Kāpēc tāds nepieciešams, kā mums palīdz un kā tas lietojams, paskaidroja fiziskās veselības, sporta medicīnas un rehabilitācijas centra "Sporta laboratorija" speciāliste Sandra Rozenštoka.
- Vai amatierim vispār ir nepieciešams pulsometrs?
- Protams, šī ierīce ļauj daudz mērķtiecīgāk saplānot treniņus, tāpat kā labāk saprast, kas notiek ar pašu cilvēku. Pulsometrs varbūt mazāk vajadzīgs tiem, kuri ilgus gadus sportojuši un pārzina sava organismu, taču iesācējam viennozīmīgi tas ir ļoti noderīgs. Liela nozīme ir arī mērķim, kāpēc sporto. Ja tikai trenējas, lai uzturētu sevi formā un labi justos, tad varētu arī iztikt, taču, ja mērķis ir piedalīties sacensībās, tad runa ir par mērķtiecīgu treniņu, kurā noteikti vajadzētu pulsametru.
- Kādu informāciju šādi varam iegūt?
- Ir iespējams redzēt, cik liela slodze ir sirdij, kāds ir pulss, taču noteiktu pulsometrs nav ierīce, kas simtprocentīgi parādīs, cik vesels ir cilvēks. Bieži vien pulss ir ap 130 sitieniem minūtē, bet asinsspiediens sasniedzis, teiksim, 250/100. Ja nonākam šādos apstākļos savā laboratorijā, kad veicam kompleksās slodzes testus, tad uzreiz esam spiesti tos pārtraukt, jo cilvēka organisms sasniedzis kritisko robežu. Cilvēks šādas pārmaiņas var pat nejust, un pulsometrs arī to neparādīs, jo pulss un asinsspiediens ir divas dažādas lietas. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks atnāk pie mums uz testiem, un mēs esam spiesti pārbaudes pārtraukt, lai arī viņš pat īsti nav iesvīdis, jo asinsspiediens ir pārāk augsts. Šādos gadījumos jāmaina slodzes intensitāte un ritms, kamēr iegūst normām atbilstošus rādītājus.
- Kādas būtu pieņemamas pulsa darbības zonas?
- Šis rādītājs ir ļoti individuāls katram no mums. Pulsometros ir ieprogrammēti vidējie rādītāji, kādi varētu būt cilvēkam ar konkrētu svaru, augumu un vecumu. Ražotāji šos datus ieguvuši, veicot kompleksās slodzes testus 1000 personām, un šādi, ievadot savas ziņas par ķermeni, mēs iegūstam pulsa zonas, kuras ieteicamas slodzes laikā. Tā formula, kuru parasti izmanto, ir vienkārša - no 220 atņem vecumu gados. Tā iegūst teorētiski maksimālo pulsu, kas tālāk tiek sadalīts vēlamajās zonās. Taču, vispārēji runājot, iesildīšanās vēlamais pulss būtu 100-120, bet treniņu zona - no 120-160, neskaitot intervāla treniņus, piemēram, uzskrienot sprintus. Tikai tad ir pieļaujams pulsa paātrinājums līdz maksimāli pieļaujamajai robežai.
- Kā ir ar atjaunošanās periodu - cik ātri pulsam ir jāatgriežas normas robežās?
- Pulsometra izmantošana slodzes laikā ir tikai viena daļa no funkcijām, kuras veic šī ierīce, bet atjaunošanās perioda kontrole ir tikpat nozīmīga, kas ļauj novērtēt, kā sirds jūtas pēc slodzes, cik ātri atgriežas ierastajā ritmā. Bieži vien redzam, ka pēc treniņa pulss saglabājas 120-140 robežās, un tad noteikti jāmeklē atbilde, kāpēc. Ja ir adekvāta, piemērota slodze, tad atsildīšanās laikā maksimums desmit minūšu laikā pulsam vajadzētu atjaunoties. Pēc sacensību slodzes ir citādāk, kad atjaunošanās varētu būt ilgāka, bet pēc treniņiem tā nevajadzētu būt.
- Kad vēl vajadzētu meklēt padomu pie speciālista?
