājās pretim toreizējai čempionei Jaunzēlandei (13:29), turklāt deviņdesmito gadu vidū par tās upuriem krituši pat tādi grandi kā Velsa (savā laukumā) un Francija. Tomēr pēdējā laikā izlase piedzīvo ne labākos laikus, 2017. gadā Amerikas zonas kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs ar savu sīvāko sāncensi ASV saņēma pamatīgu brāzienu (28:28 un 16:52), kam 2018. gadā sekoja negaidīta neveiksme divcīņā pret Urugvaju par pēdējo automātisko ceļazīmi uz Japānu (29:38 un 31:32), tādējādi Kanāda bija spiesta piedalīties papildu kvalifikācijas turnīrā pret Honkongu, Keniju un Vāciju.

NAMĪBIJA (piedalījusies 5 turnīros — grupa (1999, 2003, 2007, 2011, 2015))

Pēdējos 20 gadus Āfrikas otrā spēcīgākā izlase, neraugoties uz tradicionāli ciešo regbija saikni ar savu dienvidu kaimiņieni Dienvidāfriku, Pasaules kausa izcīņas turnīros bijusi "peramo zēnu" statusā, zaudējot visās līdzšinējās spēlēs, tostarp 2003. gadā ciešot rekordsmagu sakāvi no Austrālijas (0:142). Turpmākajos turnīros namībiešu sniegums nedaudz uzlabojās, 2007. gadā viņi spēja pat nedaudz pakutināt nervus Īrijai, kura togad aizvadīja pagalam neveiksmīgu turnīru (17:32), tomēr pastarīšu cīņā Gruzija parādīja viņu īsto vietu (0:30), tiesa, 2015. gadā Namībija gandrīz revanšējās Gruzijai (16:17). Visticamāk, arī šoreiz Namībija paliks pēdējā, reālākā iespēja izcīnīt pirmo uzvaru ir pret pēdējā laikā diezgan neveiksmīgi spēlējošo Kanādu.

C grupa

ANGLIJA (piedalījusies visos turnīros — čempione (2003), 2. vieta (1991, 2007), 4. vieta (1995), ceturtdaļfināls (1987, 1999, 2011), grupa (2015))

Kad 2015. gada 20. novembrī austrālietis Edijs Džonss tika iecelts par pirmo ārzemnieku regbija dzimtenes izlases trenera amatā, Anglijas pašapziņa bija gruvešos: tikko tā bija bija kļuvusi par pirmo turnīra rīkotāju, kura nespēja izkļūt no grupas nieka 12 gadus pēc savas "zelta paaudzes" sera Klaiva Vudvorda vadībā izcīnītā triumfa. Toreiz tas bija kas vairāk nekā iegūtais Pasaules kauss, tas bija triumfs vēsturiskās sāncenses Austrālijas galvenajā stadionā — gadā, kad Anglija viesos otro reizi vēsturē spēja pārspēt Jaunzēlandi (turklāt lielāko daļu spēles aizvadot mazākumā), viesos divreiz pieveica Austrāliju, kas nekad vēl iepriekš nebija izdevies, un tikai pirms pieciem gadiem "Brisbenas slaktiņā" Anglija bija piedzīvojusi vislielāko pazemojumu savā vēsturē (0:76).

Likteņa ironija — Edijs Džonss bija Anglijas fināla pretinieku treneris. Toreiz viņš prata demoralizēto un preses pastāvīgi knābāto Austrālijas izlasi aizvest līdz finālam, pusfinālā aizsūtot mājās izslavētos "All Blacks", un finālā viņa audzēkņi piekāpās tikai papildlaika pēdējā minūtē, nespējot novērst leģendārā Džonija Vilkinsona dropsitienu. Vēl vairāk, pirms nokļūšanas pie Anglijas izlases stūres Džonss vadīja Japānas izlasi, kura uz angļu izgāšanās fona radīja, iespējams, lielāko sensāciju regbija vēsturē, pēdējās sekundēs izraujot uzvaru pār vareno Dienvidāfriku.

