"Uz visu banku!", "To be or not to be", "Tagad vai nekad" (šo varbūt nevajag pieminēt), utt. Daudz izteicienu varētu raksturot Latvijas volejbola izlases spēli trešdien Turku pret Somiju. Uzvarētājs trīs vai četru setu spēlē jau kravās čemodānus uz finālturnīru, otrai izlasei atliek cerēt uz mātes veiksmes palīdzību.
Pagājušā gadā Latvijas volejbolisti pēc 26 gadu pārtraukuma atkal startēja Eiropas čempionāta finālturnīrā. Vai pirmo reizi izdosies startēt divos finālturnīrs pēc kārtas? Ceļš ir grūts, turklāt kvalifikācijas sprintā ir uzradusies šķēršļu josla. Pārsteidzošie rezultāti citās grupās vēl vairāk sarežģījuši situāciju cīņā par ceļazīmi. Lasītājam to nevar tik viegli izstāstīt, jo no kvalifikācijas uz finālturnīru tiek septiņu grupu uzvarētāji un vēl piecas otro vietu ieguvējas. Piņķerīgāk to visu sarežģī fakts, ka grupās ir atšķirīgs dalībnieku skaits, līdz ar to rēķināšana būs līdz pat pēdējai spēlei. Jācer, ka Latvijai nevajadzēs rēķināt, jo pirmā vieta grupā ļauj izvairīties no šī matemātikas eksāmena (rēķināšanas).
Latvijas izlasei Turku nodrošināti apstākļi, lai domātu tikai par spēli (un, cerams, par uzvaru). Latvijas volejbolisti ceļu uz svarīgo spēli sāka agrā otrdienas rītā, pēc apmēram 40 minūtēm volejbolisti jau sēdēja Helsinkos pie lidostas ērtā autobusā, kas devās uz Turku. Pēcpusdienā tika iemēģināta spēles mājvieta "Kupittaan Palloiluhalli".
Pie šīs halles gribas nedaudz likt atkāpi no volejbola. Jau ieejot iekšā Turku sporta multihallē (te var spēlēt volejbolu, basketbolu, florbolu, handbolu, telpu futbolu, trenējas vingrotāji) ir neaprakstāmas sajūtas. Komforts, mājīgums, kaut kāds "knifiņš", kas tevi ievelk zālē un kas ļauj tev sirdī iekliegties "wow". To varēja just volejbolistu sejās, jo viņi nekautrējās izņemt savus telefonus un iefilmēt kadrus.
2017. gada nogalē atvērtajā hallē ir nedaudz vairāk nekā 2500 vietu skatītājiem, tā izmaksāja 20 miljonus eiro. Kā izteicās Latvijas izlases galvenais treneris Mihals Gogols, zālē ir fantastiskas sajūtas, turklāt skatītājiem ir ļoti ērti vērot spēli. Tādējādi vakarā Latvijas volejbolistus sagaida patīkama sacensību atmosfēra.
Bet Latvijas sportisti var tikai pasapņot par šādu mājīgu sporta spēļu multifunkcionālo halli. Diemžēl. Stadionā "Daugava" viss iestrēdzis, par Barona ielas halli arī sen nekas nav dzirdēts... Ja mēs turpinām sapņot (neviens jau nav aizliedzis sapņot), tad šeit Turku uz vietas ir iespējams to visu redzēt ar savām acīm. Varbūt gudrajām sporta politikas galvām der pabraukāt apkārt pieredzes apmaiņā? Līdz Turku no Rīgas var ātri un ērti nokļūt. Un šajā Somijas pilsētā ir nedaudz vairāk par 150 000 iedzīvotāju, kas ir krietni mazāk par Rīgu.
Bet atpakaļ pie volejbola. Latvijas volejbolisti tik svarīgā spēlē pret somiem nebūs favorīti. Bet mājiniekiem nebūs viegli, jo viņi "paklupa" Austrijā (uzvara tikai piecu setu cīņā). Līdz ar to psiholoģiski uz papīra lielāka spriedze ir somiem. Latvijai iepriekšējā spēle bija 6. augustā, Somijai – 14. augustā. Turklāt somiem būs ceturtā spēle 11 dienu laikā. Laba slodze. Vai nostrādās Somijas spēlētāju saguruma faktors vai Latvijas izlases spēļu prakses trūkums, to rādīs pats mačs. Gogols pirms mača norāda, ka lielais "tukšums" nācis par labu. Pēc zaudējuma Somijai 6. augustā izdevies labi pastrādāt treniņos, esot progress vairākos spēles elementos, kas kliboja Valmierā mačā pret somiem, turklāt ir manāms svaigums spēlētāju fiziskajos rādītājos. Cerams, to izdosies parādīt arī laukumā.
Pēc Eiropas čempionāta finālturnīra, kurā Latvija astotdaļfinālā piekāpās nākamajai čempionei Itālijai, valstsvienībā mainījās kuģa kapteinis – pieredzējušo igauni Āvo Kēlu nomainīja jaunais, ambiociozais polis Mihals Gogols. Polis ir tikai vienu gadu vecāks par mūsu izlases stabilo vērtību, cēlāju Denisu Petrovu...
Negribētos, ka 37 gadus vecā poļa kopējais ceļš ar Latvijas izlasi beigtos pēc viena gada. Komandu izveido tomēr ilgstošākā posmā, kā to pierādīja Kēls – atnāca, uzbūvēja, izdarīja un aizgāja. Gribētos, ka būtu līdzīgi ar Gogolu un neprasītu viņa skalpu, ja nu Latvija netiks uz Eiropas čempionātu. Lai viņš turpina būvēt vēl lielāku kuģi, kuram pamatus ielika Kēls.
Parasti žurnālisti komandu sporta spēlēs pirms kādām sacensībām pēta, kura ir pieredzējušākā komanda, kura ir jaunākā, utt. Latvijas izlasei šobrīd ir interesants modelis. Ir it kā "vecie" Hermans Egleskalns, Romāns Saušs, Toms Švans, jau pieminētais Petrovs. Švanam nesen palika 29, Egleskalnam ir 31, Saušam šovasar apritēja 33, Petrovam pēc divām nedēļām būs 36. Un tad seko, piemēram, komandas kapteinis Atvars Ozoliņš, kuram ir ... 23 gadi. Bet viņš liekas jau gadiem ir stabila vērtība izlasē. Nevienam no pārējiem nav vairāk par 24 gadiem, bet vairāki ir šī gadsimta jaunieši. Jā, jaunieši, jo libero Kronbergam šogad palika 18.
Šis ir tā saucamais nākotnes modelis, tāpēc ceru, ka Gogolam ļaus turpināt strādāt, neatkarīgi no rezultāta. Vēl jo vairāk tāpēc, ka spēlētāju pieteikumā paveramies ailītē "Klubs". Lielākā daļa nākamjā sezonā meistarību slīpēs laba līmeņa klubos ārzemēs. Ja izdosies tikt uz finālturnīru, tad nākamgad varētu arī cerēt uz ko vairāk nekā 2021. gada astotdaļfinālu. Bet no sākuma jāuzvar Somijā – kā piebilda treneris Gogols, par Jelgavu un spēli pret Austriju (pēdējais mačs kvalifikācijā) domāsim pēc Turku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
