Kravčenoka pēc triumfa Eiropas čempionātā: tas ir tikai pirmais pakāpiens
Foto: cev.eu

Pludmales volejboliste Anastasija Kravčenoka pēc atgriešanās no Eiropas meistarsacīkstēm uzsvēra, ka braukusi pēc fināla, bet viņas pāriniece Tīna Laura Graudiņa bija pārliecināta, ka uzvarēt var jebkuru pāri no dalībnieku vidus.

Svētdien ar lidmašīnas reisu no Eiropas meistarsacīkstēm Maskavā mājās atgriezās Eiropas čempiones Graudiņa un Kravčenoka, kā arī viņu treneri, saņemot siltu sagaidīšanu Rīgas lidostā. 21 gadu vecajai Graudiņai un gadu vecākajai Kravčenokai tagad būs jātiek galā arī ar slavas un atbildības nastu.

"Vēl nezinām, kā ir būt slavenām. Vēl neesam slavenas. Ir patīkama sajūta, ka tavas darbības spēj izraisīt prieku citiem cilvēkiem. Pašas esam stāvējušas pie televizora un kliegušas par mūsu basketbolistiem, hokejistiem, pludmales volejbolistiem, un tagad būt samainītās lomās, kad redzam, kā citi atrodas pie saviem televizoriem un kliedz par mums, ir tiešām fantastiska sajūta," pēc sagaidīšanas lidostā par slavenību statusu teica Graudiņa. "Nejūtos slavena. Mēs tikai izdarījām to, ko mēs varējām, sagādājām prieku pašas sev un ļāvām citiem cilvēkiem priecāties par mums, par Latviju," piebilda Kravčenoka.

"Braucu uz Maskavu ar domu spēlēt finālā," Rīgas lidostā sarunā ar aģentūru LETA teica Kravčenoka. "Arī sacensību laikā sapratu, ka jāmērķē tikai uz pirmo vietu." Graudiņa par vietām nebija domājusi. "Kad skatījos uz komandām, kuras piedalīsies, un ņēmu katru atsevišķu komandu, zināju, ka mēs varam viņas uzvarēt. Jautājums bija, vai mēs to varam izdarīt septiņas spēles pēc kārtas," arī Graudiņai pirms čempionāta bija savas pārdomas par spēku samēru.

Neviens no panākumiem Maskavā netika izcīnīts ar pārliecinošu rezultāta starpību. Bieži nācās atspēlēties, un tas izdevās pat seta galotnē.

"Ironiski ir tas, ka no visām septiņām spēlēm vienīgie mači, kuri beidzās divos setos, bija tieši abi pret polietēm [Kingu Vojtasiku un Katažinu Kocjoleku], kuras beigās aiz mums izcīnīja otro vietu. Vieglākā, man liekas, bija finālspēle, taču ne kvalitatīvākā," par turnīra paradoksiem teica Graudiņa. "Man grūtākais bija mačs pret grieķietēm [Vasiliki Arvaniti un Peniju Karaguni], bet vieglāko tiešām nevaru nosaukt. Visas spēles bija grūtas, un uzvara nevienā no tām nenāca viegli," to, ka panākumi devušies rokā sīvā cīņā, atzīmēja arī Kravčenoka.

Iepriekš bieži tieši seta galotnē pieredzējušākās pretinieces ieguva izšķirošo pārsvaru, taču Maskavā viss bija pilnīgi otrādi.

"Mums apnika zaudēt setu galotnēs," jokoja Kravčenoka par gūtajiem punktiem seta izšķirošajos brīžos. "Nav tā, ka gluži pietika ar to, ka izlēmām uzvarēt," pielabo partneri Graudiņa. "Ir viena liela atšķirība, ko jūtu. Mēs tagad komandā daudz apzinātāk un mierīgāk skatāmies uz katru atsevišķu punktu un uztveram maču nevis kā lielu spēli, bet sadalām to mazās detaļās kā servju uzņemšana, piemēram. Un uz to koncentrējamies. Tad novelkam svītru un darām nākamo mazo darbiņu." "Un, ja kaut kas nesanāk, mēs vienalga paliekam pie sava plāna. Ja vienā vietā punkts nesanāk, nesanāk otrā, tad trešajā un ceturtajā tas punkts vienalga atnāks. Plāns bija pirms katras spēles - plāns A, plāns B un plāns C," partneri papildināja Kravčenoka.

Maskavas laika apstākļi gan sportistus ar vasarīgu laiku ilgi nelutināja. Tas ietekmēja arī Latvijas volejbolistu veselību, tomēr jau nākamajā nedēļā Maskavā jāatgriežas atkal, jo tur notiks Pasaules tūres četru zvaigžņu posms.

"Bija ļoti auksts un lietains. Tomēr, ja man jāizvēlas starp plus 13 un plus 30 grādiem, es laikam tomēr izvēlēšos plus 13, jo man laikam tā ir vieglāk elpot," par laika apstākļiem čempionātā Maskavā bilda Graudiņa. "Lietus tiešām bija šausmīgs un auksts. Tagad esam bišķiņ apslimušas, klepojam, bet centīsimies ātri izveseļoties," piebilda Kravčenoka.

Savas nodevas bija arī kaimiņattiecībām. "Jutāmies kā mājās. Tieši, spēlējot centrālajā laukumā, jo visas krievu meitenes zaudēja un viņi atbalstīja mūs kā kaimiņienes. Visi viņi bļāva un mēģināja mums kaut ko teikt priekšā. Tas bija ļoti patīkami," mājīgo atmosfēru izšķirīgajās cīņās pieminēja Kravčenoka. "Krievi ir ļoti labsirdīgi un laipni. Līdz ar to turnīrā katra mazākā mūsu vēlme tika uzreiz izpildīta," ar patiku turnīru Maskavā atcerējās arī Graudiņa.

"Pēc uzvaras treneris [Genadijs Samoilovs] uzreiz gribēja ar mums runāt par motivāciju, bet mēs teicām: "Treneri, mums vēl tik daudz jāstrādā. Paskatieties uz mūsu finālspēli, arī pārējām spēlēm! Tas ir tikai pirmais pakāpiens. Varbūt zīme, ka ejam pareizajā virzienā, bet tiešām darba ir ļoti daudz. Vēl, stāvot pie goda pjedestāla, runājām par to. Vēl tik daudzas komandas nav uzvarētas," Kravčenoka jau redz nākamos mērķus pludmales volejbolistes karjerā.

"Tagad atkal brauksim uz Maskavu un spēlēsim pret ārpuseiropas komandām. Tagad mums ir jāpārstāv Eiropa, visas eiropietes," tuvāko nākotni un misijas apziņu ieskicēja Graudiņa.

Piecu dienu laikā Maskavā tikai ar 20.numuru sacensībās izliktais Latvijas duets izcīnīja septiņas uzvaras, ne reizi nezaudējot, un finālā divos setos pārspēja Polijas pāri Kingu Vojtasiku/Katažinu Kocjoleku, kuras bija turnīra ceturtais pāris.


Source

LETA

Tags

Anastasija Kravčenoka Tīna Graudiņa Pludmales volejbols
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form