No Džonsa tika gaidīts vēl viens brīnums, un viņš nepievīla. Viņa vadībā Anglija uzreiz izcīnīja savu pirmo Sešu nāciju "Grand Slam" kopš 2003. gada, sekoja pārliecinoša 3-0 uzvara Austrālijas turnejā un perfekta sezona kopumā, atkārtojot Jaunzēlandes divreiz gūto sasniegumu 18 uzvaras pēc kārtas. Uzvaru sērija pārtrūka 2017. gada zaudējumā Īrijā, taču tas netraucēja vēlreiz uzvarēt Sešu nāciju turnīrā. Pērn notika straujš kritums, Anglija pirmo reizi palika priekšpēdējā Sešu nāciju turnīrā, viss gads izrādījās pagalam neveiksmīgs, un Džonsam nācās izjust angļu preses laipnību. Šogad Sešu nāciju turnīrā Anglija izcīnīja otro vietu, bet Pasaules kausa izcīņas pārbaudes spēlēs nodemonstrēja labu sniegumu, vispirms pārspējot "Grand Slam" ieguvēju Velsu (33:19), kura revanšējās pēc nedēļas savā laukumā (6:13), bet galvenais pārsteigums bija Īrijai sagādātais pēriens (57:15), kam sekoja formalitātes pret Itāliju (37:0). Kopumā Anglijas sniegums ļāvis bukmeikeriem to kopā ar Dienvidāfriku noteikt kā turnīra dalītu otro favorīti.

FRANCIJA (piedalījusies visos turnīros — 2. vieta (1987, 1999, 2011), 3. vieta (1995), 4. vieta (2003, 2007), ceturtdaļfināls (1991, 2015))

Pelnīti uzskatīta par visneprognozējamāko un vislabāko izlasi, kura nekad nav izcīnījusi kausu, pašlaik tā piedzīvo nebūt ne labākos laikus. Tālā atmiņā ir 1999. gada pusfināls, iespējams, visskaistākā spēle Pasaules kausu izcīņas vēsturē, kad Francija spēja otrajā puslaikā pārvarēt 14 punktu deficītu un skaistā stilā saplosīt galveno favorīti Jaunzēlandi (44:31). Tālā atmiņā ir 2007. gada ceturtdaļfināls, kad Francija ceturtdaļfinālā atkal aizsūtīja Jaunzēlandi mājās (20:18). Pat 2011. gada fināls, kad Francija, iekšējo nesaskaņu plosīta un pamanījusies pat zaudēt Tongai, izrādīja sīvu pretestību Jaunzēlandei (7:8) šķiet noticis tik sen.

Kopš tā laika Francijas izlases līmenis ir krities, vairumā Sešu nāciju turnīra sezonu paliekot 4. vietā. Šāda tendence turpinājās arī 2015. gada finālturnīrā, kur Francija bez ierunām kapitulēja Īrijai (9:24), un visas runas par Franciju kā Jaunzēlandes tradicionālo klupšanas akmeni tika apklusinātas 2015. gada ceturtdaļfinālā (13:62). Bukmeikeri šajā turnīrā Francijas izredzes īpaši augstu nevērtē.

ARGENTĪNA (piedalījusies visos turnīros — 3. vieta (2007), 4. vieta (2015), ceturtdaļfināls (1999, 2011), grupa (1987, 1991, 1995, 2003))

Tradicionāli spēcīgākā Amerikas izlase gadu desmitiem atradās piespiedu izolācijā, faktiski otrā pasaules malā no regbija centriem Eiropā, Jaunzēlandē, Austrālijā vai Dienvidāfrikā, kas ievērojami apgrūtināja regulāru izlašu turneju nodrošināšanu, nemaz nerunājot par piedalīšanos ikgadējos turnīros. Pasaules kausa finālturnīros Argentīnas starts bija vairāk nekā pieticīgs, tikai viena uzvara pirmos trijos turnīros. 1999. gadā "Los Pumas" pirmo reizi lika sevi uztvert nopietni — pēc zaudējuma mājiniecei Velsai, sekoja uzvaras pār velsiešu pāridarītāju Samoa un Japānu, bet ceturtdaļfināla atlases spēlē sensacionāli tika pārspēta Īrija (28:24), bet ceturtdaļfinālā nācās atzīt topošās finālistes Francijas pārākumu (26:47).