- Ja cilvēks uzsāk lēnu skrējienu, kad iepriekš īpaši nav sportojis, un pulss uzreiz uzlec līdz 150-160, tad noteikti vajadzētu pārbaudīt veselību un noskaidrot, kāpēc organisms tā reaģē. Ir arī gadījumi, kad slodzes laikā pulss uzreiz sasniedz ap 190. Kāpēc tā notiek? Kāpt pāri sev vai savam fiziskajam stāvoklim nevar, tāpēc ir svarīga sadarbība starp muskuļiem, kas veic slodzi, sirds-asinsvadu sistēmai, kas apgādā organismu, un elpošanas sistēmai, kas piegādā skābekli un izstrādā ogļskābo gāzi. Tāpēc nevar būt tā, ka muskuļi skrien pa priekšu, bet sirds, strādājot ar nesamērīgi augstu pulsu, raujas kaut kur no aizmugures. Tad muskuļiem jāpiebremzē un jāpastrādā zemākā slodzē, lai sirds tiek līdzi.
- Kam jāpievērš uzmanība, izvēloties pirmo pulsometru?
- Vispirms cilvēkam jātiek skaidrībā, cik bieži to izmantos - vai vajadzīgs tikai tāpēc, lai sekotu līdzi pulsa zonām, vai arī gribēs vēlāk sekot līdzi uz datora, kāds bijis treniņš, kur pat trīsdimensiju attēlā var vērot, kā ir skriets vai braukt ar riteni. Šie pulsometri aprīkoti ar GPS raidītāju, kas ļauj ievākt šādus datus. Pie augstākās klases pieskaitāmi Garmen pulsometri, nākamā klase ir Sunto vai Polar, kurus arī var pieslēgt pie datora, taču šādiem modeļiem jārēķinās ar vairāk nekā 100 latiem. Taču tiem, kuri meklē pirmo pulsometru, tad var droši izvēlēties tādus kā Sigma. Tajos ir visas nepieciešāms pamatfunkcijas, ieskaitot opciju iestatīt signālu, kas ziņo, ja pārsniegta vēlamā pulsa zona. Tas ir ļoti noderīgi slodzes laikā, ļaujot mērķtiecīgi veikt treniņu. Tāpat ir iespējams sadalīt treniņu, attiecīgajam periodam pielāgojot savu pulsa zonu - iesildoties ir viens, aktīvajā daļā ir cits, un tad beigās var redzēt pulsa izmaiņas, nevis ir tikai viens vidējais rādītājs. Taču ir iespēja arī ievadīt savas pulsa zonas, un tad dati būs ievērojami precīzāki, bet treniņi - kvalitatīvāki.Skriešanas treneris Juris Beļinskis
"Pulsometrs ir līdzeklis, kas var pateikt mums priekšā - kad pārspīlējam ar slodzi vai vispār īsti netrenējamies. Profesionāls sportists, kuram ir liela pieredze, varēs pats noteikt, kāds pulss atbilstošāks, taču iesācējam labāk vispirms sākt ar testiem "Sporta laboratorijā", kur arī precīzi var noteikt efektīvākās pulsa zonas, kurās strādāt treniņos atkarībā no mērķa. Vidējais rādītājs varētu būt ap pulsu 140-170, kad sākam trenēt savas funkcionālās spējas - sirds-asinsrites sistēmu un vielmaiņu, bet tā ir liela intensitāte, ļoti efektīva metode, tāpēc ar tām nevajadzētu saforsēt. 10km distanci arī varētu veikt ar šādu pulsu, taču tikai augstas fiziskās sagatavotības cilvēki. Iesācējam vajadzētu pieturēties pie 140-150 rādītāja, kuru pārsniedzot vajadzētu no skrējiena pāriet soļos, nevis stāties un mēģināt atelsoties. Savukārt, ja pēc treniņa pulss atgriežas normālā ritmā minūtes laikā, tad var sākt domāt par lielāku slodzi, taču, ja tas prasa ilgāku laiku, tad nevajadzētu neko sasteigt un pakāpeniski turpināt pierast pie esošā darba apjoma.
Pulsometru izmaksas atkarīgas no tā, cik daudz sagaidām no sava pulsometra. Ja vēlamies uzzināt ne tikai pulsa zonas, bet arī paanalizēt treniņos iegūtos datus un sekot tiem līdzi, tad jārēķinās ar summu, kas sākas no aptuveni 90 latiem. Jaunākie modeļi fiksē ne tikai pulsa zonas, bet pat kardiogrammu, tāpēc var iegūt daudzpusīgu informāciju par to, kas notiek organismā un kā pareizāk to būtu izmantot."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