Pēc četriem gadiem Īrija revanšējās (15:16) un Argentīna palika aiz borta, taču 2007. gadā Argentīna uzvarēja "nāves grupā", atklāšanas spēlē šokējot mājinieci Franciju (17:12) un neatstājot cerības Īrijai (30:15), bet ceturtdaļfinālā pārspēja Skotiju (19:13), līdz pusfinālā piekāpās topošai čempionei Dienvidāfrikai (13:37). Turnīru Argentīna noslēdza pozitīvi, spēlē par trešo vietu sakaujot Franciju (34:10). Argentīnas regbistu sniegums izraisīja tik lielu ažiotāžu futbola apsēstajā dzimtenē, ka vietējā "El Superclásico" — "Boca Juniors un River Plate" — spēles laiks tika mainīts, lai nesakristu ar Argentīnas ceturtdaļfināla spēli. Bronzas medaļas bija pietiekams arguments nopietnām sarunām par Argentīnas izolācijas izbeigšanu, un drīzumā tika pieņemts lēmums par Argentīnas uzņemšanu 2012. gadā paplašinātajā Triju nāciju turnīrā jeb Regbija čempionātā.

2011. gada finālturnīrā Argentīna atkal nokļuva "nāves grupā", kur zaudēja Anglijai (9:13) un ar lielām pūlēm pieveica Skotiju (13:12), līdz ceturtdaļfinālā piekāpās topošajai čempionei Jaunzēlandei (10:33). Uz 2015. gada finālturnīru Argentīna devās ar optimismu, jo tovasar pirmo reizi bija uzvarējusi Dienvidāfriku, turklāt viesos (37:25), grupas spēlē lika panervozēt Jaunzēlandes līdzjutējiem (16:26), bet ceturtdaļfinālā sagādāja pārsteigumu, sakaujot par favorīti uzskatīto Īriju (43:20). Pirmo reizi pusfinālā bija nokļuvušas tikai dienvidu puslodes pārstāves, diemžēl Argentīnai neizdevās atkārtot 2007. gada panākumu, pusfinālā piekāpjoties Austrālijai (15:29) un spēlē par trešo vietu Dienvidāfrikai (13:24).

Argentīnas regbija integrācija turpinājās, un nākamajā gadā izlases kodolu veidojošais Buenosairesas klubs "Jaguares" tika uzņemts dienvidu puslodes galvenajā klubu turnīrā "Super Rugby", kurā pakāpeniski uzlaboja savu sniegumu un šogad nokļuva līdz finālam, piekāpjoties tikai desmitkārtējam čempionam, Kraistčērčas "Crusaders", kuru savulaik pārstāvējušas tādas Jaunzēlandes regbija leģendas kā kapteinis Ričijs Mako un desmitais numurs Daniels Kārters. Tiesa, galvenā kluba panākumi nav automātiski pārvērtušies izlases rezultātos, šogad saīsinātajā Regbija čempionātā tā zaudējusi visās trijās spēlēs, kā arī pārbaudes spēlē Dienvidāfrikā (18:24), taču Argentīnas grupcīņa joprojām skaitās viena no labākajām pasaulē un var palīdzēt izkļūt no kārtējās "nāves grupas".

ASV (piedalījusies 7 turnīros – grupa (1987, 1991, 1999, 2003, 2007, 2011, 2015))

Daudziem tas būs pārsteigums, taču ASV ir divkārtējā olimpiskā čempione regbijā, tiesa, zelts tika izcīnīts pēdējās divās reizēs, kad regbijs-15 bija iekļauts spēļu programmā — 1920. gadā Antverpenē un 1924. gadā Parīzē. Pasaules kausa izcīņā amerikāņu sekmes bijušas nesalīdzināmi pieticīgākas, līdzšinējos 8 turnīros izcīnītas 3 uzvaras (1987. gadā un 2003. gadā pieveikta Japāna, bet 2011. gadā — Krievija). Pēdējo gadu laikā izlases sniegums ir uzlabojies: līdz šim teorētiski spēcīgākie kaimiņi kanādieši pēdējo divu gadu laikā ir pārspēti četras reizes, Samoa – divreiz, pat Skotija (30:29), tiesa, šogad zaudēts Japānai un Urugvajai. Tā var izrādīt sīkstu pretestību favorītiem, taču izkļūšana no grupas ir maz ticama.

TONGA (piedalījusies 7 turnīros – grupa (1987, 1995, 1999, 2003, 2007, 2011, 2015))

Tradicionāli vājākā no trijām Klusā okeāna saliņu regbija valstīm, kuras iedzīvotāju skaits tikai nedaudz ir lielāks nekā Daugavpilī, Pasaules kausa izcīņā var lepoties ar uzvaru pār Franciju 2011. gadā (19:14), bet citu slaveno uzvaru klāstā var pieminēt Austrāliju 1973. gadā (16:11), Franciju 1999. gadā (20:16) un Skotiju 2012. gadā (21:15), izcīnot pirmo uzvaru Eiropā pār regbija lielvalsti — skotu zaudējums savā laukumā maksāja galvenā trenera amatu Endijam Robinsonam. Pirms četriem gadiem Tonga diezgan negaidīti zaudēja Gruzijai un grupā palika priekšpēdējā vietā. Šogad Tonga jau ir zaudējusi Samoa, Fidži, Japānai, bet pēdējā pārbaudes spēlē nokļuva zem "All Blacks" ceļa ruļļa (7:92), turklāt rezultāts varēja būt vēl nepatīkamāks, ja vien jaunzēlandieši nebūtu nolēmuši pēdējās 15 minūtes spēlēt mazākumā, noņemot no laukuma vienu spēlētāju. Kaut gan Tonga ir cieši saistīta ar Jaunzēlandi, kur dzīvo ievērojama diaspora un "All Blacks" pārstāvējuši daudzi tongiešu izcelsmes spēlētāji, piemēram, leģendārais Džona Lomu, jaunzēlandiešu piezemējumu skaita rekordists Dāgs Haulets, tā bija tikai otrā reize, kad izlases tikās ārpus Pasaules kausa izcīņas — 2000. gadā rezultāts bija vēl graujošāks 0:102. Tongas perspektīvas "nāves grupā" nav rožainas, un pat spēlē pret ASV tā nebūs favorīte.

D grupa

VELSA (piedalījusies visos turnīros – 3. vieta (1987), 4. vieta (2011), ceturtdaļfināls (1999, 2003, 2015), grupa (1995, 2007))

Kad 2019. gada 17. augustā Velsa pārbaudes spēlē uzvarēja Angliju (13:6), tas nozīmēja, ka 19. augustā (rangu tabula tiek atjaunināta pirmdienās) Velsa kļuvusi par ceturto "World Rugby" oficiālā pasaules ranga līderi, pārtraucot Jaunzēlandes gandrīz 10 gadu (509 nedēļas!) nepārtraukto valdīšanu kopš 2009. gada 16. novembra. Velsas prieki gan beidzās pēc divām nedēļām ar zaudējumu nākamajā spēlē Īrijai savā laukumā (17:22) un pēc nedēļas viesos (10:19). Velsas kāpums uz Jaunzēlandes rēķina gan tika uztverts ar zināmu ironiju, ņemot vērā to, ka pēdējo reizi Velsa ir spējusi pieveikt "All Blacks" Josifa Staļina nāves gadā un turpmāko 66 gadu laikā viņiem ir zaudējusi 30 reizes pēc kārtas.

Tomēr sasniegtā pasaules ranga 1. vieta bija labs bonuss jaunzēlandieša Vorena Gatlanda pēdējam gadam Velsas trenera amatā. Gluži kā Edijs Džonss Anglijā, arī viņš stājās pie Velsas izlases stūres pēc tās izgāšanās Pasaules kausa finālturnīrā un tieši tāpat jau pirmajā sezonā 2008. gadā panāca Sešu nāciju "Grand Slam", šo panākumu atkārtojot 2012. un 2019. gadā. Viņa vadībā Velsa 2011. gadā iekļuva Pasaules kausa izcīņas pusfinālā pret Franciju, kur ilgāk nekā stundu nācās spēlēt mazākumā pēc kapteiņa Sema Vorbērtona noraidīšanas un tikai nedaudz pietrūka (8:9), bet 2015. gadā Velsa "nāves grupā", par spīti daudzu spēlētāju savainojumiem, spēja pieveikt mājinieci Angliju (28:25), tomēr pievīla hroniskā nespēja tikt galā dienvidu puslodes gigantiem, grupā zaudējot Austrālijai (6:15), bet ceturtdaļfinālā Dienvidāfrikai (19:23).

Gatlanda vadībā Velsa allaž bija viena no vadošajām Eiropas izlasēm, tomēr spēļu statistika pret dienvidu trijotni nav iepriecinoša — pret Jaunzēlandi tikai viņa laikā vien zaudēts 11 reizes pēc kārtas, pret Austrāliju tikai 2018. gadā izdevās pārtraukt 13 zaudējumu sēriju, pret Dienvidāfriku 9 zaudējumu sēriju (bet kopš 1999. gada – 16) izdevās pārtraukt 2014. gadā, un šoreiz lomas ir mainījušās, jo pēc ceturtdaļfināla zaudējuma Velsa ir pieveikusi DĀR četras reizes pēc kārtas. Par spīti ne visai veiksmīgām pārbaudes spēlēm Velsa Japānā ir ieradusies apņēmīgi noskaņota, bukmeikeri to uzskata par dalīti ceturto favorīti kopā ar Īriju. Tiesa, dažas dienas pirms turnīra sākuma Gatlanda tuvākais palīgs šo 12 gadu laikā, izlases aizsargu treneris Robs Haulijs tika aizsaukts mājās sakarā ar izmeklēšanu par viņa iespējamo dalību aizliegtajās spēļu derībās, tādēļ atliek minēt, kā šis negaidītais trieciens ietekmēs Velsas sniegumu. Vienīgais mierinājums, ka grupas galvenā pretiniece Austrālija tikai atgūstas pēc superzvaigznes Izraēla Folau skandāla.

AUSTRĀLIJA (piedalījusies visos turnīros — čempione (1991, 1999), 2. vieta (2003, 2015), 3. vieta (2011), 4. vieta (1987), ceturtdaļfināls (1995, 2007))

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Austrālijas izlase Pasaules kausa finālturnīros mēdza ierasties stabilā, zvaigžņu pilnā sastāvā kā viena no galvenajām favorītēm, un divreiz devās mājup ar kausu. Pēdējos finālturnīros vērojams tieši pretējais — to regulāri plosa konflikti, kas mēdz skart spēlētājus, trenerus un federāciju.

Pašreizējais izlases treneris Maikls Čeka ir vienīgais, kura vadītās komandas ir uzvarējušas abu pusložu galvenajos klubu turnīros (2009. gadā ar "Leinster" izcīnot pašreizējā Eiropas regbija čempionu kausa priekšteci "Heineken" kausu, bet 2014. gadā ar "Waratahs" iegūstot "Super Rugby" kausu), taču Austrālijas izlases kuģi viņam nākas stūrēt stiprā vētrā. Viņu iecēla amatā tikai gadu pirms iepriekšējā Pasaules kausa finālturnīra, kad nedēļu pirms paredzētās Eiropas turnejas pēkšņi atkāpās Jūens Makenzijs sakarā ar konfliktu ar vairākiem vadošajiem spēlētājiem. Toreiz finālturnīrā neviens neko īpašu no Austrālijas negaidīja, taču tā pamanījās uzvarēt "nāves grupā" pret turnīra saimnieci Angliju (33:13) un Velsu (15:6), ceturtdaļfinālā pēdējā brīdī izraut uzvaru pret Skotiju (35:34), pusfinālā pārliecinoši pārspēt Argentīnu (29:15) un tikai finālā piekāpties Jaunzēlandei (17:34).

Turpmākajos gados izlase nevarēja lepoties ar īpašiem panākumiem, pieklājīgi rezultāti pret Argentīnu un Franciju mijās ar 6 zaudējumiem pēc kārtas Anglijai (tostarp 0-3 sērijā savā laukumā 2016. gadā, kad Čeka pirmo reizi tikās ar pretinieka nometnē pārgājušo tautieti Džonsu), kā arī nepatīkamu statistiku pret Īriju (tostarp 1-2 sērijā savā laukumā 2018. gadā), Skotiju, Dienvidāfriku un, protams, Jaunzēlandi, no kuras piedzīvoti pamatīgi pērieni savā laukumā (8:42 2016. gadā, 34:54 2017. gadā, 13:38 2018. gadā).

Ieilgušās neveiksmes Austrālija pārtrauca šogad Pērtā, kad sakāva mazākumā spēlējošos "vīrus melnā" (47:26) — tieši šis smagais zaudējums bija galvenais iemesls, kādēļ Jaunzēlande zaudēja reitinga līderpozīcijas. Jaunzēlande atmaksāja pēc nedēļas, atstājot kaimiņus sausā (36:0). Vienīgajā pārbaudes spēlē Austrālija sakāva Samoa (34:15). Aina nebūtu pilnīga, ja neieminētu iemeslu, kādēļ Austrālija nepiedalīsies spēcīgākajā sastāvā — atstājot mājās vadošo piezemējumu guvēju Izraēlu Folau. Būdams radikālu uzskatu kristietis, viņš jau pērn iekļuva nepatikšanās ar savu uzskatu paušanu par homoseksuāļu nokļūšanu ellē, par ko saņēma federācijas brīdinājumu. Pēc solījuma atturēties no savu neiecietīgo uzskatu publiskas paušanas ar Folau tika noslēgts 4 gadu līgums gandrīz 3 miljonu eiro vērtībā, taču 10. aprīlī viņš atkal publiski pauda viedokli, ka ellē nokļūst ne tikai homoseksuālisti, bet arī dzērāji, laulības pārkāpēji, meļi, netikļi, zagļi, ateisti, elku pielūdzēji, un jau nākamajā dienā Austrālijas regbija federācija publicēja nosodījumu par federācijas piekoptās iekļaušanas un iecietības politikas rupju pārkāpšanu un paziņoja par plānoto līguma laušanu, kas pēc nerezultatīvām pārrunām tika izdarīts 17. maijā. Folau iesūdzēja federāciju tiesā par netaisnīgu atlaišanu, aizbildinoties ar reliģisko uzskatu brīvību, un izsludināja ziedojumu vākšanu savai tiesvedībai.

Folau skandāls izraisīja šķelšanos ne tikai viņa komandas biedru vidū, bet visā Austrālijas sabiedrībā kopumā — galīgajam spriedumam šajā lietā var būt būtiskas sekas, piemēram, darba attiecību regulējumā, uzskatu brīvības un darba devēju pamatoto prasību savietošanā un ciktāl darba devēji drīkst noteikt darba ņēmēju uzvedības ierobežojumus. Daži bijušie komandas biedri aizstāvēja viņa tiesības brīvi paust savus uzskatus, citi viņu apsūdzēja liekulībā un alkatībā, kad multimiljonārs paraksta dārgu līgumu, negrasoties ievērot darba devēja noteiktās uzvedības prasības, un pie tam vēlas, lai citi sedz viņa rīcības radītās finanšu sekas. Laiks rādīs, kā Folau skandāls ietekmēs Austrālijas izlases sniegumu, taču bukmeikeri neaizmirst, ka Austrālija ir slavena ar savām izķepurošanās spējām, un tās izredzes nav novērtētas īpaši zemāk salīdzinājumā ar Velsu un Īriju.

FIDŽI (piedalījusies 7 turnīros – ceturtdaļfināls (1987, 2007), ceturtdaļfināla izslēgšanas spēle (1999), grupa (1991, 2003, 2011, 2015))

Fidži ceturtdaļfinālā ir iekļuvusi divas reizes, un visspilgtākais sniegums noteikti bija 2007. gadā, kad grupas spēlē ļoti aizraujošā cīņā tika pieveikta Velsa (32:30), bet ceturtdaļfinālā izrādīta cienīga pretestība topošajai čempionei Dienvidāfrikai (20:37), kad favorīti izšķirošo pārsvaru guva tikai pēdējās 10 minūtēs. Daudzi uzskata, ka tieši jaunzēlandiešu tiesnesis Padijs O'Braiens (kurš vēlāk kļuva par IRB tiesnešu padomes vadītāju) neļāva Fidži iekļūt ceturtdaļfinālā arī 1999. gadā, kad zaudētajā spēlē pret Franciju (19:28) saliniekiem neieskaitīja pareizu piezemējumu, bet frančiem uzdāvināja apšaubāmu soda piezemējumu. Pēdējos divos turnīros Fidži nav izdevies izkļūt no grupas, turklāt 2011. gadā Fidži parādīja pavisam nevarīgu sniegumu pret DĀR (3:49), Velsu (0:66) un Samoa (7:27), bet 2015. gadā piekāpās Anglijai (11:35), Austrālijai (13:28) un Velsai (13:23). Fidži vienmēr ir bijusi bagāta ar regbija talantiem, un tā spēj sagādāt sensācijas. Pēdējo divu gadu laikā par Fidži upuriem jau kritusi Skotija (27:22), Francija, turklāt savā laukumā (21:14) un spēcīgā "Maori All Blacks" (27:10).

GRUZIJA (piedalījusies 4 turnīros – grupa (2003, 2007, 2011, 2015))

Tradicionāli uzskatīta par spēcīgāko Eiropas regbija izlasi ārpus Sešu nāciju turnīra dalībniecēm — kopš 2006. gada tikai divas reizes Gruzija nav uzvarējusi Eiropas čempionātā, ko agrāk dēvēja par Eiropas Nāciju kausu. Tās rezultāti devuši Gruzijai iespēju biežāk mēroties spēkiem ar pasaules eliti, neaprobežojoties tikai ar Pasaules kausa izlozes veiksmi — tiesa, smagie zaudējumi pēdējās pārbaudes spēlēs pret Skotiju liecina par būtisku līmeņa atšķirību. Gruzijas ceļš uz Pasaules kausa finālturnīriem ir bijis ērkšķains, debitējot tikai ar trešo mēģinājumu: 1993. gada atlases turnīrā zaudēja gan Krievijai (vienīgais zaudējums Krievijai, kam sekoja 21 uzvara un 1 neizšķirts), gan Polijai, bet 1998. gadā piekāpās Īrijai (0:70) un Rumānijai. Savukārt finālturnīros Gruzijas progress bija pakāpenisks — ja 2003. gadā tika ciesti 4 zaudējumi (topošajai čempionei Anglijai (6:84), DĀR (19:46), Samoa (9:46) un Urugvajai (12:24)), tad 2007. un 2011. gadā tika izcīnīts pa vienai uzvarai (attiecīgi pret Namībiju (30:0) un Rumāniju (25:9), turklāt izrādīja sīkstu pretestību attiecīgi Īrijai (10:14) un Skotijai (6:15)), bet 2015. gadā — jau divas uzvaras (pār Tongu (17:10) un Namībiju (17:16)). Pret Austrāliju Gruzija nekad nav spēlējusi, pret Velsu — vienreiz, 2017. gadā Kārdifā zaudējot visnotaļ cienījami (6:13), pret Fidži — 3 reizes (1 uzvara, 2 zaudējumi). Gruzijas spēle grupcīņā tiek uzskatīta par vienu no labākajām pasaulē, un būs sevišķi interesanti vērot kontrastu cīņu spēlē ar Fidži, kuras spēcīgā puse ir ātrie un tehniskie aizsargi, kas sevišķi labi redzams regbija-7 versijā.

URUGVAJA (piedalījusies 3 turnīros – grupa (1999, 2003, 2015))

Gadu desmitiem otrā spēcīgākā Dienvidamerikas izlase pēdējā atlases turnīrā nospēlēja negaidīti veiksmīgi — pēdējā atlases posmā divreiz pieveicot Kanādu, tā pirmo reizi izcīnot automātisko ceļazīmi uz Pasaules kausa finālturnīru, jo parasti tai nācās atzīt ASV vai Kanādas pārākumu un samierināties ar papildu atlases spēlēm vai vispār palikt bešā. Finālturnīros Urugvaja ir izcīnījusi divas uzvaras (1999. gadā pār Spāniju un 2003. gadā pār toreizējo debitanti Gruziju), bet 2015. gadā "nāves grupā" ar Angliju, Velsu, Austrāliju un Fidži palika pēdējā. Šoreiz gandrīz tie paši pretinieki, Gruzija 16 gadu laikā ir kļuvusi ievērojami spēcīgāka, tādēļ visticamāk atkal pēdējā vieta.

Spēļu saraksts (pēc Latvijas laika, treknrakstā "milžu cīņas")

20.IX

13.45 (A) Japāna – Krievija

21.IX

7.45 (D) Austrālija – Fidži

10.15 (C) Francija – Argentīna

12.45 (B) Jaunzēlande – Dienvidāfrika

22.IX

8.15 (B) Itālija – Namībija

10.45 (A) Īrija – Skotija

13.15 (C) Anglija – Tonga

23.IX

13.15 (D) Velsa – Gruzija

24.IX

13.15 (A) Samoa – Krievija

25.IX

8.15 (D) Fidži – Urugvaja

26.IX

10.45 (B) Itālija – Kanāda

13.45 (C) Anglija – ASV

28.IX

7.45 (C) Argentīna – Tonga

10.15 (A) Īrija – Japāna

12.45 (B) Dienvidāfrika – Namībija

29.IX

8.15 (D) Gruzija – Urugvaja

10.45 (D) Velsa – Austrālija

30.IX

13.15 (A) Skotija – Samoa

2.X

10.45 (C) Francija – ASV

13.15 (B) Jaunzēlande – Kanāda

3.X

8.15 (D) Gruzija – Fidži

13.15 (A) Īrija – Krievija

4.X

12.45 (B) Dienvidāfrika – Itālija

5.X

8.15 (D) Austrālija – Urugvaja

11.00 (C) Anglija – Argentīna

13.30 (A) Japāna – Samoa

6.X

7.45 (B) Jaunzēlande – Namībija

10.45 (C) Francija – Tonga

8.X

13.15 (B) Dienvidāfrika – Kanāda

9.X

7.45 (C) Argentīna – ASV

10.15 (A) Skotija – Krievija

12.45 (D) Velsa – Fidži

11.X

13.15 (D) Austrālija – Gruzija

12.X

7.45 (B) Jaunzēlande – Itālija

11.15 (C) Anglija – Francija

13.45 (A) Īrija – Samoa

13.X

6.15 (B) Kanāda – Namībija

8.45 (C) ASV – Tonga

11.15 (D) Velsa – Urugvaja

13.45 (A) Skotija – Japāna

19.X

10.15 1. ceturtdaļfināls. C grupas uzvarētāja – D grupas 2. vieta

13.15 2. ceturtdaļfināls. B grupas uzvarētāja – A grupas 2. vieta

20.X

10.15 3. ceturtdaļfināls. D grupas uzvarētāja – C grupas 2. vieta

13.15 4. ceturtdaļfināls. A grupas uzvarētāja – B grupas 2. vieta

26.X

11.00 1. pusfināls. 1.ceturtdaļfināla uzvarētāja – 2. ceturtdaļfināla uzvarētāja

27.X

11.00 2. pusfināls. 3.ceturtdaļfināla uzvarētāja – 4. ceturtdaļfināla uzvarētāja

1.XI

11.00 Spēle par 3. vietu.

2.XI

11.00 Fināls.

Tags

Regbijs

Comment Form